Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Labvēlība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus!Šodien vēlos turpināt runāt par nepieciešamību laist apgrozībā visas savas dāvanas un talantus darot Dieva Valstības darbus.Vakar runājām par to, ka nav svarīgi, cik tev ir, bet svarīgi ir tas, ko tu dari ar to, kas tev ir. Ir svarīgi nekoncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir.Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt. Un viņa sāka darīt to, kas bija viņas spēkos. Viņa vērsās pēc finansiālās palīdzības pie Henrija Forda – lielas autobūves kompānijas īpašnieka. Henrijs Fords uzmanīgi uzklausīja viņu, un, nedaudz padomājot, iedeva viņai 10 centus. Kā jums tas patīk? Pats interesantākais ir tas, ka šī sieviete neapvainojās uz viņu un nenolaida savas rokas bezspēcībā. Par šiem 10 centiem viņa nopirka paciņu ar sēklām un iesēja tās. Pēc tam, viņa ievāca ražu, no kuras daļu pārdeva, bet daļu – no jauna iesēja. Pēc kāda laika viņai jau bija liels dārzs. Pēc 4 gadiem viņai bija peļņa no pārdotās ražas, kuras pietika, lai nopirktu savu ēku. Pēc tam, kad viņa bija nopirkusi ēku, tā devās pie Henrija Forda un pateicās viņam par tiem 10 centiem. Henrijs Fords bija tik iedvesmots no dzirdētā un redzētā, ka tai pašā brīdī uzdāvināja viņai 1 miljonu dolāru, lai viņa pilnībā spētu realizēt savu sapni. Pateicoties tam, skola nabadzīgajiem cilvēkiem tika atvērta.Kas būtu noticis, ja viņa būtu izmetusi šos 10 centus, sakot, ka tā ir par maz, lai realizētu tik lielu projektu? Šodien nabadzīgajiem nebūtu šīs skolas. Paldies Dievam par to, ka šī sieviete laida apgrozībā to mazumu, kas tai bija, un viņa tika visai atalgota par savām pūlēm un uzticību.Daudz cilvēku rīkojas pilnīgi pretēji ar to mazumu, kas tiem ir – ignorē šo mazumu un uzskata par nevajadzīgu. Cilvēki tik bieži neko nedara ar saviem talantiem tikai tālab, ka uzskata tos par sīkiem, ne tādiem, kā kaimiņam. Tā vietā, lai pateiktos Dievam par to mazumu, ko Viņš tiem devis, un laistu apgrozībā, sāktu izmantot un nestu Dievam peļņu, cilvēki sūdzas par dzīvi un apskauž citus.Viss ir atkarīgs no tā, kā attiecamies pret saviem talantiem.Ar savu piemēru, šī sieviete pierādīja to, ka mazums var radīt varenas lietas, ja vien mums būs pareiza attieksme pret to, kas mums ir.Kurš no jums šodien ir pateicīgs Dievam par to, kas jums ir? Varbūt šodien tev nav miljons talentu, bet tev tik un tā jābūt pateicīgam Dievam par to, kas tev ir. Tev jāstrādā ar to, kas ir tev šodien, lai vēlāk saņemtu to, par ko tu sapņo.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa!

    Kalpošana Dievam – tas ir viens no veidiem, kā es varu uzturēt normā savu garīgo stāvokli. Viens no garīgās izaugsmes veidiem – tā ir kalpošana Dievam. Ja cilvēks visu laiku tikai saņem un saņem, bet no sevis neko neatdod, tāds cilvēks nomirs. Tāpēc, ir tik svarīgi kalpot Dievam.
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu, zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat”(Jāņa ev. 5:19).Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzība ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.