Mēs uzvaram ticībā!

Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs izskatām notikumu ar Kānaāniešu sievieti, kura ar savu nepiekāpību, lai arī tas izskatījās pilnīgi neiespējami, panāca Dievišķo iejaukšanos savas meitas liktenī. Mēs jau esam guvuši vairākas pamācības no šī notikuma, bet šodien es vēlos, lai apskatām, kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs sievietes lūgumu.
„Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.” Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.” Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.”(Mateja 15:21-28).
Visu to laiku, kamēr sieviete lūdza Jēzum palīdzību, Viņš pārbaudīja tās ticību. Jēzus vēlējās, lai šīs sievietes ticība pieaug un uzvar.Dievs vēlas atklāt kādā stāvoklī ir mūsu ticība esot situācijās un grūtībās, caur kurām ejam ikdienā. Dievs jau to zina, bet mums pašiem ir svarīgi ieraudzīt to, kādā stāvoklī atrodas mūsu ticība.Dievs mums devis ticību ar mērķi, – lai mēs ticībā varētu uzvarēt pasauli, lai ticībā mēs varētu piepildīt savus sapņus, izpatikt Dievam un sasniegt mērķus.Ja mums ir ticība, tad mums nevajag žēloties, bet uzvarēt. Mēs uzvaram ticībā! Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai. „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.”(Jēkaba 1:2-3).2.Jēzus vēlējās, lai viņa mācekļi apgūst mācību par ticību, kura pārvar visus šķēršļus. Jēzus tiecās apmācīt Savus mācekļus katrā situācijā, ar kurām viņi saskārās. Notikumā ar Kānaāniešu sievieti, Jēzus vēlējās parādīt Saviem mācekļiem to, ka ticība spēj pārvarēt jebkādus šķēršļus. Mācekļi savām acīm varēja skatīt to, kā šī sieviete ticībā pārvarēja visus šķēršļus un guva uzvaru.3.Jēzus vēlējās, lai caur šo situāciju sieviete izveidotu modeli savai meitai tam, kā jārīkojas un jāreaģē grūtās situācijās. Jēzus nepārtraukti domāja par šīs sievietes meitas dziedināšanu. Tas, kā mēs reaģējam uz problēmām un situācijām savās dzīvēs, ir kā mācību stunda un piemērs mūsu bērniem. Tieši tādēļ Jēzus pārbaudīja šīs sievietes ticību, lai viņas meita iemācītos tikt galā ar grūtām situācijām, kā to izdarīja viņas māte.
  1. Ar šo situāciju Jēzus vēlējās parādīt to, ka pastāvība ticībā noteikti tiks atalgota.   Pastāvība ticībā atnes balvu. Sieviete saņēma savu balvu – atgriežoties mājās, viņa ieraudzīja savu meitu veselu. Tā nebija nejaušība, bet balva par viņas pastāvību ticībā.
Tas Kungs lai jūs svētī! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

    Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību.
  • Atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu!

    Ikviens, kurš nevēlas atjaunot savu prātu, – nevarēs arī mainīties. Bet tas, kurš nemainās, tas arvien paliek tāds, kā vienmēr bijis, vai pat kļūst sliktāks.Bez sava prāta atjaunošanas caur Dieva vārdu nav ne izaugsmes, ne pārmaiņu, jo izmaiņas sākas mūsu prātā. Lūk, kālab Dievs aicina mūs atjaunot savu prātu, jo caur to mēs spēsim mainīties(pārveidoties).
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? II

    Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats nosaka, kas viņam jādara, kā jādara, kad jādara, un pieliek visu piepūli tam, lai to paveiktu. Atbildīgs cilvēks pakļauj sevi tam, kas viņam jāpadara. Pateicoties izpratnei par atbildības svarīgumu, viņš nevar būt slaists vai dīkdienis. Atbildīgs cilvēks pareizi un efektīvi izmanto savu laiku, savu enerģiju un savus resursus.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.