No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

Mīļie brāļi un māsas, es jūs atkal sveicu mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam». Lūk, jau vairākas dienas mēs runājam par izrāvienu. Līdz šim mēs noskaidrojām, ka izrāviens – tas ir jebkuru, mūsu dzīvi ierobežojošo, barjeru (sātanisko vai cilvēcisko) iznīcināšana. Mēs runājām par to, ka izrāviens maina cilvēka dzīves statusu. Šodien es vēlos runāt par to, no kā ir  atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē. Izlasīsim vēlreiz stāstu par mūsu varoni.
«Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. 2 Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. 3 Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. 4 Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” 5 Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. 6 Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!” 7 Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, 8 un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. 9 Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; 10 tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticies.» (Ap.d.3:1-10)
Vispirms uzdošu vienu ļoti svarīgu jautājumu, kurš palīdzēs mums noskaidrot, no kā tad ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?Jautājums tāds: kāpēc mūsu varoņa dzīvē izrāviens nenotika četrdesmit gadus, ja Dievs tik ļoti vēlējās uzdāvināt viņam brīnumu? Kas traucēja viņam pārdzīvot izrāvienu agrāk?Atbilde uz šo jautājumu atvērs mums acis un mēs sapratīsim, kāpēc cilvēki savās dzīvēs nepārdzīvo izrāvienu. Izskatīsim dažus iemeslus.
  • Pierašana pie savas situācijas.
Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā. Lūk, vēl viens stāsts, kas ilustrē to – vienā lielā akvārijā ievietoja divas zivis, viena zivs bija plēsīga, otra – nē. Starp zivīm ievietoja caurspīdīgu stiklu, lai šī plēsīgā zivs neapēstu otro zivi. Katru reizi, kad plēsīgā zivs mēģināja aprīt otro zivi, viņa ietriecās stiklā un tajā pašā mirklī pagriezās pretējā virzienā. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem, līdz ko viņa nonāca vietā, kur bija uzstādīts šķērslis, viņa automātiski pagriezās pretējā virzienā. Un tas turpinājās arī pēc tam, kad šķērslis tika izņemts. Pievērsimies vēl kādam stāstam par klibu cilvēku, kurš ir aprakstīts Jāņa evanģēlijā:
«Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm. 3 Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu. 4 Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība.[A] 5 Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels. 6 Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: “Vai tu gribi vesels kļūt?” 7 Slimais Viņam atbildēja: “Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.” 8 Jēzus viņam saka: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” 9 Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bettā dienabijasabats. (Jņ.5:2-9)
Arī šis slimais cilvēks gandrīz padevās pēc vairākkārtīgiem neveiksmīgiem mēģinājumiem. Viņš visu laiku gaidīja, ka kāds viņam palīdzēs, bet viss bija veltīgi līdz tam brīdim, kamēr Jēzus nesatikās ar viņu. Kad Jēzus ienāk tavā situācijā, tad viss mainās pašā labākajā veidā. Nepierodiet pie savām situācijām. Piesauciet Jēzu, un Viņš jums palīdzēs. Nelieciet savas cerības uz cilvēkiem, bet paļaujieties uz Kungu. Viņš ir jūsu palīgs. Palīdzība atradīs jūs šodien Jēzus Vārdā!Ja jums ir vajadzīgs izrāviens, tad nesamierinieties ar to, kas nav jūsu liktenis Dievā. Esiet kā Jabecs, kurš piedzima slims, bet nepiekrita tādam liktenim. Viņš sauca uz Dievu pēc palīdzības, tāpēc, ka viņš nevēlējās pierast pie savas slimības. Viņa pūliņu rezultātā, Dievs viņu ne tikai dziedināja, bet darīja slavenāku par viņa brāļiem, kuri bija piedzimuši veseli.
« Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis (1Laiku.4: 9-10).
Dārgie draugi, Dieva vārds jums šodien tāds: nepierodiet pie nelaimēm, bēdām, bet stājieties tām pretī! Ir laiks paskatīties uz savu situāciju ar Dieva acīm.Lai Tas Kungs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.
  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.
  • Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma II

    Mēs turpinām sarunu par mūsu, kā Dieva vēstnešu lomu un funkcijām uz zemes. Mēs runājām par to, ka Bībele mūs sauc par Kristus vēstnešiem, caur kuriem Dievs salīdzina pasauli ar Sevi. Bībele mūs dēvē arī par zemes sāli un pasaules gaismu. Taču, ja mēs kā Kristus vēstneši uz zemes aktīvi nepraktizēsim savu ticību, tad mūsu sabiedrībā iestāsies pagrimums. Ja mēs šodien palūkojamies uz veiksmīgām un uzplaukstošām valstīm, tad mēs redzam, ka šajās valstīs darbojas un tiek praktizētas kristīgās vērtības. Tikai taisnība var paaugstināt tautu, – tas ir Dieva likums. Tikai taisnība paaugstina tautu! Netaisnība un grēks – iznīcina tautu
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? III

    Dievam Viņa Valstībā ir kārtība, ir principi, pēc kuriem darbojas Dieva Valstība: pazemīgi cilvēki atklāj priekš sevis to labvēlību, kāda ir staigāšanai Dievbijībā, piedzīvo bagātību, slavu un pilnvērtīgu dzīvi no Dieva, jo par to ir teikts Dieva Vārdā. Lepnie un augstprātīgie cilvēki agrāk vai vēlāk tiks pazemoti, viņu dzīve būs piepildīta ar kritieniem un bojāeju.Ja mēs vēlamies izpelnīties paaugstināšanu no Dieva, tad mums jāstaigā pazemībā un paklausībā Dieva priekšā.
  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.