Kā jau mēs runājām, ļoti svarīga ir sagatavošanās, savu zināšanu, prasmju un iemaņu paplašināšana. Salamana pamācību grāmatā ir rakstīts:
„Jo manta nepastāv mūžīgi un arī ķēniņa kronis pāriet no paaudzes uz paaudzi. Kad siens ir savests šķūņos, izaugusi ir atkal jauna zāle, un kalnos top vākta lopiem zaļbarība, tavi jēri tevi ģērbj, un tavi āži tev sagādā naudu, par ko nopirkt tīrumu, tev pietiek kazas piena tavai barībai, tava nama ļaužu uzturam un tavu kalpoņu paēdināšanai.” (Salamana pam. 27:24-27)
„Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem: skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai.” (Salamana pam. 30:24-25)
„Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā. Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega?” (Salamana pam. 6:6-9)
Atcerieties, ka sagatavošanās vienmēr ir pirms Tā Kunga uzvaras! Tāpēc ļoti svarīgi ir tas, kā mēs sevi gatavojam Dieva mērķu sasniegšanai.
Tāpat ir ļoti svarīgi pielikt piepūli lietās, uz ko Dievs tevi ir aicinājis. Tev nav jāsēž un jāgaida, ka viss notiks pats no sevis. Bībelē ir rakstīts:
„Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības.” (Salamans māc. 9:10)
„Bet mēs cītīgi turpinājām darbu, un, kad viss mūris līdz pusaugstumam bija veikts, tad tautai radās jauna darba drosme un rosme.” (Nehemijas 4:6)
„Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 3:13-14)
Pāvils pastāvīgi tiecās sasniegt mērķi no Dieva, pieliekot visu piepūli un centību. Pāvils pamācīja ticīgos sakot:
„Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Galatiešiem 6:9)
Kā tad mums aiziet līdz galam un nepadoties, nenolaist rokas, neapstāties pusceļā? Ticība uz Dievu un Viņa Vārdu – tas ir risinājums visām mūsu problēmām un atbilde uz visiem mūsu jautājumiem. Ticība – tā ir sapratne par to, kas ir Dievs un kā Viņš darbojas. Ticība dod cilvēkam spēku un spēju aiziet līdz galam.
1.Samuēla grāmatā ir aprakstīts stāsts par to, kā ķēniņš Dāvids atgriezās dzimtajā pilsētā Ciklagā un ieraudzīja, ka pilsēta ir nodedzināta, bet sievas un bērni aizvesti gūstā. Visi apkārt bija panikā un raudāja. Visu to redzot, arī Dāvids sāka raudāt. Viņš raudāja tik spēcīgi un ilgi, ka viņam vairs nebija spēka raudāt. Bet situācija no šīs raudāšanas nemainījās. Reizēm mēs izvēlamies ceļu, kurš nedarbojas. Bībelē ir rakstīts, ka tad, kad Dāvids saprata, ka asaras nedarbojas, viņš
ieguva jaunus spēkus paļaudamies, cerot uz To Kungu, kā arī ņēma rokās efodu.
„…… Bet Dāvids ieguva jaunus spēkus, paļaudamies uz To Kungu, savu Dievu. Un Dāvids pavēlēja priesterim Abjatā-ram, Ahimeleha dēlam: “Atnes man šurp efodu!” Un Abjatārs pienesa Dāvidam efodu.” (1.Samuēla 30:6-7)
Paļāvība uz To Kungu atnes cilvēka dzīvē uzmundrinājumu, spēku un spēju atkal no jauna celties un turpināt iet virzienā uz savu mērķi. Dāvids ne tikai piecēlās, viņš arī panāca savus ienaidniekus un atņēma viņiem to, kas bija nozagts. Mums pastāvīgi ir jāmeklē Dievs – Viņa Vārdā, slavā un pielūgsmē, sadraudzība ar citiem Dieva bērniem. Mums visā tajā ir jāmeklē vārdi no Dieva, tāpēc ka no tā rodas ticība, kas mums palīdz pastāvēt un aiziet līdz galam. Dāvids atņēma ienaidniekam laupījumu un atgriezās mājās ar varenu uzvaru. Tas notika tāpēc, ka Dāvids paļāvās uz To Kungu, nevis uz sevi, klausījās Dieva Vārdu un dzīvoja ticībā. Tas ir arī mums jādara.
Dievs vēlas, lai mēs nepadotos, bet aizietu līdz finišam. Atcerieties, ka pasaule sekos izmainītiem cilvēkiem, stipriem savā ticībā un pārliecībā. Tāpēc mums jāmācās paaugstināt savu vērtību. Jo lielākas virsotnes mēs gribam sasniegt, jo vairāk mums sevi ir jātrenē un jāsagatavo. Mums ir jābūt spēcīgiem ne tikai garīgi, bet mums ir arī jābūt profesionālām iemaņām un prasmēm.
Šodien Dievs saka, ka katram no mums ir ceļš, kurš mums ir jāiesāk un jāpabeidz. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mums ir mērķis un plāns šī mērķa sasniegšanai; tāpēc nepieciešams mācīties un gatavot sevi, pielikt piepūli un būt uzstājīgam, pastāvīgam, lai iesākto pabeigtu un piepildītu Dieva uzdoto uzdevumu.
Lai Jaunajā 2015. gadā Dievs mums katram palīdz pienest Viņam daudz labos augļus, iet no spēka uz spēku, no ticības uz ticību! Lai Dievs mums palīdz nepalikt vājiem un nepadoties, neaiziet līdz finišam! Lai Dievs mums katram dāvā spēku pārvarēt visus šķēršļus, kuri var uzrasties mūsu ceļā un uzvarēt! Lai Dievs mums palīdz stiprināties cerībā uz Viņu un atnest Viņam godu!
