Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!
Lai vairojas jums miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esmu priecīgs, ka šodien atkal varu satikties ar jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par brīnišķīgo iespēju dalīties ar jums gudrībā, kuru Dievs man devis, un ar to iedvesmot kaut dažus no jums. Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā. Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji. Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs? Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs. Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju. Dievs grib novērotājus padarīt par kalpotājiem. Novērotāju problēma ir tajā, ka sātans sāk piepildīt viņu laiku, un viņš dod viņiem uzdevumus. Ja cilvēks ilgstoši tikai novēro un neko citu nedara, tad pēc kāda laika viņš pārvērtīsies vai kļūs par kritiķi vai tiesnesi. Tādi cilvēki saka: „Tas nav slikti! Bet tas gan man nepatīk! Tā ir laba svētruna, tā man patīk! Bet šī – tā man nepatīk! Šis brālis ir labs kalpotājs, bet tas tur – tas man nepatīk, un tālab viņš – ir slikts. „ Pamatā novērotāji tikai kritizē, jo viņiem ir laiks tam, lai atrastu citos nepilnības. Savukārt tiem, kuri ir iedziļinājušies kalpošanā, – viņiem līdzīgai nodarbei nav laika. Patērētāju problēma ir tajā, ka viņi meklē tikai vienu, – kurš varētu atrisināt viņu problēmas. Visai pasaulei ir jāgriežas tikai ap viņiem. Arī šie cilvēki bieži vien kļūst par kritiķiem. Viņi saka: „Šajā cilvēkā nav mīlestības, jo viņš neredz manu problēmu un to nerisina.” Patērētāji domā tikai par sevi. Reiz kāds cilvēks piegāja pie mācītāja Jongi Čo ar nolūku, lai viņš palūgtu par tā problēmu. Mācītājs atbildēja: „Es gribu, lai tu lūdz par atmodu mūsu valstī”. Interesanta situācija: cilvēkam ir problēma, un viņš ir atnācis, lai par to aizlūgtu, bet mācītājs viņam saka, ka arī Dievam ir problēma, un saka, lai šis cilvēks nedomā par savu problēmu, bet domā un lūdz par Dieva problēmu – lūdz par valsts atmodu. Patērētājs ir ieinteresēts tikai tajā, lai atrisinātos viņa problēmas. „O, es esmu slims! Man nav darba. Mājās nekas nenotiek. Problēma pēc problēmas. Lūdziet par mani. Kalpotāj, atnāc pie manis.” Tas viss ir labi. Es nerunāju par to, ka mums nav jāpiepilda citu cilvēku vajadzības, mums tas ir jādara. Bet, problēma ir tajā, ka patērētāju interesē tikai viens, – viņa problēmu risināšana. Jēzum bija vajadzības, bet, neskatoties uz to, Viņš piepildīja citu cilvēku vajadzības.
