Pavairošanas likums II

Esiet svētīti šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis tas Kungs, lai mēs varētu slavēt Viņa vareno Vārdu! Es lūdzu par to, lai šodienas vārds ne tikai iedvesmo jūs, bet pamudina uz rīcību, kas mainītu visu jūsu dzīves kursu.Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par spēku un potenciālu, kas apslēpts mazā sēkliņā. Vakar mēs aplūkojām Jēzus līdzību par augošu sēklu. Jēzus teica, ka pēc sējas noteikti nāks pļauja. Ja sējam sēklu pareizā augsnē, šī sēkla noteikti nesīs augļus. Mēs runājām arī par to, ka pieaugums un izaugsme – tas ir process, bet ne acumirklīgs notikums. Ja savā dzīvē vēlamies redzēt izaugsmi, mēs nespēsim apiet šo procesu. Šai procesā ir divas daļas – cilvēciskā un Dievišķā. Cilvēka ziņā ir iesēt sēklu. Sēkla nav dota tam, lai mēs to vienkārši paturētu vai apēstu, bet tam, lai mēs to iesētu. Turklāt mums jārūpējas par sējumiem, tāpat kā to dara zemkopis. Un tad Dievs paveiks savu daļu – Viņš dos pieaugumu sēklai.
„Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Dēstītājs un laistītājs – abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.” (1. Korintiešiem, 3:6-8).
Šajā Rakstu vietā tiek runāts par darbu. Ir svarīgi saprast, ka Dievs vēlas, lai mēs ar jums strādājam. Mūsu darbs saistās ar sēšanu un laistīšanu, un Dievs būs tas, kurš pavairos un dos pieaugumu. Ir vēl viena Rakstu vieta, kurā atspoguļots šis princips.
„Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).
Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
„Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē”(Marka, 4:26).
Dārgie draugi, mēs esam Dieva bērni, un katrs no mums ir piepildīti ar sēklu no Dieva – Dieva Valstības sēklu. Dievs vēlas, lai caur mums Viņa Valstība izplestos pa visu zemi. Ko darām ar sēklu, kuras Dievs mums devis? Sēkla – tie ir mūsu talanti, dāvanas un spējas, ar kurām Dievs mūs bagātīgi apveltījis. Ko mēs darām ar visu šo bagātību? Vai to pielietojam un sējam? Ja esam iesējuši, vai gaidām ražu? Dievs vēlas, lai mēs gaidītu ražu. Gaidīšana – tas ir ticības gars. Kad gaidām, tad varēsim nopļaut to, ko esam sējuši. Ja nespējam gaidīt, ja nav ticības gara, tad arī rezultāts būs attiecīgs.
„Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.”(Jēkaba, 5:7).
Pēc tam, kad zemkopis paveicis visu no viņa atkarīgo, sākas pacietīga augļu gaidīšana. Caur gaidīšanu viņš pacietīgi un pārliecināti gatavo sevi pļaujai. Dievs vēlas, lai mēs tieši tā izturamies pret dzīvības sēklu, kuru Dievs mums dāvājis.Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā! II

    „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).Šajā Rakstu vietā Dievs runā par to, ka, ja mēs nemainīsim savu attieksmi pret Viņa aicinājumu, tad arī Viņš neklausīsies mūsos tad, kad mēs skriesim pie Viņa ar savām vajadzībām.
  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs III

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir mums apkārt. Jebkuras izmaiņas vienmēr sākas ar mums pašiem. Man jāļauj Dievam izmainīt mani un reformēt manu raksturu. Jēzus sacīja, ka cilvēku apgāna ne tas, kas ieiet no ārienes, bet gan tas, kas iziet no iekšienes.„Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:15).
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?