Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Esmu pateicīgs Dievam par to, ka mēs varam turpināt satikties ar jums šajā rubrikā, stiprināt savu garu un baroties ar veselīgu Bībeles mācību, kas spējīga izglābt mūsu dvēseles.Mēs turpinām sarunu par to, kā mums dzīvot un staigāt uzvarā šajā pēdējā laikā. Lai tas notiktu, Dievs mums ir devis Savus ieročus – ticību, cerību un mīlestību. Mēs jau runājām par ticību, un šodien atkal turpināsim runāt par mīlestību. Vakar mēs runājām par to, ka tad, ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, mūsu ticība nedarbosies. Vēl mēs runājām par to, ka tieši mīlestība palīdz darboties vai funkcionēt mūsu ticībai. Un vēl mēs runājām par to, ka tad, ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt visu to ļaunumu, kas notiks pēdējās dienās. Ja mēs nepraktizējam staigāšanu mīlestībā, mūsu dzīve būs piepildīta ar nepareizām lietām, un tas atstās iespaidu uz mūsu vispārējo stāvokli.
„Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.” (Salamana pamācības 17:22).
 Tad, kad mēs nestaigājam mīlestībā, bet domājam par to, kā atriebties tiem cilvēkiem, kuri mūs nodevuši, zaimojuši vai apvainojuši mūs, – tas mums laupa prieku un mieru. Turklāt, atriebjoties par sevi un dzīvojot nepiedošanā, mēs pieļaujam savā dzīvē grūtsirdības dēmonisko ietekmi, – un tādā gadījumā grūtsirdības gars (sagrauzts gars) izkaltē mūsu kaulus, atnes slimības. Sagrauzts gars atnes kaulu slimības, un tas ir ļoti nopietni. Staigājot mīlestībā, mēs būsim stipri un veseli pat atrodoties pēdējo dienu nelikumību un naida vidū.
„Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.”(Salamana pamācības 15:13).
 Grūtsirdības gars atnāk no skumjām sirdī. Bet no kurienes atnāk šīs skumjas sirdī? Tas notiek tad, kad tu pieļauj savā sirdī skumjas un aizvainojumu par to, ka cilvēki tevi ievaino, dara tev pāri, pārkāpj tavas tiesības, rīkojas netaisni attiecībā pret tevi. Tas viss notiek tālab, ka cilvēks nav iemācījies reaģēt uz to visu tā, kā to darīja Jēzus – atdodot visas problēmas Dievam, Kurš ir Taisnais Tiesnesis. Ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, ja mēs neiemācīsimies reaģēt ar mīlestību, mūsu sirds būs pilna ciešanu un skumju. Kad atnāk skumjas, tās zog mūsu veselību un izkaltē mūsu kaulus.
„Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest?”(Salamana pamācības 18:14).
 Visām šīm rakstu vietām ir tieša saistība ar mūsu staigāšanu mīlestībā. Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks. Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs un spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, tad tas viss salauž un satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu sagrausi sevi, kā personību.Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tad tu atvērsi durvis dēmoniskai ietekmei, kas pakāpeniski izārdīs visu tavu dzīvi.Nedrīkst pieļaut visas šīs lietas. Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, bet mēs, neskatoties uz to, ko cilvēki darīs attiecībā pret mums, varam visu to pārvarēt un dzīvot ar prieku, būt laimīgi. Tas viss ir iespējams, ja mēs pieradināsim sevi staigāt mīlestībā. Tas Kungs lai jūs svētī!Turpināsim rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.
  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • Jēzus Kristus kundzība

    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.
  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.