Mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā

 Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mēs gribam parādīt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu citiem cilvēkiem, tad mums būs jāiemācās būt pie Debesu Tēva krūts. Šim nolūkam, mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā. Lai spilgtāk atspoguļotu vai atstarotu Dieva gaismu savā dzīvē, mums nepieciešams attīrīt(šķīstīt) savu gaismekli. Es esmu gaismas nesējs. Es esmu gaisma šai pasaulei. Un gaisma ir domāta tam, lai izgaismotu un izdzenātu jelkādu tumsu. Gaisma, kuru es izstaroju, ir atspulgs tai gaismai, kuru esmu saņēmis no Dieva. Par nožēlu, mēs ļoti bieži demonstrējam izkropļotu gaismu – izkropļotu uzskatu par Dievu. Mums ir jāattīra savs gaismeklis tālab, lai labāk atspoguļotu Dievu. Mēs nedrīkstam būt citiem cilvēkiem par piedauzības akmeni. Apustulis Pāvils teica, ka viņa vēlēšanās ir, lai Kristus tiktu paaugstināts viņa miesā. Mēs izskatīsim vienu fragmentu no Rakstiem un izdalīsim vairākus principus, kuriem mums vajadzētu pievērst savu uzmanību. Tas palīdzēs mums saprast to, kā mēs varam jo spilgtāk izstarot Dieva gaismu savā dzīvē. 
„ Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam, bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā. Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls. Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.”(2.Korintiešiem 4:1-5).
 1) Man jau ir kalpošana.Mums ir Jauna Derība ar Dievu, un līdz ar šo Derību mēs saņēmām no Dieva jaunu kalpošanu – parādīt Dievu šai pasaulei. Līdz Kristus atnākšanai Dievs bija apslēpts bauslības ēnā, tā, ka mūsu prāts nebija spējīgs saprast Dievu. Taču, ar Kristus atnākšanu viss mainījās. Tagad, ja mēs gribam redzēt, dzirdēt un piedzīvot Dievu un Viņa spēku, mums vajag skatīties uz Jēzu un klausīt Viņam, kā arī iepazīt Viņu personīgi. No tā mirkļa, kā Jēzus atnāca uz zemi, vecās derības sarežģītā upurēšanas un rituālu sistēma tika atcelta. Tagad Dievs runā un darbojas Jēzū. 
„ Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, apsegs paliek izklāts pār viņu sirdīm. Bet, līdzko atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta.” (2.Korintiešiem 3:15-16).
 Reliģijas un bauslības apsegs, kurš traucē cilvēkiem redzēt un iepazīt Dievu, tiek noņemts brīdī, kad cilvēks vēršas pie Jēzus. Tieši Jēzus šķīsta vai apgaismo ikvienu cilvēku, kurš ienāk pasaulē. Jēzus ir patiesā gaisma, kurā ir īstā Dieva atziņa. Viss pārējais ir tikai Viņa gaismas atspulgs. 
„ Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.” (Ebrejiem 1:1-2).
 Jēzus atnāca tālab, lai noņemtu apsegu un darītu Dievu zināmu un saprotamu cilvēkiem. Protams, līdz pat šim laikam daudzi cilvēki, mēģinot atrast Dievu un kalpot Viņam, ir sapinušies reliģijās un sarežģītos rituālos. „ Bet viņu sirdis tika nocietinātas; jo līdz šai dienai tas pats apsegs paliek un, lasot Veco Derību, nevar tikt atsegts, jo tas zūd ar Kristu. Noliedzot Kristu, daudzi ir pazaudējuši Dievu un Viņa mērķi un sākuši rīkoties pret Viņu. Tieši šī iemesla dēļ farizeji cīnījās pret Jēzu, Kurš atnāca, lai noņemtu apsegu no viņu sirdīm un parādītu viņiem Dievu. Viņu izpratnē Jēzus pārāk vienkāršoja Dieva atziņu, jo Viņš atlika sāņus rituālus, ceremonijas un tēvu nostāstus, kuri neatbilda Dieva patiesībai. Lūk, kālab reliģiozie cilvēki nogalināja Jēzu. Tieši šī paša iemesla dēļ, Pāvils ļoti ilgi vajāja draudzi. Bet viss mainījās tai mirklī, kad Jēzus parādījās Pāvilam un noņēma no viņa sirds apsegu, lai tas varētu Jēzū ieraudzīt Dievu. Tātad, – Jēzus misija šobrīd ir arī mūsu misija, un konkrēti: parādīt Dievu mums apkārt esošajiem cilvēkiem un caur savu dzīvi izplatīt Viņa atziņas labo smaržu.Un atcerieties, ka šīs misijas piepildīšana ir mūsu galvenā kalpošana. Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Dzīves mērķa meklēšana

    Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas.Tieši tālab, daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo, un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tālab, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet, paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc, mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs.
  • Ko nozīmē bīties Dievu?

    Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.