No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par iespēju dalīties ar jums Dieva vārdā.Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu.
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
Augstākminētajā fragmentā mēs lasām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu pamest savu zemi, savus radiniekus un doties uz svešumā. Dievs piedāvāja Ābrahāmam noslēgt derību, kas prasīja no Ābrahāma zināmu upuri. Vienlaikus Dievs labvēlīgi noskaņoja Ābrahāma sirdi, dodot viņam brīnumainus apsolījumus. Piedāvājot noslēgt derību, Dievs vispirms iekaroja Ābrahāma sirdi.Tas ir ļoti būtisks princips, par kuru es mudinu jūs padomāt. Sākotnēji Dievs kaut ko apsolīja Ābrahāmam. Precīzāk, Viņš apsolīja Ābrahāma vārdu darīt varenu, apsolīja svētīt viņu un caur viņu radīt lielu tautu, Viņš apsolīja caur Ābrahāmu svētīt visas zemes ciltis. Mēs redzam, ka šie apsolījumi kļuva par pamudinājumu Ābrahāmam – instrumentu, kuru Dievs lietoja, pirms aicināja Ābrahāmu kaut ko uzsākt un kaut kur doties. Šis princips mums pasaka priekšā, kā veidot attiecības ar cilvēkiem. Pirms aicināt kādu cilvēku mums sekot vai piedāvāt viņam derību, ir ļoti svarīgi vispirms aizskart viņa sirdi, iekarot un pakļaut viņa sirdi mīlestībā. Iesākumā Dievs pakļāva un iekaroja Ābrahāma sirdi ar brīnumainiem apsolījumiem, un tikai pēc tam Viņš piedāvāja Ābrahāmam stāties ar Viņu derībā. Piemēram, vai meitene sekos puisim, kurš piedāvā viņai savu roku, taču nav apliecinājis viņai savu mīlestību ar darbiem? Es domāju, ka meitene, kura sevi ciena, to nedarīs. Tieši to mums māca princips, kuru mēs redzam Dieva un Ābrahāma attiecībās. Mēs varam izmantot šo principu evaņģelizācijā, aicinot cilvēkus sekot Tam Kungam. Pirms piedāvāt cilvēkiem mums nākt mums līdzi, ar mīlestību un rūpēm ir jāpierāda, ka mēs interesējamies par viņiem kā personībām, nevis vienkārši pildām kādu reliģisku programmu. Apgūsim šo principu, sekosim tam, kalpojot cilvēkiem, un centīsimies viņus vest pareizajā virzienā pēc Dieva gribas! No sākuma iekarosim cilvēku sirdis, parādīsim viņiem nepārprotamu mīlestību, un tad viņi ņems vērā to, ko mēs sakām, un, visdrīzāk, arī sekos mums!Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu

    Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību uz priekšu.Cilvēks nevairoja savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza attieksme. Šim cilvēkam bija nepareiza attieksme pret savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza pārliecība. Šis cilvēks noticēja meliem. Meli, kuriem ir noticējuši daudzi cilvēki, ir kļuvuši par šķērsli viņu pašattīstībai un virzībai uz priekšu. Ja, es noticēšu meliem par to, ka mani nemīl, tad es nepieņemšu nevienu mīlestības soli no cilvēku puses.
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva II

    „…. “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.” (Habakuka 2:2).Atzīmējiet uz papīra visu to, kam jūs ticat, visu to, ko Dievs runā uz jūsu sirdi lūgšanas, gavēņa vai Bībeles studēšanas laikā.Piemēram, jūs varat pierakstīt: „Es gribu sludināt Dieva vārdu ar tam sekojošiem brīnumiem un zīmēm”, vai „ Es vēlos atvieglināt bāreņu dzīvi radot viņiem mājas pavardu”, vai arī „Es gribu dibināt skolu kalpotāju sagatavošanai”.
  • Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

    Dievs grib, lai tu šodien notici tam, ka tagad Kristū, tev ir jauns vārds. Pietiek tev staigāt ar veco vārdu un identificēt sevi ar savu pagājušo dzīvi un pagājušajām neveiksmēm. Notici savām brīnišķīgajām iespējām Dievā, uzzini un sāc sevi identificēt ar savu jauno vārdu Jēzū Kristū. Tikai tādā veidā, tu varēsi atklāt savu potenciālu Dievā.