Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

Es sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nemazinās slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc Viņa, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Vakar mēs runājām par to, ka Kristū tu esi kļuvis par jaunu radījumu, un ar veco cilvēku nu viss ir galā. Vēl mēs runājām par to, ka Dieva vēlēšanās ir – manīt mūs un darīt mūs līdzīgs Sava Dēla, Jēzus Kristus tēlam.Lai mēs arvien vairāk un vairāk taptu līdzīgi Jēzus tēlam, mums pastāvīgi ir „ jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”Ja mēs to nedarīsim, tad, neskatoties uz to, ka mēs jau esam jauni radījumi Jēzū Kristu, vecā cilvēka tēls turpinās vadāt mūs pa vecajām iekāres vietām. Ja mēs neatjaunosimies savā sirdsprātā, mēs turpināsim rīkoties tā, it kā mēs joprojām neatrastos Kristū. Un tādā gadījumā cilvēki, kuri skatās uz mums, vilsies kristīgajā ticībā. Bet mums taču ir jābūt par gaismu pasaulei un par zemes sāli.Ko par mums kā ticīgajiem domā mūsu kolēģi, kaimiņi, biznesa partneri?Dažkārt mēs atrodamies visai ciešā sadarbībā ar neticīgiem cilvēkiem, bet vai viņi pamana atšķirību mūsu uzvedībā, attieksmē, runas veidā, godprātībā un godīgumā, vai arī viņiem rodas jautājums: „Ar ko gan šie ticīgie atšķiras, ja tie dzīvo tāpat, kā dzīvojam mēs?”Ja mēs nenoliksim malā savu veco cilvēku, mēs būsim par piedauzības akmeni citiem cilvēkiem. Tādā gadījumā neticīgi cilvēki nespēs pieņemt mūsu teiktos vārdus: „Nāc pie Dieva, un Dievs mainīs tevi!” Cilvēki teiks: „Ja Dievs nespēja mainīt tevi, kā tādā gadījumā Viņš izmainīs mani? Vispirms parādi mums, kā Dievs mainīs tevi, un tad varēsi aicināt arī mūs”.Tas ir viens no iemesliem, kālab daži ticīgie neevaņģelizē un neliecina neticīgajiem par savu ticību Jēzum. Viņi spriež apmēram tā: „Kā gan es varu evaņģelizēt, ja pats vēl neesmu mainījies”.Taču, man jūs jābrīdina par to, ka Jēzus mums nav teicis: „Sēdiet un gaidiet līdz brīdim, kad jūs mainīsieties un kļūsiet pilnīgi, un tikai tad ejiet evaņģelizēt”.Jēzus sacīja, ka tieši laikā(procesā), kad mēs sekosim Viņam, Viņš mūs mainīs un darīs par cilvēku zvejniekiem. 
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).
 Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.Tas viss ietekmē mūs un palīdz mums skatīt Tā Kunga slavu. 
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”(2.Korintiešiem 3:18).
 Mēs pārvēršamies no slavas uz slavu. Mēs kļūstam par pilnīgi citiem cilvēkiem, pārejot no viena līmeņa otrā – augstākā.Ja mēs sekosim tam, tad cilvēki, kuri skatīsies uz mums, spēs ieraudzīs šīs pārmaiņas mūsos.Mēs vēl joprojām neesam pilnīgi, mēs joprojām atšķiramies no Jēzus Kristus tēla, bet mēs atrodamies šai procesā un uz ceļa, kas ved mūs un tuvina Viņa tēlam. Un cilvēkiem ar kuriem mēs strādājam un ar kuriem runājam par Kristu, tas ir jāzina.Kurš no jums vēlas pagodināt Dievu savā dzīvē? Kā mēs varam to darīt vislabāk? Tikai ļaujot Dievam mainīt mūs! Dievs tik ļoti grib mūs mainīt! Atsauksimies Dieva aicinājumam un darīsim visu nepieciešamo, lai mūsu dzīve tiktu mainīta un darīta līdzīga Jēzus Kristus tēlam! Līdz rītam!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis? II

    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:20-23).Balstoties uz šo rakstu vietu varam apliecināt, ka tavas un manas dzīves kursam, tavam un manam liktenim nav jāatrodas citu cilvēku rokās. Ņem savu likteni savās rokās!
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

    Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.