Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva II
Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu jūsos neatdzistu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.
Mēs ar jums noskaidrojām, ka Dievs atklāj savu derību un Savus noslēpumus noteiktai cilvēku kategorijai, un konkrēti:
- Dievs atklāj Savus noslēpumus dievbijīgiem cilvēkiem, kuri mīl Dievu.
- Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzes vietā.
- Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem, kuri atklāti uzdod Viņam jautājumus.
- Dievs atklāj Savus noslēpumus arī tiem, kuri pietiekami augstu vērtē Viņa atklāsmes, tālab, pieraksta šīs atklāsmes.
Un vakar mēs detalizēti runājām par to, cik svarīgi ir pierakstīt savas atklāsmes un redzējumus no Dieva.
Patiesībā, ir ļoti svarīgi to saprast. Bieži var novērot šādu situāciju – cilvēks ir pieņēmis nopietnu lēmumu konkrētā jautājumā un ir nolēmis sekot šim lēmumam. Bet, nez kāpēc šis ciešais nodoms, mainoties cilvēka noskaņojumam vai arī viņa apstākļiem, sāk mainīties.
Dažkārt mēs šaubāmies par to, vai redzējums patiešām bija no Dieva, vai arī tā vienkārši bija mūsu cilvēciskā ideja. Dažkārt mēs padodamies saviem cilvēciskajiem ierobežojumiem un tādā veidā ierobežojam to, ko Dievs vēlas un var darīt mūsos un caur mums.
Tomēr, Bībele apgalvo:
„Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.” (Jēkaba 1:6-8).
Pierakstītie vārdi veido memoriālu vai pieminekli patiesībai, ļaujot jums pārliecināti pabeigt savu gājumu. Pierakstītais redzējums ļauj jums to pastāvīgi paturēt acu priekšā. Kad jūs pārlasāt šo redzējumu, jūsos ceļas ticība, kura dod jums spēju skriet uz priekšu un piepildīt savu redzējumu.
Pierakstiet savu redzējumu! Pielieciet tam klāt apsolījumus no Svētajiem Rakstiem, kuri stimulēs jūs virzīties uz priekšu, lai sasniegtu šo redzējumu.
Pierakstot savu redzējumu, jūs padarāt to skaidru paši priekš sevis. Un tas palīdz izlikt šo redzējumu tā, lai attīstītu reālu stratēģiju un sastādītu konkrētu plānu tam, lai sasniegtu šo redzējumu. Bez tā visa redzējums ies bojā.
Vēl viens iemesls, kālab ir tik svarīgi pierakstīt savu redzējumu ir tas, ka jums varēs pievienoties citi cilvēki un palīdzēt jums piepildīt jūsu redzējumu, ja vien viņiem būs iespēja iepazīties ar šo redzējumu. Pēc iepazīšanās ar pierakstīto redzējumu, cilvēki spēs izprast to un pievienoties jums, pieliekot nepieciešamo piepūli un ziedojot visu nepieciešamo tam, lai piepildītu šo redzējumu.
Pierakstot savu redzējumu, jūs ļaujat saliedēties noteiktai cilvēku grupai, kuri piedalīsies Dieva dotā redzējuma piepildīšanā. Tas dod virzību un vadību tiem cilvēkiem, kurus Dievs pieaicina jums par palīgiem.
„…. “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.” (Habakuka 2:2).
Atzīmējiet uz papīra visu to, kam jūs ticat, visu to, ko Dievs runā uz jūsu sirdi lūgšanas, gavēņa vai Bībeles studēšanas laikā.
Piemēram, jūs varat pierakstīt: „Es gribu sludināt Dieva vārdu ar tam sekojošiem brīnumiem un zīmēm”, vai „ Es vēlos atvieglināt bāreņu dzīvi radot viņiem mājas pavardu”, vai arī „Es gribu dibināt skolu kalpotāju sagatavošanai”.
Pat ja tas šķiet nepiepildāms sapnis, tik un tā, – pierakstiet to. Pierakstiet to, neatkarīgi no tā, vai tas jums šķiet reāli piepildāms vai arī nē! Atcerieties, ka mūsu Dievs ir – neiespējamā Dievs, un Viņš nav ierobežots ar mūsu vājībām vai cilvēciskajām iespējām, – Dievs darbojas, neskatoties uz to visu. Dievs piepildīs to sapni, kuru Viņš ir ielicis jūsu sirdī. Neskatoties uz to, ka mēs esam – nepilnīgi cilvēki un mēs varam saņemt redzējumu no Dieva nepilnīgā veidā, tik un tā, mums ir jāpieraksta šis redzējums, jo citādi Dievam nebūs tā, ar ko darboties mūsu dzīvē.
Rītdien es ar jums dalīšos savā personīgajā pieredzē šai jautājumā.
Lai Dievs svētī katru no jums!
Mācītājs Rufus Adžiboije
