Pie kā noved nepateicīga dzīve

Labdien, dārgie draugi! Es pasakos Dievam ,par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva gudrībā. Vakar mēs iesākām izskatīt to, kāda bija Izraēla tautas reakcija, uz Dieva žēlastības un Viņa aizsardzības izpausmi. Mēs redzējām, ka neskatoties uz Dieva rūpēm, aizsardzību un žēlastību, Izraēla tauta vairāk domāja par to, kā viņiem nebija, tai vietā, lai priecātos un pateiktos par to, ko Dievs jau bija paveicis viņu dzīvēs. Vēl mēs redzējām, ka tajā vietā, lai kļūtu par Dieva pielūdzējiem, Izraēla tauta sāka nodarboties ar elku pielūgsmi. Izraēla tauta sāka grēkot, piekopa netiklību, jo cilvēku sirdīs nebija pateicība Dievam. Izraēla tauta nespēja pateikties Dievam par izrādīto labestību pret viņiem, tāpēc, ka bija aizmirsusi visus Dieva labos darbus. Tāpēc, līdz ko radās neliels spiediens, Izraēla tauta tūlīt sāka pārmest Mozum un runāt pret Dievu. 
«Un visa Israēla bērnu draudze uz Tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas, bet tur ļaudīm nebija dzeramā ūdens. Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: “Dod mums ūdeni, ka varam dzert!” Bet Mozus viņiem sacīja: “Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt To Kungu?” Un tauta, pēc ūdens izslāpusi, kurnēja pret Mozu, sacīdama: “Kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, vai lai mēs mirtu aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni, un mūsu lopi» (2Moz.17:1-3).
 
«Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis. Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos. ». (Ps.106:13-14) .
 Bez visa iepriekš teiktā, Izraēla tauta visu laiku kurnēja, pastāvīgi bija neapmierināta ar Dieva lēmumiem, visu laiku dumpojās pret Dievu. Dievs gaida no mums pateicību, nevis kurnēšanu. Mūsu dzīvēs ne vienmēr notiks tā, kā mēs to vēlētos. Bet, neskatoties uz to, ja mēs iemācīsimies pareizi reaģēt uz notiekošo, Dievs noteikti izmainīs mūsu apstākļus. Ja tu neiemācīsies pateikties Dievam par visu, tad tava dzīve būs neizturami smaga. Tagad paskatīsimies, pie kā noved nepateicīga dzīve. Dzīvei bez pateicības ir nopietnas sekas un tikai neprātīgs cilvēks var novēlēt sev tādu dzīvi. Nepateicība aizved cilvēku prom no Dieva gribas. 
« Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis ». (Ps.106:13-14) .
 Dievam ir labi nodomi priekš katra ikviena no mums. 
« Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat ». (Jer.29:11).
 Diemžēl, daudzi cilvēki pacietības un pateicības trūkuma dēļ, atņem sev to visu, tāpēc, ka viņi nesagaida Dieva pilnīgo gribu viņu dzīvēm. Augstākminētajās rakstu vietās no Bībeles var redzēt virkni sekas, kas izriet no nepateicīgas dzīves. Dievs nav labvēlīgs pret nepateicīgiem ļaudīm. Pateicības trūkums atņem cilvēkami labvēlību ne tikai no Dieva puses, bet arī no cilvēku puses. Pateicības trūkums ved uz sakāvi. Nepateicības dēļ Izraēlas tauta cieta sakāvi tuksnesī. Ja tu vēlies piedzīvot savā dzīvē uzvaru, ja tu vēlies iziet no savas dzīves tuksneša, tad iemācies pateikties Dievam par visu un vienmēr. Nepateicība atnes slimības un nāvi, tāpēc, ka aizved cilvēku prom no dzīvības avota. 
« B et viņi vēl nebija tikuši no savas kārības vaļā, vēl ēdiens bija viņu mutē, kad Dieva dusmība cēlās pret viņiem, un Viņš nožņaudza spēcīgos vīrus viņu starpā un nonāvēja Israēla jaunekļus. Tomēr viņi grēkoja joprojām un neticēja Viņa brīnuma darbiem. Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā un viņu gadiem postīgā steigā ». (Ps.78:30-33).
 Tas viss ir nopietns brīdinājums Dieva bērniem. To visu Dievs vēlās darīt zināmu mums, lai mēs neatkārtotu Izraēla bērnu kļūdas. Dievs ir mūsu Tēvs un Viņš vēl mums tikai labu, tāpēc arī māca mums par pateicības svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Būsim pateicīgi Dieva bērni – vienmēr un par visu! Lai Dievs bagātīgi svētī katru ikvienu no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņu filozofija

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.
  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.