Pārmaiņas caur kalpošanu II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs iesākām runāt par to, kas ir kalpošana un kādā veidā kalpošana ietekmē cilvēka dzīvi. Mēs noskaidrojām, ka kalpošana ir mana praktiskā Dieva mīlestības izpausme man apkārtesošajiem cilvēkiem. Mēs varam kalpot cilvēkiem ar visu to, ko Tas Kungs mums ir piešķīris – ar savām finansēm, laiku, lūgšanām, dzīves pieredzi utt. Bet ir svarīgi atcerēties, ka jebkuras kalpošanas pamatā ir jābūt mīlestībai. Galvenā mīlestības iezīme ir došana.Bībele runā par to, ka Dievs ir mīlestība. 
“Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ (1 Jāņa 4: 8).
 Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība. 
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību ”  (Jāņa 3:16).
 No šīs Rakstu vietas mēs redzam, ka Dievs atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu cilvēces glābšanai un tas tika izdarīts ne kādas varonīgas rīcības vārdā, bet dēļ mīlestības pret cilvēkiem.“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu  Dievs pierādīja Savu mīlestību pret mums dodot. 
„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom.5: 8).
 Mēs bijām grēcinieki un mums bija vajadzīga brīvība no grēka un sātana varas. Neskatoties uz mūsu grēcīgo stāvokli, Dievs mums kalpoja un nāca mums palīgā. Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai Jēzus mirtu par mūsu brīvību. Tieši tajā arī ir mīlestības pierādījums – došanā.Lūk, kāpēc Dievs mūs aicina, lai mēs līdzināmies Viņam kā Viņa bērni. Kādā veidā tad visupirms mums vajadzētu līdzināties Dievam, ņemot vērā to, ka Dievs ir mīlestība? Protams, mums ir jālīdzinās Dievam mīlestībā!„Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu .”  (Ef.5: 1-2).Ja mēs dzīvojam mīlestībā, tad mēs nododam sevi par upura dāvanu Dievam citu cilvēku labā. 
„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem. Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā? Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību ! “  (1 Jāņa 3:16-18).
 Mīlestība vienmēr dod! Mēs dodam to, kas mums ir vai ko mēs mākam, lai piepildītu citu cilvēku vajadzības, kurus Dievs atved mūsu ceļā. Var palīdzēt citiem, var pat upurēt sevi, var piepildīt citu vajadzības, bet tai pat laikā to var darīt arī bez mīlestības. Par to tiek runāts 1. vēstulē Korintiešiem. 
„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. ”(1 Kor. 13: 1-3).
 Ja mūsu rīcību nevada mīlestība, bet gan citi motīvi, tad tā nav kalpošana Bībeliskā šī vārda izpratnē. Bībele saka, ka cilvēkam no tā nav nekāda labuma, ja viņš to dara bez mīlestības. Dievs neuzlūko to kā kalpošanu vai upuri, kas Viņam ir tīkams.Tātad kalpošana paredz, ka es izmantoju visu to, ar ko Dievs mani ir svētījis, lai piepildītu apkārtējo cilvēku vajadzības, parādot to mīlestību, kuru Dievs ir izlējis manā sirdī ar Svēto Garu. 
„bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. ” (Rom.5: 5).
 Tādā veidā, patiesa kalpošana iesākas, atrodot to, kas man ir. Tad, kad cilvēks ir noteicis, kas viņam ir, viņam ir jāapskatās sev apkārt un jāatrod tie cilvēki, kuriem ir vajadzīgs tas, kas viņam ir.Ja mēs dzīvosim tādā veidā, tad mūsu dzīve būs prieka un apmierinājuma pilna, pateicoties tam, ka mēs varam kalpot un palīdzēt kādam cilvēkam. Lai Dievs izlej pār jums Savu mīlestību un žēlastību kalpošanai cilvēkiem!Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

    „ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Dievs vairāk ir ieinteresēts tavā garīgajā izaugsmē, tava rakstura formēšanā, nekā ātrā atbildē uz tavu lūgšanu!

    Dievam nav grūti atbildēt uz tavu lūgšanu, krietni grūtāk ir mainīt tevi pašu un tavu raksturu. Cilvēki bieži mēdz būt nepateicīgi. Ejot pa tuksnesi, Israēla tauta lūdza Dievam palīdzību, un Viņš atbildēja uz viņu lūgšanām, bet tas viņus neizmainīja. Vēlāk, no jauna atnāca problēma, un viņi atkal lūdza Dievam palīdzību, un Viņš atkal atbildēja viņiem un deva to, ko viņi lūdza. Taču tas vienalga neizmainīja viņus. Dievs var pastāvīgi atbildēt uz tavām lūgšanām, bet tas tevi neizmaina. Tālab, bieži Dievs pieļauj mūsu dzīvē kādus apstākļus, kuri var palīdzēt mūsu garīgajā izaugsmē.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.