Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
Sveicinu jūs, dārgie draugi! Labvēlība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!Šodien vēlos turpināt runāt par nepieciešamību laist apgrozībā visas savas dāvanas un talantus darot Dieva Valstības darbus.Vakar runājām par to, ka nav svarīgi, cik tev ir, bet svarīgi ir tas, ko tu dari ar to, kas tev ir. Ir svarīgi nekoncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir.Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt. Un viņa sāka darīt to, kas bija viņas spēkos. Viņa vērsās pēc finansiālās palīdzības pie Henrija Forda – lielas autobūves kompānijas īpašnieka. Henrijs Fords uzmanīgi uzklausīja viņu, un, nedaudz padomājot, iedeva viņai 10 centus. Kā jums tas patīk? Pats interesantākais ir tas, ka šī sieviete neapvainojās uz viņu un nenolaida savas rokas bezspēcībā. Par šiem 10 centiem viņa nopirka paciņu ar sēklām un iesēja tās. Pēc tam, viņa ievāca ražu, no kuras daļu pārdeva, bet daļu – no jauna iesēja. Pēc kāda laika viņai jau bija liels dārzs. Pēc 4 gadiem viņai bija peļņa no pārdotās ražas, kuras pietika, lai nopirktu savu ēku. Pēc tam, kad viņa bija nopirkusi ēku, tā devās pie Henrija Forda un pateicās viņam par tiem 10 centiem. Henrijs Fords bija tik iedvesmots no dzirdētā un redzētā, ka tai pašā brīdī uzdāvināja viņai 1 miljonu dolāru, lai viņa pilnībā spētu realizēt savu sapni. Pateicoties tam, skola nabadzīgajiem cilvēkiem tika atvērta.Kas būtu noticis, ja viņa būtu izmetusi šos 10 centus, sakot, ka tā ir par maz, lai realizētu tik lielu projektu? Šodien nabadzīgajiem nebūtu šīs skolas. Paldies Dievam par to, ka šī sieviete laida apgrozībā to mazumu, kas tai bija, un viņa tika visai atalgota par savām pūlēm un uzticību.Daudz cilvēku rīkojas pilnīgi pretēji ar to mazumu, kas tiem ir – ignorē šo mazumu un uzskata par nevajadzīgu. Cilvēki tik bieži neko nedara ar saviem talantiem tikai tālab, ka uzskata tos par sīkiem, ne tādiem, kā kaimiņam. Tā vietā, lai pateiktos Dievam par to mazumu, ko Viņš tiem devis, un laistu apgrozībā, sāktu izmantot un nestu Dievam peļņu, cilvēki sūdzas par dzīvi un apskauž citus.Viss ir atkarīgs no tā, kā attiecamies pret saviem talantiem.Ar savu piemēru, šī sieviete pierādīja to, ka mazums var radīt varenas lietas, ja vien mums būs pareiza attieksme pret to, kas mums ir.Kurš no jums šodien ir pateicīgs Dievam par to, kas jums ir? Varbūt šodien tev nav miljons talentu, bet tev tik un tā jābūt pateicīgam Dievam par to, kas tev ir. Tev jāstrādā ar to, kas ir tev šodien, lai vēlāk saņemtu to, par ko tu sapņo.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana V

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 8 minutes
    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.

  • Izmaiņas un pārmaiņas mūsu dzīvē atnāk tad, kad mēs kļūstam par Dieva vārda darītājiem

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:21-25).

  • Pavairošanas likums

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.

  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Lūgšana – tas ir viens no veidiem, kā Dievs atklāj mums Savu gribu.Kāpēc Jēzus teica, ka, Es neko nedaru no Sevis, bet tikai to, ko redzu Savu Tēvu darām. Kāpēc Jēzus lūdza? Kāpēc Viņš darīja to, ko Viņš darīja? Tāpēc, ka Viņš lūgšanā meklēja Dieva gribu, un Viņš saņēma atklāsmi par Dieva gribu.

  • Ražas un pavairošanas likums II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).

  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.