No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

Mīļie brāļi un māsas, es jūs atkal sveicu mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam». Lūk, jau vairākas dienas mēs runājam par izrāvienu. Līdz šim mēs noskaidrojām, ka izrāviens – tas ir jebkuru, mūsu dzīvi ierobežojošo, barjeru (sātanisko vai cilvēcisko) iznīcināšana. Mēs runājām par to, ka izrāviens maina cilvēka dzīves statusu. Šodien es vēlos runāt par to, no kā ir  atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē. Izlasīsim vēlreiz stāstu par mūsu varoni.
«Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. 2 Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. 3 Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. 4 Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” 5 Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. 6 Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!” 7 Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, 8 un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. 9 Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; 10 tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticies.» (Ap.d.3:1-10)
Vispirms uzdošu vienu ļoti svarīgu jautājumu, kurš palīdzēs mums noskaidrot, no kā tad ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?Jautājums tāds: kāpēc mūsu varoņa dzīvē izrāviens nenotika četrdesmit gadus, ja Dievs tik ļoti vēlējās uzdāvināt viņam brīnumu? Kas traucēja viņam pārdzīvot izrāvienu agrāk?Atbilde uz šo jautājumu atvērs mums acis un mēs sapratīsim, kāpēc cilvēki savās dzīvēs nepārdzīvo izrāvienu. Izskatīsim dažus iemeslus.
  • Pierašana pie savas situācijas.
Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā. Lūk, vēl viens stāsts, kas ilustrē to – vienā lielā akvārijā ievietoja divas zivis, viena zivs bija plēsīga, otra – nē. Starp zivīm ievietoja caurspīdīgu stiklu, lai šī plēsīgā zivs neapēstu otro zivi. Katru reizi, kad plēsīgā zivs mēģināja aprīt otro zivi, viņa ietriecās stiklā un tajā pašā mirklī pagriezās pretējā virzienā. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem, līdz ko viņa nonāca vietā, kur bija uzstādīts šķērslis, viņa automātiski pagriezās pretējā virzienā. Un tas turpinājās arī pēc tam, kad šķērslis tika izņemts. Pievērsimies vēl kādam stāstam par klibu cilvēku, kurš ir aprakstīts Jāņa evanģēlijā:
«Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm. 3 Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu. 4 Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība.[A] 5 Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels. 6 Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: “Vai tu gribi vesels kļūt?” 7 Slimais Viņam atbildēja: “Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.” 8 Jēzus viņam saka: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” 9 Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bettā dienabijasabats. (Jņ.5:2-9)
Arī šis slimais cilvēks gandrīz padevās pēc vairākkārtīgiem neveiksmīgiem mēģinājumiem. Viņš visu laiku gaidīja, ka kāds viņam palīdzēs, bet viss bija veltīgi līdz tam brīdim, kamēr Jēzus nesatikās ar viņu. Kad Jēzus ienāk tavā situācijā, tad viss mainās pašā labākajā veidā. Nepierodiet pie savām situācijām. Piesauciet Jēzu, un Viņš jums palīdzēs. Nelieciet savas cerības uz cilvēkiem, bet paļaujieties uz Kungu. Viņš ir jūsu palīgs. Palīdzība atradīs jūs šodien Jēzus Vārdā!Ja jums ir vajadzīgs izrāviens, tad nesamierinieties ar to, kas nav jūsu liktenis Dievā. Esiet kā Jabecs, kurš piedzima slims, bet nepiekrita tādam liktenim. Viņš sauca uz Dievu pēc palīdzības, tāpēc, ka viņš nevēlējās pierast pie savas slimības. Viņa pūliņu rezultātā, Dievs viņu ne tikai dziedināja, bet darīja slavenāku par viņa brāļiem, kuri bija piedzimuši veseli.
« Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis (1Laiku.4: 9-10).
Dārgie draugi, Dieva vārds jums šodien tāds: nepierodiet pie nelaimēm, bēdām, bet stājieties tām pretī! Ir laiks paskatīties uz savu situāciju ar Dieva acīm.Lai Tas Kungs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.
  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.