Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

 Labdien, dārgie draugi! Mūsu Dievs ir labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums Dieva vārda atklāsmēs, kuras Dievs man dod. Mēs turpinām runāt par svēto vietu un katru no tās sastāvdaļām. Mēs noskaidrojām, ka svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, un ieiet tālab, lai nestu upurus Dievam. Telpas apgaismošanai svētajā vietā tika nolikts zelta lukturis, kas ir Dieva gaismas prototips. Cilvēks, kurš nāk Dieva klātbūtnē, sāk redzēt Dieva gaismu, sāk redzēt un uztvert visu notiekošo ar Dieva acīm. Mēs runājām arī par to, ka vairums mūsu problēmu pieņemot lēmumus rodas mūsu neziņas un zināšanu trūkuma dēļ. Tālab, katram no mums pastāvīgi ir jāmeklē un jālūdz Dievam Viņa gudrība. Izņemot zelta lukturi, svētajā vietā atradās galds ar svaigu maizi. Pievērsiet savu uzmanību tam, ka uz galda ikdienu bija jāatrodas svaigai maizei. Jēzus teica, ka Viņš ir dzīvības maize: 
„Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).
 Tas, kurš ēdīs šo maizi katru dienu, iegūst spēku, stiprumu un tiek atjaunots. Jēzus teica, ka Viņa Miesa ir šis ēdiens. Bet, mēs zinām, ka Jēzus ir arī dzīvais Vārds, kurš tapis par miesu. 
„Bet Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā. Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī. Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu tēvi, jo tie ir miruši. Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi.” (Jāņa 6:53-58).
 
„ Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.”  (Jāņa 1:1-4;14).
 Tātad, dzīvības maize simbolizē Dieva Vārdu. Dieva Vārds – tas ir ticības, spēka un iedvesmas avots. Dieva Vārds ir pilns žēlastības un patiesības, kura atbrīvo cilvēku no katra veida verdzības un apspiešanas. Mēs ik rītu varam nākt pie Dieva pēc svaigas maizes, tieši tāpat, kā to darīja Israēla bērni, ik rītu izejot pēc svaigas mannas no debesīm. 
„ Šī ir Viņa pavēle: salasiet no tās ikviens, cik var apēst, gomeru uz katru cilvēku, pēc jūsu dvēseļu skaita; ikviens lai ņem tik cilvēkiem, cik to ir viņa teltī.” Un Israēla bērni tā arī darīja; cits salasīja vairāk, cits mazāk. Bet, kad viņi pārmēroja ar gomeru, tad nepalika pāri tam, kas daudz bija salasījis, un nepietrūka tam, kas maz bija salasījis; ikviens bija salasījis tik, cik varēja apēst. Un Mozus tiem sacīja: “Lai neviens neko no tā neatlicina līdz rītam.” Bet tie Mozum neklausīja, un kādi vīri atlicināja no tā līdz rītam, tad saradās tārpi, un tas smirdēja, un Mozus noskaitās uz viņiem.” (2.Mozus 16:16-20).
 Šai dienai vakardienas manna vairs neder, jo Dieva žēlastība atjaunojas ik rītu. 
„ Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals. Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir Tava uzticība. Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es cerēšu uz Viņu.” (Raudu dziesma 3:22-24).
 Vakardienas atklāsme ir laba un svarīga, bet, šodien Dievam priekš tevis ir svaiga atklāsme, kura neanulē vakardienas atklāsmi, bet padara to rīcībspējīgāku. Mēs uzreiz nevaram ietilpināt sevī visu to, ko Dievs vēlas mums atklāt, tālab Viņš dod mums tādā mērā, kā mēs spējam sevī ietilpināt. Kad mēs ikdienu nākam Dieva priekšā, Viņš paplašina mūsu iespējas un mūsu garīgo apetīti. Dievs spēj dāvāt tev krietni vairāk par to, ko tu lūdz vai par ko domā. Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām II

    „To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” ” (Jāņa16: 33).Paļaujies uz Dievu, piepildies ar Viņa Vārdu, staigā Dieva svētumā, kalpo Dievam ar savām dāvanām un talantiem, – un tu būsi liecinieks tam, kā Dievs pārvērtīs visas tavas traģēdijas un visas tavas problēmas un ciešanas triumfā!
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta

    Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši. Ieiešana svētajā vietā skaitījās liela privilēģija, kas tika piešķirta tikai priesteriem. Ja ārējā pagalmā drīkstēja sapulcēties liels cilvēku pūlis, tad svētajā vietā, savukārt, drīkstēja ieiet tikai neliela cilvēku grupa. Vēstījums, kas saistīts ar šo simboliku vai Vecās Derības prototipiem ir acīmredzams katram no mums.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….”Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Kā Dievs mūs maina caur disciplīnu

    Es ticu, ka disciplīna ir viens no instrumentiem, kurš palīdz mums izmainīties un sasniegt efektivitāti personīgajā dzīvē un kalpošanā.Katram no mums ir sapnis, cerības vai plāni savai dzīvei. Tomēr, lai cik arī labi un grandiozi nebūtu šie plāni un vēlmes, to visu būs iespējams realizēt tikai caur disciplīnu.