Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Labvēlība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!Šodien vēlos turpināt runāt par nepieciešamību laist apgrozībā visas savas dāvanas un talantus darot Dieva Valstības darbus.Vakar runājām par to, ka nav svarīgi, cik tev ir, bet svarīgi ir tas, ko tu dari ar to, kas tev ir. Ir svarīgi nekoncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir.Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt. Un viņa sāka darīt to, kas bija viņas spēkos. Viņa vērsās pēc finansiālās palīdzības pie Henrija Forda – lielas autobūves kompānijas īpašnieka. Henrijs Fords uzmanīgi uzklausīja viņu, un, nedaudz padomājot, iedeva viņai 10 centus. Kā jums tas patīk? Pats interesantākais ir tas, ka šī sieviete neapvainojās uz viņu un nenolaida savas rokas bezspēcībā. Par šiem 10 centiem viņa nopirka paciņu ar sēklām un iesēja tās. Pēc tam, viņa ievāca ražu, no kuras daļu pārdeva, bet daļu – no jauna iesēja. Pēc kāda laika viņai jau bija liels dārzs. Pēc 4 gadiem viņai bija peļņa no pārdotās ražas, kuras pietika, lai nopirktu savu ēku. Pēc tam, kad viņa bija nopirkusi ēku, tā devās pie Henrija Forda un pateicās viņam par tiem 10 centiem. Henrijs Fords bija tik iedvesmots no dzirdētā un redzētā, ka tai pašā brīdī uzdāvināja viņai 1 miljonu dolāru, lai viņa pilnībā spētu realizēt savu sapni. Pateicoties tam, skola nabadzīgajiem cilvēkiem tika atvērta.Kas būtu noticis, ja viņa būtu izmetusi šos 10 centus, sakot, ka tā ir par maz, lai realizētu tik lielu projektu? Šodien nabadzīgajiem nebūtu šīs skolas. Paldies Dievam par to, ka šī sieviete laida apgrozībā to mazumu, kas tai bija, un viņa tika visai atalgota par savām pūlēm un uzticību.Daudz cilvēku rīkojas pilnīgi pretēji ar to mazumu, kas tiem ir – ignorē šo mazumu un uzskata par nevajadzīgu. Cilvēki tik bieži neko nedara ar saviem talantiem tikai tālab, ka uzskata tos par sīkiem, ne tādiem, kā kaimiņam. Tā vietā, lai pateiktos Dievam par to mazumu, ko Viņš tiem devis, un laistu apgrozībā, sāktu izmantot un nestu Dievam peļņu, cilvēki sūdzas par dzīvi un apskauž citus.Viss ir atkarīgs no tā, kā attiecamies pret saviem talantiem.Ar savu piemēru, šī sieviete pierādīja to, ka mazums var radīt varenas lietas, ja vien mums būs pareiza attieksme pret to, kas mums ir.Kurš no jums šodien ir pateicīgs Dievam par to, kas jums ir? Varbūt šodien tev nav miljons talentu, bet tev tik un tā jābūt pateicīgam Dievam par to, kas tev ir. Tev jāstrādā ar to, kas ir tev šodien, lai vēlāk saņemtu to, par ko tu sapņo.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.
  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).
  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”