Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības līdzdalībniekiem

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs ar jums runājām par to, ka mums nepieciešams atjaunot savu prātu un jāļauj Dieva patiesībai mainīt mūsu domāšanas veidu.Vēl mēs runājām par to, ka pārmaiņas pieprasa, lai es iemācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru pieņēmu caur atdzimšanu.Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības (Dievišķās dabas) līdzdalībniekiem. 
„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).
 Caur atziņu mēs attālināmies no kārībām, kas valda pār pasauli, un arvien vairāk un vairāk savā raksturā kļūstam līdzīgi Jēzum Kristum. Tieši par to ir teikts Vēstulē Efeziešiem: 
„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).
 Jo vairāk mēs Kristū iepazīstam savu jauno dabu un apsolījumus savai dzīvei, jo tālāk mēs atkāpjamies no vilinošajām kārībām, kas valda šai pasaulē. Sātans var vilināt veco cilvēku ar kārdinošiem piedāvājumiem tikai tādā gadījumā, ja mums nav atklāsmes par savu jauno dabu un dzīvi Kristū, vai arī, ja mēs nevēlamies sevi identificēt ar šo jauno dabu.Tomēr, lai mums būtu šī atziņa vai atklāsme, mums jāpieliek tam zināma piepūle. 
„Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.”(1.Pētera 1:5-8).
 Mēs ar jums jau runājām par to, ka pārmaiņas pieprasa lai mēs aizliedzam paši sevi. 
„Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.”(Marka 8:34).
 Aizliegt sevi – tas nozīmē atteikties no sava ego, no savas gribas. Tas nozīmē atteikties no personīgā „es”, kas vienmēr sēd mūsu sirds tronī. Kad mēs aizliedzam sevi, – tas nozīmē, ka mēs noliekam malā savu „es”, ar nolūku, lai tagad mūsu sirds tronī sēstos Dievs, un lai Viņš valdītu pār visu mūsu dzīvi.Tas nozīmē, ka tad, kad tev gribas teikt: „Es tā gribu..”, „Tā ir Mana vēlēšanās..”. „Tā nebūs, jo es tā saku!”, „Es negribu…”, „Es nevaru….”, – tu jautā Kungam, ko tad Viņš grib, un ko Viņš tev teiks darīt. Aizliegt sevi – tas nozīmē atlikt malā visus savus „es negribu” un „es to nedarīšu”, un dot priekšroku tam, ko vēlas Kungs, Kuram tu tagad esi ļāvis ieņemt vietu tavas sirds tronī.Lai piedzīvotu savā dzīvē radikālas un reālas pārmaiņas, mums pastāvīgi vajag izvēlēties Dieva gribu savai dzīvei. Mēs tapsim līdzīgi Kristum, kad dzīvojam pēc principa; „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Mūsu pazemība Dieva priekšā ir tajā, ka savus lēmumus un vēlmes mēs pakļaujam Dieva gribai. Bet jūs taču zināt, ka pazemīgiem cilvēkiem Dievs dod žēlastību.Žēlastība – tas ir Dievs spēks, kas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē un mūsu apstākļos. Mēs paši nevaram sevi izmainīt, bet Dievs Savā žēlastībā var mainīt mūs. Taču, lai tas notiktu, mums ir jāļauj šai žēlastībai ienākt mūsu dzīvē. Dieva žēlastība ne tikai glābj mūs, bet arī māca un dara mūs dedzīgus uz labiem darbiem. 
„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
 Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam II

    Neskatoties uz to ka Jāzepa brāļi bija pastrādājuši ļaunu attiecībā pret Jāzepu, Dievs vērsa visu to par labu tāpēc, ka Jāzepam bija izpratne par to kādai ir jābūt attieksmei. Jāzeps turpināja būt pateicīgs Dievam ik vienā laikā, kalpojot ar pateicību un prieku.Ja arī tu iemācīsies pateikties un slavēt Dievu par visu un ikvienā laikā, kā to darīja Jāzeps, tad viss, kas bija paredzēts ļauns Dievs vērsīs par labu.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process

    1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, liecību par grēku mūsos sniedz pats Svētais Gars un tā ir viena no funkcijām ko Viņš īsteno mūsos.„Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa ev.16:8).
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.