Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

Sveicinu katru lasītāju šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs!

Lai Dievs dāvā jums šodien gudrības garu un atklāsmi par Viņa Vārdu, kurš ir dzīvs un darbīgs.

Dievs ir mīlestība, un tāpēc, ka Viņš mīl, Viņš upurē, ziedo. Visas personas Bībelē, kuras nosauktas par Dieva draugiem, bija uzupurēties spējīgi cilvēki.

Aplūkosim šodien Ābrahāma dzīvi.

Bībelē ir rakstīts, ka tad, kad atnāca Dieva eņģeļi, lai iznīcinātu Sodomu un Gomoru, Dievs sacīja: Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt?”(1.Mozus 18:17) Bībeles tulkojumā krievu valodā panta otrā daļa skan šādi : „Viņš ir mans draugs, un viņam par to jāzina.”

Kādā veidā Ābrahāms pievērsa sev Dieva uzmanību? Viņš mīlēja Dievu ne tikai vārdos, bet arī ar darbiem. Savas dzīves laikā Ābrahāms uzcēla daudz altāru un pienesa upuri Dievam.

Lūk, viena no šiem altāriem, apraksts:

Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: “Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis, tā, ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam un piesauca Tā Kunga Vārdu.”(1.Mozus 12:7-8).

Mēs atkal redzam, ka Dievs ir visa iniciators. Ja mēs domāsim par Dievu, ja mēs būsim uzmanīgi attiecībā uz Viņa darbiem, mums nebūs grūti pienest Viņam upuri. Kāpēc Ābrahāms uzcēla altāri Dievam? Dievs parādījās Ābrahāmam un sacīja: „Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Ābrahāms uzcēla altāri par zīmi savai pateicībai Dievam.

Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Vai tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?

Dieva Valstības cilvēki – tie ir Dievam pateicīgi cilvēki. Attīsti sevī pateicību. Pateicība palīdz mums staigāt pazemībā Dieva priekšā un vērsties pie Viņa katrā laikā. Dāvids skaidri apzinājās, ka, ja Dievs nebūtu ar viņu, tad viņš nebūtu dzīvo vidū.

ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, kad cilvēki pret mums cēlās, tad viņi mūs būtu aprijuši dzīvus, kad iedegās pret mums viņu dusmas; tad ūdens mūs būtu applūdinājis un upes viļņi mūs aizskalojuši, tad ūdens bangas būtu mums visiem pārvēlušās pāri. …. Mūsu palīdzība stāv Tā Kunga Vārdā, kas radījis debesis un zemi.”(Psalms 124:2-5,8).

Lai tevi pazīst kā pateicīgu un uzupurēties spējīgu cilvēku, un Dievs noteikti svētīs tevi.

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! III

    Jau vairākas dienas mēs runājām ar jums par to, ka jebkuram brīnumam, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jābūt paša cilvēka veidotam. Tam, lai Dievs varētu veikt pārdabisku brīnumu cilvēka dzīvē, cilvēkam vajag ielikt vai uzcelt dabīgo platformu šīm brīnumam. Kad tu savieno savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks, un tev būs uzticami un neapstrīdami pierādījumi par Dieva brīnumu un Viņa pārdabisko iejaukšanos.
  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)
  • Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību

    Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku. Pateicoties līdzcietībai, es kļūstu par instrumentu Dieva rokās-atjaunošanas instrumentu-un Dieva dziedinošā svaidījuma kanālu. Dieva svaidījums plūst un strādā caur līdzcietību.Vai jūs vēlaties lai Dievs īpašā veidā svaida jūs? Vai jūs vēlaties, lai Dieva spēks varenā veidā plūst caur jums? Es domāju, ka jā. Dievs arī to vēlās. Dievs vēlās, lai mēs būtu Viņa žēlastības instrumenti, lai Viņa svaidījums un spēks plūst caur mums pastāvīgi. Priekš tā mums jāattīsta sevī līdzcietīga sirds attiecībā pret cilvēkiem vajadzībās. Jo vairāk līdzcietības būs mūsos, jo vairāk Dieva svaidījuma un spēka plūdīs caur mums.
  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).