Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

Lai vairojas jums miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esmu priecīgs, ka šodien atkal varu satikties ar jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par brīnišķīgo iespēju dalīties ar jums gudrībā, kuru Dievs man devis, un ar to iedvesmot kaut dažus no jums. Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā. Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji. Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs? Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs. Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju. Dievs grib novērotājus padarīt par kalpotājiem. Novērotāju problēma ir tajā, ka sātans sāk piepildīt viņu laiku, un viņš dod viņiem uzdevumus. Ja cilvēks ilgstoši tikai novēro un neko citu nedara, tad pēc kāda laika viņš pārvērtīsies vai kļūs par kritiķi vai tiesnesi. Tādi cilvēki saka: „Tas nav slikti! Bet tas gan man nepatīk! Tā ir laba svētruna, tā man patīk! Bet šī – tā man nepatīk! Šis brālis ir labs kalpotājs, bet tas tur – tas man nepatīk, un tālab viņš – ir slikts. „ Pamatā novērotāji tikai kritizē, jo viņiem ir laiks tam, lai atrastu citos nepilnības. Savukārt tiem, kuri ir iedziļinājušies kalpošanā, – viņiem līdzīgai nodarbei nav laika. Patērētāju problēma ir tajā, ka viņi meklē tikai vienu, – kurš varētu atrisināt viņu problēmas. Visai pasaulei ir jāgriežas tikai ap viņiem. Arī šie cilvēki bieži vien kļūst par kritiķiem. Viņi saka: „Šajā cilvēkā nav mīlestības, jo viņš neredz manu problēmu un to nerisina.” Patērētāji domā tikai par sevi. Reiz kāds cilvēks piegāja pie mācītāja Jongi Čo ar nolūku, lai viņš palūgtu par tā problēmu. Mācītājs atbildēja: „Es gribu, lai tu lūdz par atmodu mūsu valstī”. Interesanta situācija: cilvēkam ir problēma, un viņš ir atnācis, lai par to aizlūgtu, bet mācītājs viņam saka, ka arī Dievam ir problēma, un saka, lai šis cilvēks nedomā par savu problēmu, bet domā un lūdz par Dieva problēmu – lūdz par valsts atmodu. Patērētājs ir ieinteresēts tikai tajā, lai atrisinātos viņa problēmas. „O, es esmu slims! Man nav darba. Mājās nekas nenotiek. Problēma pēc problēmas. Lūdziet par mani. Kalpotāj, atnāc pie manis.” Tas viss ir labi. Es nerunāju par to, ka mums nav jāpiepilda citu cilvēku vajadzības, mums tas ir jādara. Bet, problēma ir tajā, ka patērētāju interesē tikai viens, – viņa problēmu risināšana. Jēzum bija vajadzības, bet, neskatoties uz to, Viņš piepildīja citu cilvēku vajadzības.
„..neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;
Bet es iekš Kunga Jēzus ceru drīz sūtīt pie jums Timoteju, lai es, pārliecinājies, kā jums klājas, kļūtu līksms. Jo man nav neviena ar līdzīgu dvēseli, kas bez viltus rūpētos par jūsu lietām. Jo visi meklē savu, nevis Kristus Jēzus labumu. Bet viņa krietnumu jūs pazīstat, ka viņš man kalpojis evaņģēlija labā kā bērns tēvam.”(Filipiešiem 2:4-7; 19-22).
Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka visi meklē savu labumu. Pāvils meklēja kalpotājus, bet to bija ļoti maz. Kāpēc? Tāpēc, ka vairums cilvēku meklēja tikai savu labumu. Pāvils bieži sacīja: ”Tas ir mani pametis. Šis ir mani pametis. Viņi vairāk ir iemīlējuši šo pasauli”. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad cilvēks meklē savu labumu, viņš dodas turp, kur viņam ir izdevīgi, pat tādā gadījumā, ja tur ir pasaulīgā un grēcīgā ietekme. Kādai kategorijai tu vari pieskaitīt sevi? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Tev vēl ir laiks visu mainīt. Dievs joprojām klauvē pie tavas sirds durvīm, un Viņš vēlas, lai tu saprastu un ieraudzītu to, ka tikai kalpojot citiem, mēs varēsim būt laimīgi. Tikai kalpojot saviem tuvākajiem, mēs varēsim izpatikt Dievam. Rīt mēs parunāsim par trešo ticīgo cilvēku tipu – par kalpotājiem. Tas Kungs lai jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboje

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem

    Mēs turpinām sarunu par tēmu: „Tava dāvana(talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara.Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus II

    Ja mēs patiesi vēlamies atnest vairāk augļus Dievam, tad Viņš mums palīdzēs tajā. Es ticu, ka ir pienācis laiks, lai katrs ikviens no mums apstātos un uzdotu sev jautājumu – kādus augļus es nesu Dievam?Kādus augļus atnes mana dzīve? Vai es tiecos uz to, lai atnestu vēl vairāk un vairāk augļus Dievam?
  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.