No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par iespēju dalīties ar jums Dieva vārdā.Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu.
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
Augstākminētajā fragmentā mēs lasām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu pamest savu zemi, savus radiniekus un doties uz svešumā. Dievs piedāvāja Ābrahāmam noslēgt derību, kas prasīja no Ābrahāma zināmu upuri. Vienlaikus Dievs labvēlīgi noskaņoja Ābrahāma sirdi, dodot viņam brīnumainus apsolījumus. Piedāvājot noslēgt derību, Dievs vispirms iekaroja Ābrahāma sirdi.Tas ir ļoti būtisks princips, par kuru es mudinu jūs padomāt. Sākotnēji Dievs kaut ko apsolīja Ābrahāmam. Precīzāk, Viņš apsolīja Ābrahāma vārdu darīt varenu, apsolīja svētīt viņu un caur viņu radīt lielu tautu, Viņš apsolīja caur Ābrahāmu svētīt visas zemes ciltis. Mēs redzam, ka šie apsolījumi kļuva par pamudinājumu Ābrahāmam – instrumentu, kuru Dievs lietoja, pirms aicināja Ābrahāmu kaut ko uzsākt un kaut kur doties. Šis princips mums pasaka priekšā, kā veidot attiecības ar cilvēkiem. Pirms aicināt kādu cilvēku mums sekot vai piedāvāt viņam derību, ir ļoti svarīgi vispirms aizskart viņa sirdi, iekarot un pakļaut viņa sirdi mīlestībā. Iesākumā Dievs pakļāva un iekaroja Ābrahāma sirdi ar brīnumainiem apsolījumiem, un tikai pēc tam Viņš piedāvāja Ābrahāmam stāties ar Viņu derībā. Piemēram, vai meitene sekos puisim, kurš piedāvā viņai savu roku, taču nav apliecinājis viņai savu mīlestību ar darbiem? Es domāju, ka meitene, kura sevi ciena, to nedarīs. Tieši to mums māca princips, kuru mēs redzam Dieva un Ābrahāma attiecībās. Mēs varam izmantot šo principu evaņģelizācijā, aicinot cilvēkus sekot Tam Kungam. Pirms piedāvāt cilvēkiem mums nākt mums līdzi, ar mīlestību un rūpēm ir jāpierāda, ka mēs interesējamies par viņiem kā personībām, nevis vienkārši pildām kādu reliģisku programmu. Apgūsim šo principu, sekosim tam, kalpojot cilvēkiem, un centīsimies viņus vest pareizajā virzienā pēc Dieva gribas! No sākuma iekarosim cilvēku sirdis, parādīsim viņiem nepārprotamu mīlestību, un tad viņi ņems vērā to, ko mēs sakām, un, visdrīzāk, arī sekos mums!Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.
  • Jēzus Kristus kundzība IV

    Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam

    „…..jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).Lai pievienotos uzvarētāju armijai Jēzū Kristū, ir nepieciešams sevi kvalificēt trīs virzienos – aicinājumā, izredzētībā, uzticībā. Sīkāk par to mēs runāsim rītdien, bet šodien, vēlos lai ieraugāt to, ka karš ir neizbēgams, bet šajā karā Dievs paļaujas uz Saviem aicinātajiem, izredzētajiem un uzticamajiem, kas ir līdz ar Viņu.