Ražas un pavairošanas likums

Miers jums, dārgie draugi! Es sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Dievs sekmē jūsu ceļu un dod veiksmi it visā, ko šodien darīsiet.Šodien es vēlētos uzsākt jaunu tēmu:” Ražas un pavairošanas likums”. Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēklai izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20). Pēc tam Jēzus izstāstīja līdzību par augošo sēklu. Tā aprakstīta Marka evaņģēlijā (4:26-29). Šīs līdzības mērķis – atklāt mums to, ka, ja iesējam sēklu un novācam visus šķēršļus, kuri traucē to augšanai, sāk darboties negrozāms likums – šīs sēklas, neatkarīgi no mums, noteikti izdīgs.Nākamā līdzība, kuru izstāstīja Jēzus – līdzība par sinepju graudiņu (Marka, 4:31-32). Šajā līdzībā Jēzus atklāj to potenciālu, kāds apslēpts mazā sēkliņā, un tas ir milzu potenciāls. Maza sēkliņa var pārvērsties milzīgā dārzā. Nav svarīgi, cik mazas ir mūsu sēklas; ir svarīgi, ko mēs ar tām darām. Ja mēs tās iesējam, pastāv liela varbūtība, ka šīs sēklas izdīgs un atnesīs milzīgu ražu. Šodien es vēlos, lai mēs aizdomājamies par to, kāds milzu potenciāls ir sēklā. Bībelē ir teikts, ka Dievs visu radījis ar sēklu,, kuru sevī nes ikviena radība, koks un augs.
„Tad Dievs sacīja: ”Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes.” Un tā tapa. Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1. Mozus, 1:11-12).
Dārgais draugs, jau mūsu dzīves iesākumā Dievs katram no mums deva sēklu, un šī sēkla ir Dieva instruments tavai ietekmei, diženumam, svētībai. Šī sēkla noteiks tavu nākotni. Ir tik svarīgi, ko tu dari ar tām sēklām, kuras Dievs tev iedevis. Rīt mēs parunāsim par to visos sīkumos.Lai Dievs jūs svētī! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus saņēma Svētā Gara svaidījumu tam, lai piepildītu savu misiju.

    Dieva gribas piepildīšanās uz zemes vai nu palēnināsies vai arī paātrināsies, – atkarībā no tā, cik lielā mērā kristietis būs ziedojies un uzticams tam, lai piepildītu Dieva gribu savā dzīvē. Piemēram, Dievs vēlas katru dienu piepulcēt draudzei izglābtos, tieši tāpat, kā Viņš to darīja Pirmajā Apustuliskajā Draudzē. Tomēr, lai tas notiktu, Jēzus sadalīja atbildību Savas Draudzes locekļu starpā. Dievs paļaujas uz katra viena Savas Miesas locekļa(personības) dāvanām, talantiem, zināšanām, pieredzi, resursiem un aicinājumu.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji! II

    Trešais ticīgo tips – tie ir kalpotāji. Kalpotāji – tie ir tie, kuri dod. Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Mums vienmēr ir patīkamāk saņemt, taču, ja mēs gribam rast svētlaimi(gandarījumu), tad mums ir jāmeklē iespēja atdot no sevis.Jēzus runāja par to, ka dzīvā ūdens straumes(upes) tecēs no to miesām, kuri tic Viņam:„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc, ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.”(Jāņa7:38-39).
  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.