Pavairošanas likums II

Esiet svētīti šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis tas Kungs, lai mēs varētu slavēt Viņa vareno Vārdu! Es lūdzu par to, lai šodienas vārds ne tikai iedvesmo jūs, bet pamudina uz rīcību, kas mainītu visu jūsu dzīves kursu.Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par spēku un potenciālu, kas apslēpts mazā sēkliņā. Vakar mēs aplūkojām Jēzus līdzību par augošu sēklu. Jēzus teica, ka pēc sējas noteikti nāks pļauja. Ja sējam sēklu pareizā augsnē, šī sēkla noteikti nesīs augļus. Mēs runājām arī par to, ka pieaugums un izaugsme – tas ir process, bet ne acumirklīgs notikums. Ja savā dzīvē vēlamies redzēt izaugsmi, mēs nespēsim apiet šo procesu. Šai procesā ir divas daļas – cilvēciskā un Dievišķā. Cilvēka ziņā ir iesēt sēklu. Sēkla nav dota tam, lai mēs to vienkārši paturētu vai apēstu, bet tam, lai mēs to iesētu. Turklāt mums jārūpējas par sējumiem, tāpat kā to dara zemkopis. Un tad Dievs paveiks savu daļu – Viņš dos pieaugumu sēklai.
„Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Dēstītājs un laistītājs – abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.” (1. Korintiešiem, 3:6-8).
Šajā Rakstu vietā tiek runāts par darbu. Ir svarīgi saprast, ka Dievs vēlas, lai mēs ar jums strādājam. Mūsu darbs saistās ar sēšanu un laistīšanu, un Dievs būs tas, kurš pavairos un dos pieaugumu. Ir vēl viena Rakstu vieta, kurā atspoguļots šis princips.
„Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).
Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
„Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē”(Marka, 4:26).
Dārgie draugi, mēs esam Dieva bērni, un katrs no mums ir piepildīti ar sēklu no Dieva – Dieva Valstības sēklu. Dievs vēlas, lai caur mums Viņa Valstība izplestos pa visu zemi. Ko darām ar sēklu, kuras Dievs mums devis? Sēkla – tie ir mūsu talanti, dāvanas un spējas, ar kurām Dievs mūs bagātīgi apveltījis. Ko mēs darām ar visu šo bagātību? Vai to pielietojam un sējam? Ja esam iesējuši, vai gaidām ražu? Dievs vēlas, lai mēs gaidītu ražu. Gaidīšana – tas ir ticības gars. Kad gaidām, tad varēsim nopļaut to, ko esam sējuši. Ja nespējam gaidīt, ja nav ticības gara, tad arī rezultāts būs attiecīgs.
„Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.”(Jēkaba, 5:7).
Pēc tam, kad zemkopis paveicis visu no viņa atkarīgo, sākas pacietīga augļu gaidīšana. Caur gaidīšanu viņš pacietīgi un pārliecināti gatavo sevi pļaujai. Dievs vēlas, lai mēs tieši tā izturamies pret dzīvības sēklu, kuru Dievs mums dāvājis.Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

    Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi.Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”.
  • Kristieša auglīgums sākas tad, kad viņš atklāj priekš sevis Dieva gribu it visās savas dzīves sfērās un seko tai

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Piepildīties ar Dieva atziņu ir iespējams atjaunojot savu prātu ar Dieva vārdu. Caur prāta atjaunošanu mēs mācāmies domāt tā, kā domā Pats Dievs, un skatīties uz savu dzīvi ar Dieva acīm.
  • Nepadodies!

    Dieva vārds tev šodien: nepadodies! Lai Dievs tevi svētī tavā ceļā. Nepadodies, jo ir ceļi tavu mērķu sasniegšanai. Ja tu gāji pa vienu ceļu, bet tev neizdodas, mēģini atrast citu ceļu. Kaut kas neizdodas ejot pa otro ceļu, – meklē un ej pa trešo.Tev noteikti izdosies sasniegt savu mērķi, ja tu nepadosies savā ceļā.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.