Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Labvēlība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!Šodien vēlos turpināt runāt par nepieciešamību laist apgrozībā visas savas dāvanas un talantus darot Dieva Valstības darbus.Vakar runājām par to, ka nav svarīgi, cik tev ir, bet svarīgi ir tas, ko tu dari ar to, kas tev ir. Ir svarīgi nekoncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir.Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt. Un viņa sāka darīt to, kas bija viņas spēkos. Viņa vērsās pēc finansiālās palīdzības pie Henrija Forda – lielas autobūves kompānijas īpašnieka. Henrijs Fords uzmanīgi uzklausīja viņu, un, nedaudz padomājot, iedeva viņai 10 centus. Kā jums tas patīk? Pats interesantākais ir tas, ka šī sieviete neapvainojās uz viņu un nenolaida savas rokas bezspēcībā. Par šiem 10 centiem viņa nopirka paciņu ar sēklām un iesēja tās. Pēc tam, viņa ievāca ražu, no kuras daļu pārdeva, bet daļu – no jauna iesēja. Pēc kāda laika viņai jau bija liels dārzs. Pēc 4 gadiem viņai bija peļņa no pārdotās ražas, kuras pietika, lai nopirktu savu ēku. Pēc tam, kad viņa bija nopirkusi ēku, tā devās pie Henrija Forda un pateicās viņam par tiem 10 centiem. Henrijs Fords bija tik iedvesmots no dzirdētā un redzētā, ka tai pašā brīdī uzdāvināja viņai 1 miljonu dolāru, lai viņa pilnībā spētu realizēt savu sapni. Pateicoties tam, skola nabadzīgajiem cilvēkiem tika atvērta.Kas būtu noticis, ja viņa būtu izmetusi šos 10 centus, sakot, ka tā ir par maz, lai realizētu tik lielu projektu? Šodien nabadzīgajiem nebūtu šīs skolas. Paldies Dievam par to, ka šī sieviete laida apgrozībā to mazumu, kas tai bija, un viņa tika visai atalgota par savām pūlēm un uzticību.Daudz cilvēku rīkojas pilnīgi pretēji ar to mazumu, kas tiem ir – ignorē šo mazumu un uzskata par nevajadzīgu. Cilvēki tik bieži neko nedara ar saviem talantiem tikai tālab, ka uzskata tos par sīkiem, ne tādiem, kā kaimiņam. Tā vietā, lai pateiktos Dievam par to mazumu, ko Viņš tiem devis, un laistu apgrozībā, sāktu izmantot un nestu Dievam peļņu, cilvēki sūdzas par dzīvi un apskauž citus.Viss ir atkarīgs no tā, kā attiecamies pret saviem talantiem.Ar savu piemēru, šī sieviete pierādīja to, ka mazums var radīt varenas lietas, ja vien mums būs pareiza attieksme pret to, kas mums ir.Kurš no jums šodien ir pateicīgs Dievam par to, kas jums ir? Varbūt šodien tev nav miljons talentu, bet tev tik un tā jābūt pateicīgam Dievam par to, kas tev ir. Tev jāstrādā ar to, kas ir tev šodien, lai vēlāk saņemtu to, par ko tu sapņo.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!
  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

    Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi.Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”.
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? II

    Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir jums līdzās, lai Viņš ir jūsu Partneris mājās, darbā, it visur?Dievs to vēlas vairāk, nekā mēs to vēlamies. Bet Dievs nevar pārkāpt savus principus.Daudzi ticīgie māna sevi, domājot, ka Dievs ir ar viņiem, tajā laikā, kad Dievs jau sen vairs nav ar viņiem. Tas ir paradokss.
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

    Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību.