Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

Labdien, dārgie draugi. Lūdzu par jums, Jēzus Kristus vārdā, lai caur rubriku „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam, jūsos pieaug Dieva Vārda atklāsmes un gudrības gars.

Šodien vēlos pabeigt savu ciklu, kurā runājām par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām. Atcerēsimies to, par ko runājām līdz šim:

  • Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.
  • Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.
  • Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Mēs runājām par to, ka, pareizas atklāsmes par sāpju un problēmu dabu un būtību, palīdz mums pieņemt attiecīgus pareizus lēmumus.
  • Mēs runājām par to, kā varam stiprināt savu cerību, lai ne tikai izturētu sāpes un ciešanas, bet spētu pieaugt un mainīties gaidot uz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu.

Nobeigumā vēlos, lai no jauna vēršamies pie Svētajiem Rakstiem:

„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.”(Romiešiem 8:28-30).

Kā minēts augšminētajā rakstu vietā, mums skaidri jāzina, ka, tiem kas mīl Dievu, VISAS lietas nāk par labu. Tai skaitā arī sāpes, problēmas un ciešanas.

Tas, ko mēs nezinām, var kļūt par baiļu un satraukuma cēloni. Problēmu un ciešanu laikā bailes var kļūt par mūsu ienaidnieku. Tikai patiesība spēj paglābt mūs no bailēm, bet patiesība saka, ka VISAS lietas nāk par labu tiem, kas mīl Dievu un ir aicināti pēc Viņa nodoma.

Ir velti pārdzīvot par to, kas notiks vai nenotiks, labāk darīt to, kas mums jādara, un tad Dievs visas lietas vērsīs mums par labu.

Kas tad, saskaņā ar iepriekšminēto rakstu vietu ir tas, kas jādara mums, mūsu daļa?

  1. Tev jārūpējas par to, lai tu arvien mīlētu Dievu, jo tikai tiem, kas MĪL DIEVUvisas lietas nāk par labu.
  2. Tev jāmīl Dievs un jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai piepildītu savu aicinājumu no Dieva.

Tikai tad, kad nekoncentrēsies uz savām sāpēm un problēmām, bet uz Dievu un Viņa aicinājumu tev, visas lietas nāks tev par labu. Cilvēka patiesā laime ir apslēpta viņa aicinājumā un šī aicinājuma izpildē.

Kalpo Dievam, un Viņš tevi svētīs! Taču – nekoncentrējies uz svētībām, jo tā ir Dieva daļa, bet tava daļa – kalpot Dievam no visas savas sirds un mīlēt cilvēkus. Tad Dievs visu piepildīs! Tad visas lietas nāks tev par labu!

Atceries, tava pareizā reakcija uz sāpēm atbrīvo visas tās priekšrocības, kas apslēptas šo tavu ciešanu laikā.

Nepaklausība tikai vairos tavas sāpes un ciešanas. Tava paklausība visu vērsīs tev par labu.

Esi svētīts!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad mēs darām savu daļu, tad Dievs noteikti piepildīs Savu daļu

    Dievs nav mainījies! Viņš ir Tas pats vakar, šodien un mūžīgi mūžos! Dievs vēlas piepildīt ar brīnumiem un zīmēm arī tavu dzīvi! Bet, ir tava daļa, ir zināmi noteikumi, kuri tev jāpilda un jāveic, un tad Dievs pagodināsies tavā dzīvē un paaugstinās tevi. Un šai lietā tev palīdzēs disciplinētība un fokusēšanās uz Dieva mērķi tavai dzīvei!
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem

    Mēs turpinām sarunu par tēmu: „Tava dāvana(talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara.Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.