Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības līdzdalībniekiem

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs ar jums runājām par to, ka mums nepieciešams atjaunot savu prātu un jāļauj Dieva patiesībai mainīt mūsu domāšanas veidu.Vēl mēs runājām par to, ka pārmaiņas pieprasa, lai es iemācos identificēt sevi ar to jauno dabu, kuru pieņēmu caur atdzimšanu.Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības (Dievišķās dabas) līdzdalībniekiem. 
„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).
 Caur atziņu mēs attālināmies no kārībām, kas valda pār pasauli, un arvien vairāk un vairāk savā raksturā kļūstam līdzīgi Jēzum Kristum. Tieši par to ir teikts Vēstulē Efeziešiem: 
„Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24).
 Jo vairāk mēs Kristū iepazīstam savu jauno dabu un apsolījumus savai dzīvei, jo tālāk mēs atkāpjamies no vilinošajām kārībām, kas valda šai pasaulē. Sātans var vilināt veco cilvēku ar kārdinošiem piedāvājumiem tikai tādā gadījumā, ja mums nav atklāsmes par savu jauno dabu un dzīvi Kristū, vai arī, ja mēs nevēlamies sevi identificēt ar šo jauno dabu.Tomēr, lai mums būtu šī atziņa vai atklāsme, mums jāpieliek tam zināma piepūle. 
„Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.”(1.Pētera 1:5-8).
 Mēs ar jums jau runājām par to, ka pārmaiņas pieprasa lai mēs aizliedzam paši sevi. 
„Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.”(Marka 8:34).
 Aizliegt sevi – tas nozīmē atteikties no sava ego, no savas gribas. Tas nozīmē atteikties no personīgā „es”, kas vienmēr sēd mūsu sirds tronī. Kad mēs aizliedzam sevi, – tas nozīmē, ka mēs noliekam malā savu „es”, ar nolūku, lai tagad mūsu sirds tronī sēstos Dievs, un lai Viņš valdītu pār visu mūsu dzīvi.Tas nozīmē, ka tad, kad tev gribas teikt: „Es tā gribu..”, „Tā ir Mana vēlēšanās..”. „Tā nebūs, jo es tā saku!”, „Es negribu…”, „Es nevaru….”, – tu jautā Kungam, ko tad Viņš grib, un ko Viņš tev teiks darīt. Aizliegt sevi – tas nozīmē atlikt malā visus savus „es negribu” un „es to nedarīšu”, un dot priekšroku tam, ko vēlas Kungs, Kuram tu tagad esi ļāvis ieņemt vietu tavas sirds tronī.Lai piedzīvotu savā dzīvē radikālas un reālas pārmaiņas, mums pastāvīgi vajag izvēlēties Dieva gribu savai dzīvei. Mēs tapsim līdzīgi Kristum, kad dzīvojam pēc principa; „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Mūsu pazemība Dieva priekšā ir tajā, ka savus lēmumus un vēlmes mēs pakļaujam Dieva gribai. Bet jūs taču zināt, ka pazemīgiem cilvēkiem Dievs dod žēlastību.Žēlastība – tas ir Dievs spēks, kas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē un mūsu apstākļos. Mēs paši nevaram sevi izmainīt, bet Dievs Savā žēlastībā var mainīt mūs. Taču, lai tas notiktu, mums ir jāļauj šai žēlastībai ienākt mūsu dzīvē. Dieva žēlastība ne tikai glābj mūs, bet arī māca un dara mūs dedzīgus uz labiem darbiem. 
„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
 Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma II

    Mēs turpinām sarunu par mūsu, kā Dieva vēstnešu lomu un funkcijām uz zemes. Mēs runājām par to, ka Bībele mūs sauc par Kristus vēstnešiem, caur kuriem Dievs salīdzina pasauli ar Sevi. Bībele mūs dēvē arī par zemes sāli un pasaules gaismu. Taču, ja mēs kā Kristus vēstneši uz zemes aktīvi nepraktizēsim savu ticību, tad mūsu sabiedrībā iestāsies pagrimums. Ja mēs šodien palūkojamies uz veiksmīgām un uzplaukstošām valstīm, tad mēs redzam, ka šajās valstīs darbojas un tiek praktizētas kristīgās vērtības. Tikai taisnība var paaugstināt tautu, – tas ir Dieva likums. Tikai taisnība paaugstina tautu! Netaisnība un grēks – iznīcina tautu
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē III

    Pietuvojoties Dievam mēs spēsim redzēt sevi Dieva gaismā. Daudzu cilvēku viedoklis par sevi formējās izejot no tā, ko viņi paši par sevi domā vai ko citi par viņiem saka. Lieta ir tāda, ka tikai Dievs zina tavas sirds patieso stāvokli. Jums atrodoties Dieva klātbūtnē, Viņš palīdzēs sevi redzēt patiesi. Jūs sevi redzēsiet ne tikai no Dieva perspektīvas, bet jūs arī tiksiet pārveidots Viņa veidolā.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.