Pavairošanas likums

Svētīju jūs, dārgie Dieva bērni, šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Dieva Vārds atklājas jums īpašā veidā un bagātina jūsu dzīvi. Šodien vēlos runāt ar jums par pavairošanas likumu.Lasīsim Bībeli.
„Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. Un, kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt.” (Marka, 4:26-29)
Jēzus runā par spēku un to potenciālu, kurš slēpjas sēklā. Šai Rakstu vietā acīmredzams ir tas, ka pieaugums jeb vairošanās – tas ir process, acumirklīgs notikums loansonlineusa.net. Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva. Līdz brīdim, kamēr neiesēsiet šo sēklu, nekāds pieaugums, nekādas izmaiņas nenotiks. Nav īsā ceļa uz pieaugumu, bet ir process. Līdz brīdim, kamēr neiesēsi savu sēklu, nesāksies nekādas pārmaiņas, un tu neieraudzīsi pieaugumu. Ko nozīmē iesēt sēklu? Iet runa par to darba daļu, kas jāveic pašam cilvēkam. Tas līdzinās zemkopja darbam: lai nonāktu līdz ražas novākšanai, visupirms viņš iesēj attiecīgās sēklas, tad tās aplaista, tad izravē nezāles, t.i., viņš strādā pie tā, lai radītu labvēlīgus apstākļus iesētajai sēklai. Tikai tad, kad zemkopis būs paveicis savu darba daļu, viņš pilnībā varēs paļauties uz Dievu, Kurš dod pieaugumu. ”..un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana, zeme pati no sevis nes augļus…” Mēs nevaram izskaidrot, kā aug sēkla, nevaram izprast, kā notiek šis process, bet mēs varam paveikt savu daļu. Un, ja mēs paveiksim savu daļu, tad Dievs apsola, ka noteikti būs raža, noteikti būs pieaugums. Tieši Dievs sūta lietu, sauli un visu nepieciešamo tam, lai mūsu iesētās sēklas dotu ražu. Vai vēlies redzēt izmaiņas savā dzīvē? Vai vēlies redzēt augļus savā dzīvē? Ko tu dari šai sakarā? Atceries, bez sējas nebūs pļaujas.Lai Dievs tevi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process II

    Tikai tālab, ka Dievs ļoti mīl katru Savu bērnu, Viņš seko līdzi mūsu ceļiem, nevēloties, ka kāds novērstos no Viņa ceļa, kurš ved uz dzīvību un svētībām. To, kuru Dievs mīl, to Viņš arī soda, tā ceļus Viņš arī izlabo. Tikai tāpēc, ka Dievs ļoti mīlēja Dāvidu, Viņš arī sūtīja pie viņa Nātānu. Iespējams, ka šodien, dārgie lasītāji, caur šīs dienas vēstījumu, es kādam no jums esmu šis Nātāns, šis Dieva vēstnesis. Ļauj Dieva vārdam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanai) apstādināt tevi tavos grēcīgajos ceļos, lai ar tevi nenotiktu kas ļaunāks.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Savstarpējās attiecības un draudzība ar Dievu maina cilvēku un viņa dzīvi

    Mūsu Dievs ir savstarpējo attiecību Dievs, un Viņš izmanto savstarpējās attiecības kā instrumentu tam, lai mainītu mūs. Jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Dievišķais mērķis jebkurām attiecībām – lai mēs caur šīm attiecībām mainītos, pilnveidotos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam.
  • Dieva klātbūtne V

    Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.