Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Labvēlība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!Šodien vēlos turpināt runāt par nepieciešamību laist apgrozībā visas savas dāvanas un talantus darot Dieva Valstības darbus.Vakar runājām par to, ka nav svarīgi, cik tev ir, bet svarīgi ir tas, ko tu dari ar to, kas tev ir. Ir svarīgi nekoncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir.Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt. Un viņa sāka darīt to, kas bija viņas spēkos. Viņa vērsās pēc finansiālās palīdzības pie Henrija Forda – lielas autobūves kompānijas īpašnieka. Henrijs Fords uzmanīgi uzklausīja viņu, un, nedaudz padomājot, iedeva viņai 10 centus. Kā jums tas patīk? Pats interesantākais ir tas, ka šī sieviete neapvainojās uz viņu un nenolaida savas rokas bezspēcībā. Par šiem 10 centiem viņa nopirka paciņu ar sēklām un iesēja tās. Pēc tam, viņa ievāca ražu, no kuras daļu pārdeva, bet daļu – no jauna iesēja. Pēc kāda laika viņai jau bija liels dārzs. Pēc 4 gadiem viņai bija peļņa no pārdotās ražas, kuras pietika, lai nopirktu savu ēku. Pēc tam, kad viņa bija nopirkusi ēku, tā devās pie Henrija Forda un pateicās viņam par tiem 10 centiem. Henrijs Fords bija tik iedvesmots no dzirdētā un redzētā, ka tai pašā brīdī uzdāvināja viņai 1 miljonu dolāru, lai viņa pilnībā spētu realizēt savu sapni. Pateicoties tam, skola nabadzīgajiem cilvēkiem tika atvērta.Kas būtu noticis, ja viņa būtu izmetusi šos 10 centus, sakot, ka tā ir par maz, lai realizētu tik lielu projektu? Šodien nabadzīgajiem nebūtu šīs skolas. Paldies Dievam par to, ka šī sieviete laida apgrozībā to mazumu, kas tai bija, un viņa tika visai atalgota par savām pūlēm un uzticību.Daudz cilvēku rīkojas pilnīgi pretēji ar to mazumu, kas tiem ir – ignorē šo mazumu un uzskata par nevajadzīgu. Cilvēki tik bieži neko nedara ar saviem talantiem tikai tālab, ka uzskata tos par sīkiem, ne tādiem, kā kaimiņam. Tā vietā, lai pateiktos Dievam par to mazumu, ko Viņš tiem devis, un laistu apgrozībā, sāktu izmantot un nestu Dievam peļņu, cilvēki sūdzas par dzīvi un apskauž citus.Viss ir atkarīgs no tā, kā attiecamies pret saviem talantiem.Ar savu piemēru, šī sieviete pierādīja to, ka mazums var radīt varenas lietas, ja vien mums būs pareiza attieksme pret to, kas mums ir.Kurš no jums šodien ir pateicīgs Dievam par to, kas jums ir? Varbūt šodien tev nav miljons talentu, bet tev tik un tā jābūt pateicīgam Dievam par to, kas tev ir. Tev jāstrādā ar to, kas ir tev šodien, lai vēlāk saņemtu to, par ko tu sapņo.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa? II

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis krustu, kaunu un zaimošanu attiecībā uz Sevi. Tas nozīmē, ka Jēzus noteikti vedīs mūs pa raudu un nāves ielejām, pa ceļiem, kurus mēs negribam staigāt, bet kas ir labāki priekš mums, jo tikai Viņš zina, kas ir pats labākais mums. Mācekļi sekoja Jēzum ne tikai tad, kad Viņš runāja viņiem tīkamas lietas, bet arī tad, kad Viņš atmaskoja un laboja viņus. Mācekļi sekoja Jēzum pat tad, kad viņi nesaprata to, ko Viņš tiem sacīja. Mācekļi vienkārši uzticējās Viņa gudrībai.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.
  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).