Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Esmu pateicīgs Dievam par to, ka mēs varam turpināt satikties ar jums šajā rubrikā, stiprināt savu garu un baroties ar veselīgu Bībeles mācību, kas spējīga izglābt mūsu dvēseles.Mēs turpinām sarunu par to, kā mums dzīvot un staigāt uzvarā šajā pēdējā laikā. Lai tas notiktu, Dievs mums ir devis Savus ieročus – ticību, cerību un mīlestību. Mēs jau runājām par ticību, un šodien atkal turpināsim runāt par mīlestību. Vakar mēs runājām par to, ka tad, ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, mūsu ticība nedarbosies. Vēl mēs runājām par to, ka tieši mīlestība palīdz darboties vai funkcionēt mūsu ticībai. Un vēl mēs runājām par to, ka tad, ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt visu to ļaunumu, kas notiks pēdējās dienās. Ja mēs nepraktizējam staigāšanu mīlestībā, mūsu dzīve būs piepildīta ar nepareizām lietām, un tas atstās iespaidu uz mūsu vispārējo stāvokli.
„Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.” (Salamana pamācības 17:22).
 Tad, kad mēs nestaigājam mīlestībā, bet domājam par to, kā atriebties tiem cilvēkiem, kuri mūs nodevuši, zaimojuši vai apvainojuši mūs, – tas mums laupa prieku un mieru. Turklāt, atriebjoties par sevi un dzīvojot nepiedošanā, mēs pieļaujam savā dzīvē grūtsirdības dēmonisko ietekmi, – un tādā gadījumā grūtsirdības gars (sagrauzts gars) izkaltē mūsu kaulus, atnes slimības. Sagrauzts gars atnes kaulu slimības, un tas ir ļoti nopietni. Staigājot mīlestībā, mēs būsim stipri un veseli pat atrodoties pēdējo dienu nelikumību un naida vidū.
„Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.”(Salamana pamācības 15:13).
 Grūtsirdības gars atnāk no skumjām sirdī. Bet no kurienes atnāk šīs skumjas sirdī? Tas notiek tad, kad tu pieļauj savā sirdī skumjas un aizvainojumu par to, ka cilvēki tevi ievaino, dara tev pāri, pārkāpj tavas tiesības, rīkojas netaisni attiecībā pret tevi. Tas viss notiek tālab, ka cilvēks nav iemācījies reaģēt uz to visu tā, kā to darīja Jēzus – atdodot visas problēmas Dievam, Kurš ir Taisnais Tiesnesis. Ja mēs neiemācīsimies staigāt mīlestībā, ja mēs neiemācīsimies reaģēt ar mīlestību, mūsu sirds būs pilna ciešanu un skumju. Kad atnāk skumjas, tās zog mūsu veselību un izkaltē mūsu kaulus.
„Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest?”(Salamana pamācības 18:14).
 Visām šīm rakstu vietām ir tieša saistība ar mūsu staigāšanu mīlestībā. Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks. Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs un spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, tad tas viss salauž un satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu sagrausi sevi, kā personību.Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tad tu atvērsi durvis dēmoniskai ietekmei, kas pakāpeniski izārdīs visu tavu dzīvi.Nedrīkst pieļaut visas šīs lietas. Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, bet mēs, neskatoties uz to, ko cilvēki darīs attiecībā pret mums, varam visu to pārvarēt un dzīvot ar prieku, būt laimīgi. Tas viss ir iespējams, ja mēs pieradināsim sevi staigāt mīlestībā. Tas Kungs lai jūs svētī!Turpināsim rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Ko tu dari ar savu talantu?

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība par Debesu Valstību. Viena no lietām, par kuru Jēzus pastāvīgi mācīja, bija mācība par Debesu Valstību. Un tam bija svarīgi iemesli. Šīs pasaules valstība pāries, un nāks jauna Valstība-Debesu Valstība. Jēzus atnesa Debesu Valstību uz zemes, un Vīnš vēlās, lai mēs zinātu šo Valstību, tiektos un dzīvotu šajā Valstībā. Bībelē ir teikts, lai mēs visupirms meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību. Tas nav tik viegli, tāpēc ka ir vēl arī cita valstība, kas darbojas pret Debesu Valstību, un kas vilina mūsu sirdis. Tāpēc Jēzus daudz runāja par Debesu Valstību un gandrīz visas Viņa līdzības bija par to.