Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es priecājos, ka jūs atrodat laiku, lai ieskatītos mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” un stiprinātos gudrībā, kas apslēpta Dieva Vārdā. Dieva Vārds atnes gaismu mūsu dzīvē. Vienā no Psalmiem Dāvids sacīja:
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu.” (Psalms 18:29)
Atļauj Dievam šodien runāt uz tavu sirdi.Mēs runājam par to, kā mēs savā dzīvē varam piedzīvot Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību.Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.
„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28)
Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.Tad, kad Pāvilu ielika cietumā, viņš arī tur atrada iespēju sludināt Evaņģēliju un piedzīvot Dieva spēku. Pāvils savu traģēdiju pārvērta par uzvaru Tam Kungam. Problēma kļuva par svētību gan priekš paša Pāvila, gan priekš tiem cilvēkiem, kuri bija Pāvilam visapkārt.
„Bet es gribu, brāļi, lai jūs zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drīzāk sekmējis evaņģēliju, ka manas važas ir kļuvušas Kristū zināmas visā virssardzē un arī visiem citiem, un ticības brāļu vairākums, kas uzticējušies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi sludina Dieva vārdu.” (Filipiešiem 1:12-14)
Dievs caur Pāvilu varēja veikt lielus varoņdarbus tāpēc, ka Pāvils mīlēja Dievu un daudz laika pavadīja sadraudzībā ar Viņu.Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā.Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtība, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.Tātad sadraudzība ar Dievu mīkstina mūsu sirdis un dara tās jūtīgas uz to, lai mēs iemācītos dzirdēt un sadarboties ar Dievu.Dievs joprojām runā ar Savu tautu dažādos veidos. Visi tie, kuri savā dzīvē piedzīvojuši Dievu un Viņa žēlastību, ir mācējuši klausīties un atšķirt Dieva balsi.Jēzus par Pēteri sacīja :
 „…jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs.” (Mateja 16:17)
Pēteris ne tikai nodeva sevi Dievam kā dzīvu upuri, bet viņš caur biežu sadraudzību un laika pavadīšanu ar Viņu iemācījās dzirdēt Debesu Tēva balsi.Jēzus sacīja:
 „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.” (Jāņa 10:27-28)
Tad, kad mēs pazīstam Debesu Tēva balsi un sekojam Viņam, mēs reāli piedzīvosim Dieva spēku un žēlastību. Tas palīdzēs mums atrasties vajadzīgajā vietā un vajadzīgajā laikā. Viss tas var izvērsties par satriecošiem varoņdarbiem Dievam.Dievs ir suverēns pļaujas Valdnieks un Kungs. Pļauja pieder Viņam, un ne mums, tāpēc jebkādam darbam Viņa tīrumā ir jānāk no Viņa. Dievs neaicina mūs uz pašdarbību, bet uz sadarbību. Sadarbībai ir nepieciešama skaidra komunikāciju un sakaru sistēma. Tas ir tas, ko mums dod sadraudzība ar Dievu.Dievs nevēlas, lai mēs paši sev izdomājam darbu, bet pēc tam lūdzam Viņa svētību. Pirms Dievs tevi atrada, Viņš jau strādāja. Viņa vēlēšanās ir virzīt tevi no tās vietas, kur tu pašlaik stāvi, uz to vietu, kur Viņš jau strādā. Tas, ko Dievs dara, jau ir svētīts. Tad, kad tu pievienojies Dievam, tu automātiski ieej Viņa svētībā.Ja tu meklēsi Dieva vaigu, Dievs parādīs tev to vietu, kurā Viņš jau kaut ko dara. Tas būs tavs ielūgums pievienoties Viņam.Dievs šodien runā uz mums dažādos veidos: caur Svēto Garu un Viņa dāvanām, caur Bībeli, caur lūgšanu, caur apstākļiem, caur citiem ticīgajiem. Ir svarīgi zināt to, ka bieži vien Dievs izmanto visus šos veidus vienlaicīgi ar nolūku, lai pateiktu mums vienu un to pašu. Dievs to dara tāpēc, lai mums būtu uzdrīkstēšanās un pārliecība par to, ka to saka Dievs.Dievs ne tikai atklās mums to, uz ko Viņš mūs aicina, bet arī to, kā to darīt, lai tad, kad mēs piepildīsim Viņa aicinājumu savai dzīvei, Dievs tiktu pagodināts.Taču mēs varam piepildīt Dieva nodomus ar tādiem paņēmieniem, kas nepagodina Dievu.Tad, kad mūsu sirds ir jūtīga uz Svēto Garu, mēs zināsim gan vienu, gan otru. Tas nozīmē, ka mēs zināsim, ko un kā darīt tā labā, lai Dievs tiktu pagodināts caur mums un mūsos.Dievs vēlas bagātīgi svētīt tevi un tos, kas ir tev līdzās. Dievs vēlas, lai visas tavas problēmas un traģēdijas pārvērstos triumfā un uzvarā. Dievs ne tikai to vēlas, bet Viņš zina, kā to var sasniegt, un Viņš vēlas tev to parādīt. Caur pastāvīgu sadraudzību un laika pavadīšanu ar Viņu, tev ir jāiemācās dzirdēt Debesu Tēva balsi.Lai Dievs tevi šodien svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet lai tas notiktu, mums ir jāsagatavo savas sirdis, mums ir jāsagatavo Viņam ceļš. Mums ir jāattīra savas sirdis no tām lietām, kuras Dievs neieredz vai kuras nevar uzlūkot.Nākamās Rakstu vietas atklāj principus, kā sagatavot ceļu Tam Kungam.„Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.”(Mateja 3:1-3).
  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.
  • Mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā

    Lai spilgtāk atspoguļotu vai atstarotu Dieva gaismu savā dzīvē, mums nepieciešams attīrīt(šķīstīt) savu gaismekli.Es esmu gaismas nesējs. Es esmu gaisma šai pasaulei. Un gaisma ir domāta tam, lai izgaismotu un izdzenātu jelkādu tumsu. Gaisma, kuru es izstaroju, ir atspulgs tai gaismai, kuru esmu saņēmis no Dieva. Par nožēlu, mēs ļoti bieži demonstrējam izkropļotu gaismu – izkropļotu uzskatu par Dievu.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.