Pavairošanas likums II

Esiet svētīti šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis tas Kungs, lai mēs varētu slavēt Viņa vareno Vārdu! Es lūdzu par to, lai šodienas vārds ne tikai iedvesmo jūs, bet pamudina uz rīcību, kas mainītu visu jūsu dzīves kursu.Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par spēku un potenciālu, kas apslēpts mazā sēkliņā. Vakar mēs aplūkojām Jēzus līdzību par augošu sēklu. Jēzus teica, ka pēc sējas noteikti nāks pļauja. Ja sējam sēklu pareizā augsnē, šī sēkla noteikti nesīs augļus. Mēs runājām arī par to, ka pieaugums un izaugsme – tas ir process, bet ne acumirklīgs notikums. Ja savā dzīvē vēlamies redzēt izaugsmi, mēs nespēsim apiet šo procesu. Šai procesā ir divas daļas – cilvēciskā un Dievišķā. Cilvēka ziņā ir iesēt sēklu. Sēkla nav dota tam, lai mēs to vienkārši paturētu vai apēstu, bet tam, lai mēs to iesētu. Turklāt mums jārūpējas par sējumiem, tāpat kā to dara zemkopis. Un tad Dievs paveiks savu daļu – Viņš dos pieaugumu sēklai.
„Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Dēstītājs un laistītājs – abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.” (1. Korintiešiem, 3:6-8).
Šajā Rakstu vietā tiek runāts par darbu. Ir svarīgi saprast, ka Dievs vēlas, lai mēs ar jums strādājam. Mūsu darbs saistās ar sēšanu un laistīšanu, un Dievs būs tas, kurš pavairos un dos pieaugumu. Ir vēl viena Rakstu vieta, kurā atspoguļots šis princips.
„Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).
Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
„Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē”(Marka, 4:26).
Dārgie draugi, mēs esam Dieva bērni, un katrs no mums ir piepildīti ar sēklu no Dieva – Dieva Valstības sēklu. Dievs vēlas, lai caur mums Viņa Valstība izplestos pa visu zemi. Ko darām ar sēklu, kuras Dievs mums devis? Sēkla – tie ir mūsu talanti, dāvanas un spējas, ar kurām Dievs mūs bagātīgi apveltījis. Ko mēs darām ar visu šo bagātību? Vai to pielietojam un sējam? Ja esam iesējuši, vai gaidām ražu? Dievs vēlas, lai mēs gaidītu ražu. Gaidīšana – tas ir ticības gars. Kad gaidām, tad varēsim nopļaut to, ko esam sējuši. Ja nespējam gaidīt, ja nav ticības gara, tad arī rezultāts būs attiecīgs.
„Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.”(Jēkaba, 5:7).
Pēc tam, kad zemkopis paveicis visu no viņa atkarīgo, sākas pacietīga augļu gaidīšana. Caur gaidīšanu viņš pacietīgi un pārliecināti gatavo sevi pļaujai. Dievs vēlas, lai mēs tieši tā izturamies pret dzīvības sēklu, kuru Dievs mums dāvājis.Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē

    Vienīgai veids, kā redzēt ko Tēvs dara ir pavadīt laiku kopā ar Tēvu. Ja jūs nevēlaties vienkārši iet un darīt jūsu pašu lietas, jūsu pašu izdomātā veidā, tad lūdzu sekojiet Jēzus piemēram. Atrodiet sev vietu tur kur varat saņemt mīlestību no Dieva, un ļaujat Viņam parādīt sev darbus ko Viņš veic ap jums, tā lai jūs varat Viņam Viņa darbos pievienoties.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Kā Dieva balss dzirdēšana ienes mūsu dzīvē Viņa apsardzību un drošību II

    Тev ir jāiemācās pašam dzirdēt no Dieva. Tev ir jāiemācās uzķert Viņa liecība sevī un pakļauties tai, lai sagrautu visus ienaidnieka plānus.Tātad, Dievs vēlās pastāvīgi runāt uz mums, lai palīdzētu mums un izglābtu mūs. Dievs caur to vēlas dāvāt mums Savu brīnišķīgo glābšanu mūsu ienaidniekiem redzot, šai liekulīgajai un izvirtušajai paaudzei redzot.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.