Mūsu aicinājums – iet 5 daļa
Bībelē mēs lasām par sievieti, kura sasita Jēzus labad savu alabastra trauku ar dārgu eļļu. Viņa izdarīja to, ko spēja.
“Un, kad Viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, un sēdēja pie galda, tad kāda sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un, trauciņu sasitusi, tā to lēja uz Viņa galvu. Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: “Kā labad šī eļļas izšķērdēšana? Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīs simti denārijiem un izdalīt nabagiem.” Un tie izteica viņai pārmetumus. Bet Jēzus sacīja: “Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie Manis ir darījusi. Jo nabagi ir arvienu pie jums, un, kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet Es neesmu arvienu pie jums. Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi bērēm…” (Маrka 14:3-8)Dievs grib, lai Viņa bērni piepilda savu aicinājumu un dara visu, ko tie var, lai Valstības evaņģēlijs izplatītos pa visu zemi un lai cilvēki tiktu glābti. Dievs sapulcina mūs kopā tāpēc, lai aizdegtu Savu uguni, lai pēc tam sūtītu katru no mums pie konkrētām tautām, par kurām mēs rūpēsimies un tad ievedīsim tās sadraudzībā ar Jēzu.Mācītājs Rufus dalījās ar dažiem principiem, kuri palīdzēs mums ieņemt aktīvu pozīciju sava aicinājuma no Dieva piepildīšanā.1) Nosaki savu zemi, tautu un tās vajadzības, kuras Dievs uztic tev atrisināt. Uzņemies atbildību par to, lai piepildītu Dieva doto uzdevumu.2) Nosaki un uzskaiti, kādas vajadzības un problēmas ir šai tautai, šai zemei. Tas nepieciešams tam, lai tu varētu atrisināt šīs problēmas.3) Nosaki to, kas tev ir, lai atrisinātu konkrētas problēmas.
