Pavairošanas likums II

Esiet svētīti šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis tas Kungs, lai mēs varētu slavēt Viņa vareno Vārdu! Es lūdzu par to, lai šodienas vārds ne tikai iedvesmo jūs, bet pamudina uz rīcību, kas mainītu visu jūsu dzīves kursu.Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par spēku un potenciālu, kas apslēpts mazā sēkliņā. Vakar mēs aplūkojām Jēzus līdzību par augošu sēklu. Jēzus teica, ka pēc sējas noteikti nāks pļauja. Ja sējam sēklu pareizā augsnē, šī sēkla noteikti nesīs augļus. Mēs runājām arī par to, ka pieaugums un izaugsme – tas ir process, bet ne acumirklīgs notikums. Ja savā dzīvē vēlamies redzēt izaugsmi, mēs nespēsim apiet šo procesu. Šai procesā ir divas daļas – cilvēciskā un Dievišķā. Cilvēka ziņā ir iesēt sēklu. Sēkla nav dota tam, lai mēs to vienkārši paturētu vai apēstu, bet tam, lai mēs to iesētu. Turklāt mums jārūpējas par sējumiem, tāpat kā to dara zemkopis. Un tad Dievs paveiks savu daļu – Viņš dos pieaugumu sēklai.
„Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Dēstītājs un laistītājs – abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.” (1. Korintiešiem, 3:6-8).
Šajā Rakstu vietā tiek runāts par darbu. Ir svarīgi saprast, ka Dievs vēlas, lai mēs ar jums strādājam. Mūsu darbs saistās ar sēšanu un laistīšanu, un Dievs būs tas, kurš pavairos un dos pieaugumu. Ir vēl viena Rakstu vieta, kurā atspoguļots šis princips.
„Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).
Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
„Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē”(Marka, 4:26).
Dārgie draugi, mēs esam Dieva bērni, un katrs no mums ir piepildīti ar sēklu no Dieva – Dieva Valstības sēklu. Dievs vēlas, lai caur mums Viņa Valstība izplestos pa visu zemi. Ko darām ar sēklu, kuras Dievs mums devis? Sēkla – tie ir mūsu talanti, dāvanas un spējas, ar kurām Dievs mūs bagātīgi apveltījis. Ko mēs darām ar visu šo bagātību? Vai to pielietojam un sējam? Ja esam iesējuši, vai gaidām ražu? Dievs vēlas, lai mēs gaidītu ražu. Gaidīšana – tas ir ticības gars. Kad gaidām, tad varēsim nopļaut to, ko esam sējuši. Ja nespējam gaidīt, ja nav ticības gara, tad arī rezultāts būs attiecīgs.
„Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.”(Jēkaba, 5:7).
Pēc tam, kad zemkopis paveicis visu no viņa atkarīgo, sākas pacietīga augļu gaidīšana. Caur gaidīšanu viņš pacietīgi un pārliecināti gatavo sevi pļaujai. Dievs vēlas, lai mēs tieši tā izturamies pret dzīvības sēklu, kuru Dievs mums dāvājis.Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

    Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

    Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:• caur Savu dzīves veidu (raksturu)un• caur Saviem darbiem(dāvanām).
  • Dzīves mērķa meklēšana

    Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas.Tieši tālab, daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo, un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tālab, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet, paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc, mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.