Mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā

 Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mēs gribam parādīt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu citiem cilvēkiem, tad mums būs jāiemācās būt pie Debesu Tēva krūts. Šim nolūkam, mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā. Lai spilgtāk atspoguļotu vai atstarotu Dieva gaismu savā dzīvē, mums nepieciešams attīrīt(šķīstīt) savu gaismekli. Es esmu gaismas nesējs. Es esmu gaisma šai pasaulei. Un gaisma ir domāta tam, lai izgaismotu un izdzenātu jelkādu tumsu. Gaisma, kuru es izstaroju, ir atspulgs tai gaismai, kuru esmu saņēmis no Dieva. Par nožēlu, mēs ļoti bieži demonstrējam izkropļotu gaismu – izkropļotu uzskatu par Dievu. Mums ir jāattīra savs gaismeklis tālab, lai labāk atspoguļotu Dievu. Mēs nedrīkstam būt citiem cilvēkiem par piedauzības akmeni. Apustulis Pāvils teica, ka viņa vēlēšanās ir, lai Kristus tiktu paaugstināts viņa miesā. Mēs izskatīsim vienu fragmentu no Rakstiem un izdalīsim vairākus principus, kuriem mums vajadzētu pievērst savu uzmanību. Tas palīdzēs mums saprast to, kā mēs varam jo spilgtāk izstarot Dieva gaismu savā dzīvē. 
„ Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam, bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā. Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls. Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.”(2.Korintiešiem 4:1-5).
 1) Man jau ir kalpošana.Mums ir Jauna Derība ar Dievu, un līdz ar šo Derību mēs saņēmām no Dieva jaunu kalpošanu – parādīt Dievu šai pasaulei. Līdz Kristus atnākšanai Dievs bija apslēpts bauslības ēnā, tā, ka mūsu prāts nebija spējīgs saprast Dievu. Taču, ar Kristus atnākšanu viss mainījās. Tagad, ja mēs gribam redzēt, dzirdēt un piedzīvot Dievu un Viņa spēku, mums vajag skatīties uz Jēzu un klausīt Viņam, kā arī iepazīt Viņu personīgi. No tā mirkļa, kā Jēzus atnāca uz zemi, vecās derības sarežģītā upurēšanas un rituālu sistēma tika atcelta. Tagad Dievs runā un darbojas Jēzū. 
„ Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, apsegs paliek izklāts pār viņu sirdīm. Bet, līdzko atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta.” (2.Korintiešiem 3:15-16).
 Reliģijas un bauslības apsegs, kurš traucē cilvēkiem redzēt un iepazīt Dievu, tiek noņemts brīdī, kad cilvēks vēršas pie Jēzus. Tieši Jēzus šķīsta vai apgaismo ikvienu cilvēku, kurš ienāk pasaulē. Jēzus ir patiesā gaisma, kurā ir īstā Dieva atziņa. Viss pārējais ir tikai Viņa gaismas atspulgs. 
„ Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.” (Ebrejiem 1:1-2).
 Jēzus atnāca tālab, lai noņemtu apsegu un darītu Dievu zināmu un saprotamu cilvēkiem. Protams, līdz pat šim laikam daudzi cilvēki, mēģinot atrast Dievu un kalpot Viņam, ir sapinušies reliģijās un sarežģītos rituālos. „ Bet viņu sirdis tika nocietinātas; jo līdz šai dienai tas pats apsegs paliek un, lasot Veco Derību, nevar tikt atsegts, jo tas zūd ar Kristu. Noliedzot Kristu, daudzi ir pazaudējuši Dievu un Viņa mērķi un sākuši rīkoties pret Viņu. Tieši šī iemesla dēļ farizeji cīnījās pret Jēzu, Kurš atnāca, lai noņemtu apsegu no viņu sirdīm un parādītu viņiem Dievu. Viņu izpratnē Jēzus pārāk vienkāršoja Dieva atziņu, jo Viņš atlika sāņus rituālus, ceremonijas un tēvu nostāstus, kuri neatbilda Dieva patiesībai. Lūk, kālab reliģiozie cilvēki nogalināja Jēzu. Tieši šī paša iemesla dēļ, Pāvils ļoti ilgi vajāja draudzi. Bet viss mainījās tai mirklī, kad Jēzus parādījās Pāvilam un noņēma no viņa sirds apsegu, lai tas varētu Jēzū ieraudzīt Dievu. Tātad, – Jēzus misija šobrīd ir arī mūsu misija, un konkrēti: parādīt Dievu mums apkārt esošajiem cilvēkiem un caur savu dzīvi izplatīt Viņa atziņas labo smaržu.Un atcerieties, ka šīs misijas piepildīšana ir mūsu galvenā kalpošana. Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”
  • Dievs dod katram pēc viņa spējām II

    Tev ir talants, kurš atbilst tavām spējām, un Dievs vēlās, lai tu vairo šo talantu. Tas ietekmēs tavu nākotni. Tas, kas tev no Dieva ir šodien, noteiks tavu vietu mūžībā. Tava balva mūžībā būs atkarīga no tā, ko tu izdarīji ar saviem talantiem. Tu vari aprakt savus talantus, vai arī vairotšos talantus. Tu vari atgriezt Dievam savu talantu, tādu pašu kādu tu viņu saņēmi un pateikt Dievam, ka tev nekas nesanāca. Tu vari vienkārši sūdzēties par savu dzīvi un pat nemēģināt kaut ko mainīt vai izdarīt ar savu dzīvi.„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. „ (Мt.25:19).
  • Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

    “Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).