Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

Es sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nemazinās slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc Viņa, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Vakar mēs runājām par to, ka Kristū tu esi kļuvis par jaunu radījumu, un ar veco cilvēku nu viss ir galā. Vēl mēs runājām par to, ka Dieva vēlēšanās ir – manīt mūs un darīt mūs līdzīgs Sava Dēla, Jēzus Kristus tēlam.Lai mēs arvien vairāk un vairāk taptu līdzīgi Jēzus tēlam, mums pastāvīgi ir „ jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”Ja mēs to nedarīsim, tad, neskatoties uz to, ka mēs jau esam jauni radījumi Jēzū Kristu, vecā cilvēka tēls turpinās vadāt mūs pa vecajām iekāres vietām. Ja mēs neatjaunosimies savā sirdsprātā, mēs turpināsim rīkoties tā, it kā mēs joprojām neatrastos Kristū. Un tādā gadījumā cilvēki, kuri skatās uz mums, vilsies kristīgajā ticībā. Bet mums taču ir jābūt par gaismu pasaulei un par zemes sāli.Ko par mums kā ticīgajiem domā mūsu kolēģi, kaimiņi, biznesa partneri?Dažkārt mēs atrodamies visai ciešā sadarbībā ar neticīgiem cilvēkiem, bet vai viņi pamana atšķirību mūsu uzvedībā, attieksmē, runas veidā, godprātībā un godīgumā, vai arī viņiem rodas jautājums: „Ar ko gan šie ticīgie atšķiras, ja tie dzīvo tāpat, kā dzīvojam mēs?”Ja mēs nenoliksim malā savu veco cilvēku, mēs būsim par piedauzības akmeni citiem cilvēkiem. Tādā gadījumā neticīgi cilvēki nespēs pieņemt mūsu teiktos vārdus: „Nāc pie Dieva, un Dievs mainīs tevi!” Cilvēki teiks: „Ja Dievs nespēja mainīt tevi, kā tādā gadījumā Viņš izmainīs mani? Vispirms parādi mums, kā Dievs mainīs tevi, un tad varēsi aicināt arī mūs”.Tas ir viens no iemesliem, kālab daži ticīgie neevaņģelizē un neliecina neticīgajiem par savu ticību Jēzum. Viņi spriež apmēram tā: „Kā gan es varu evaņģelizēt, ja pats vēl neesmu mainījies”.Taču, man jūs jābrīdina par to, ka Jēzus mums nav teicis: „Sēdiet un gaidiet līdz brīdim, kad jūs mainīsieties un kļūsiet pilnīgi, un tikai tad ejiet evaņģelizēt”.Jēzus sacīja, ka tieši laikā(procesā), kad mēs sekosim Viņam, Viņš mūs mainīs un darīs par cilvēku zvejniekiem. 
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).
 Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.Tas viss ietekmē mūs un palīdz mums skatīt Tā Kunga slavu. 
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”(2.Korintiešiem 3:18).
 Mēs pārvēršamies no slavas uz slavu. Mēs kļūstam par pilnīgi citiem cilvēkiem, pārejot no viena līmeņa otrā – augstākā.Ja mēs sekosim tam, tad cilvēki, kuri skatīsies uz mums, spēs ieraudzīs šīs pārmaiņas mūsos.Mēs vēl joprojām neesam pilnīgi, mēs joprojām atšķiramies no Jēzus Kristus tēla, bet mēs atrodamies šai procesā un uz ceļa, kas ved mūs un tuvina Viņa tēlam. Un cilvēkiem ar kuriem mēs strādājam un ar kuriem runājam par Kristu, tas ir jāzina.Kurš no jums vēlas pagodināt Dievu savā dzīvē? Kā mēs varam to darīt vislabāk? Tikai ļaujot Dievam mainīt mūs! Dievs tik ļoti grib mūs mainīt! Atsauksimies Dieva aicinājumam un darīsim visu nepieciešamo, lai mūsu dzīve tiktu mainīta un darīta līdzīga Jēzus Kristus tēlam! Līdz rītam!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanas modelis

    Lai mēs varētu lūgt efektīvi, mums ir nepieciešams modelis. Kristīgā dzīve ir garīga, tālab ļoti svarīga ir saikne ar debesīm. Dievs ir Gars, bet mēs ar jums dzīvojam uz zemes, – mums ir nepieciešama pastāvīga saikne ar Dievu.Ir divi cilvēka un Dieva savstarpējās sazināšanās vai sarunas instrumenti – tas ir Dieva Vārds un lūgšana. Dievs ar mums runā caur Viņa Vārdu. Dieva Vārds – tā ir Dieva atklāsme par Sevi Pašu. Tu nevari izdomāt, kāds ir Dievs. Tu nevari iztēloties, kāds ir Dievs, jo tava iztēle var būt kļūdaina. Dievs Vārdā runā par to, kas Viņš ir, uz ko Viņš ir spējīgs un kā Viņš rīkojas. Tieši tālab, Dieva Vārds, ir efektīvs sazināšanās līdzeklis starp cilvēku un Dievu.
  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam!

    Mūsu izpratnes pakāpe par Jēzus Kristus kundzību noteiks uzvaras līmeni mūsu dzīvē. Bez Jēzus Kristus kundzības nevar būt uzvara. Tikai tur, kur Jēzus – ir Kungs, ir uzvara. Tikai tas cilvēks, kurš atļauj Jēzum Kristum būt viņa Kungam, var, patiesībā, staigāt Viņa uzvarā.Šodien ar dažiem interesantiem piemēriem vēlos parādīt to, kā, iepazīstot Jēzus Kristus kundzību, mēs varam būt pasargāti no visiem sātana nodomiem.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.
  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!