Pārmaiņas caur kalpošanu II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs iesākām runāt par to, kas ir kalpošana un kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi. Mēs noskaidrojām, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme man apkārtesošajiem cilvēkiem. Mēs varam kalpot cilvēkiem ar visu to, ko Tas Kungs mums ir piešķīris – ar savām finansēm, laiku, lūgšanām, dzīves pieredzi utt. Bet ir svarīgi atcerēties, ka jebkuras kalpošanas pamatā ir jābūt mīlestībai. Galvenā mīlestības iezīme ir došana.Bībele runā par to, ka Dievs ir mīlestība. 
“Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ (1 Jāņa 4: 8).
 Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība. 
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību ”  (Jāņa 3:16).
 No šīs Rakstu vietas mēs redzam, ka Dievs atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu cilvēces glābšanai un tas tika izdarīts ne kādas varonīgas rīcības vārdā, bet dēļ mīlestības pret cilvēkiem.“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu  Dievs pierādīja Savu mīlestību pret mums dodot. 
„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom.5: 8).
 Mēs bijām grēcinieki un mums bija vajadzīga brīvība no grēka un sātana varas. Neskatoties uz mūsu grēcīgo stāvokli, Dievs mums kalpoja un nāca mums palīgā. Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai Jēzus mirtu par mūsu brīvību. Tieši tajā arī ir mīlestības pierādījums – došanā.Lūk, kāpēc Dievs mūs aicina, lai mēs līdzināmies Viņam kā Viņa bērni. Kādā veidā tad visupirms mums vajadzētu līdzināties Dievam, ņemot vērā to, ka Dievs ir mīlestība? Protams, mums ir jālīdzinās Dievam mīlestībā!„Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu .”  (Ef.5: 1-2).Ja mēs dzīvojam mīlestībā, tad mēs nododam sevi par upura dāvanu Dievam citu cilvēku labā. 
„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem. Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā? Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību ! “  (1 Jāņa 3:16-18).
 Mīlestība vienmēr dod! Mēs dodam to, kas mums ir vai ko mēs mākam, lai piepildītu citu cilvēku vajadzības, kurus Dievs atved mūsu ceļā. Var palīdzēt citiem, var pat upurēt sevi, var piepildīt citu vajadzības, bet tai pat laikā to var darīt arī bez mīlestības. Par to tiek runāts 1. vēstulē Korintiešiem. 
„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. ”(1 Kor. 13: 1-3).
 Ja mūsu rīcību nevada mīlestība, bet gan citi motīvi, tad tā nav kalpošana Bībeliskā šī vārda izpratnē. Bībele saka, ka cilvēkam no tā nav nekāda labuma, ja viņš to dara bez mīlestības. Dievs neuzlūko to kā kalpošanu vai upuri, kas Viņam ir tīkams.Tātad kalpošana paredz, ka es izmantoju visu to, ar ko Dievs mani ir svētījis, lai piepildītu apkārtējo cilvēku vajadzības, parādot to mīlestību, kuru Dievs ir izlējis manā sirdī ar Svēto Garu. 
„bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. ” (Rom.5: 5).
 Tādā veidā, patiesa kalpošana iesākas, atrodot to, kas man ir. Tad, kad cilvēks ir noteicis, kas viņam ir, viņam ir jāapskatās sev apkārt un jāatrod tie cilvēki, kuriem ir vajadzīgs tas, kas viņam ir.Ja mēs dzīvosim tādā veidā, tad mūsu dzīve būs prieka un apmierinājuma pilna, pateicoties tam, ka mēs varam kalpot un palīdzēt kādam cilvēkam. Lai Dievs izlej pār jums Savu mīlestību un žēlastību kalpošanai cilvēkiem!Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli II

    Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi lūdzamies un par visu pateicamies, svētījam Dievu un cilvēkus. Ja mūsu dzīvē šie augļi būs, tad Svētais Gars varēs degt mūsos un veikt Savu darbu, pielīdzinot mūs Jēzus Kristus tēlam.
  • Kā nepadoties, kad ir tik daudz problēmu?

    Vēlos uzsākt sarunu par to, kā nepadoties apstākļos, kad visapkārt ir tik daudz pārbaudījumu un problēmu. Nav noslēpums, ka visa mūsu dzīve ir pārbaudījumu un problēmu pilna, taču, ja mēs šajā dzīvē vēlamies virzīties uz priekšu, mums to visu ir jāiemācās pārvarēt.
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Sava gara stiprināšana

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.