Ražas un pavairošanas likums

Miers jums, dārgie draugi! Es sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Dievs sekmē jūsu ceļu un dod veiksmi it visā, ko šodien darīsiet.Šodien es vēlētos uzsākt jaunu tēmu:” Ražas un pavairošanas likums”. Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēklai izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20). Pēc tam Jēzus izstāstīja līdzību par augošo sēklu. Tā aprakstīta Marka evaņģēlijā (4:26-29). Šīs līdzības mērķis – atklāt mums to, ka, ja iesējam sēklu un novācam visus šķēršļus, kuri traucē to augšanai, sāk darboties negrozāms likums – šīs sēklas, neatkarīgi no mums, noteikti izdīgs.Nākamā līdzība, kuru izstāstīja Jēzus – līdzība par sinepju graudiņu (Marka, 4:31-32). Šajā līdzībā Jēzus atklāj to potenciālu, kāds apslēpts mazā sēkliņā, un tas ir milzu potenciāls. Maza sēkliņa var pārvērsties milzīgā dārzā. Nav svarīgi, cik mazas ir mūsu sēklas; ir svarīgi, ko mēs ar tām darām. Ja mēs tās iesējam, pastāv liela varbūtība, ka šīs sēklas izdīgs un atnesīs milzīgu ražu. Šodien es vēlos, lai mēs aizdomājamies par to, kāds milzu potenciāls ir sēklā. Bībelē ir teikts, ka Dievs visu radījis ar sēklu,, kuru sevī nes ikviena radība, koks un augs.
„Tad Dievs sacīja: ”Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes.” Un tā tapa. Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1. Mozus, 1:11-12).
Dārgais draugs, jau mūsu dzīves iesākumā Dievs katram no mums deva sēklu, un šī sēkla ir Dieva instruments tavai ietekmei, diženumam, svētībai. Šī sēkla noteiks tavu nākotni. Ir tik svarīgi, ko tu dari ar tām sēklām, kuras Dievs tev iedevis. Rīt mēs parunāsim par to visos sīkumos.Lai Dievs jūs svētī! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā! II

    Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet tāpēc, lai tu to vairotu. Netērē spēkus tam, lai slēptu savus talantus, lai bēgtu no sava aicinājuma. Lai tavi talanti kļūst redzami daudziem, lai tavi talanti kalpo citiem. Tie talanti, kas tev ir, nepieder tev, tie pieder Tam Kungam. Tāpēc, ja tu kaunies laist apgrozībā savus talantus, tas nozīmē, ka tu kaunies To Kungu.
  • Dieva pielūgsme

    Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu, zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat”(Jāņa ev. 5:19).Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzība ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.
  • Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.
  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.