Ražas un pavairošanas likums

Miers jums, dārgie draugi! Es sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Dievs sekmē jūsu ceļu un dod veiksmi it visā, ko šodien darīsiet.

Šodien es vēlētos uzsākt jaunu tēmu:” Ražas un pavairošanas likums”.
Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.

Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā.
Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām.
Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēklai izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
Pēc tam Jēzus izstāstīja līdzību par augošo sēklu. Tā aprakstīta Marka evaņģēlijā (4:26-29). Šīs līdzības mērķis – atklāt mums to, ka, ja iesējam sēklu un novācam visus šķēršļus, kuri traucē to augšanai, sāk darboties negrozāms likums – šīs sēklas, neatkarīgi no mums, noteikti izdīgs.

Nākamā līdzība, kuru izstāstīja Jēzus – līdzība par sinepju graudiņu (Marka, 4:31-32). Šajā līdzībā Jēzus atklāj to potenciālu, kāds apslēpts mazā sēkliņā, un tas ir milzu potenciāls. Maza sēkliņa var pārvērsties milzīgā dārzā. Nav svarīgi, cik mazas ir mūsu sēklas; ir svarīgi, ko mēs ar tām darām. Ja mēs tās iesējam, pastāv liela varbūtība, ka šīs sēklas izdīgs un atnesīs milzīgu ražu.
Šodien es vēlos, lai mēs aizdomājamies par to, kāds milzu potenciāls ir sēklā. Bībelē ir teikts, ka Dievs visu radījis ar sēklu,, kuru sevī nes ikviena radība, koks un augs.

„Tad Dievs sacīja: ”Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes.” Un tā tapa. Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1. Mozus, 1:11-12).

Dārgais draugs, jau mūsu dzīves iesākumā Dievs katram no mums deva sēklu, un šī sēkla ir Dieva instruments tavai ietekmei, diženumam, svētībai. Šī sēkla noteiks tavu nākotni. Ir tik svarīgi, ko tu dari ar tām sēklām, kuras Dievs tev iedevis.
Rīt mēs parunāsim par to visos sīkumos.

Lai Dievs jūs svētī! Dieva mierā!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nekalpo tām lietām, pār kurām, saskaņā ar Dieva vārdu, tev vajag valdīt

    „Un Viņš uz tiem sacīja: „ Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ. Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.”Priekš mums, šajā īsajā Jēzus Kristus paziņojumā, ir apslēpta ļoti svarīga pamācība. Dievs šeit saka, ka sabats ir radīts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ. Dzīvē bieži var novērot šādu ainu: tās lietas, pār kurām mums vajadzētu valdīt, bieži valda pār mums. Un šīs Dieva noliktās kārtības neievērošana nes lielas problēmas daudzu cilvēku dzīvēs.

    „Un Viņš uz tiem sacīja: „ Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ. Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī...

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs II

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs.Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību, kurus tu sauc par saviem brāļiem un māsām? Vai tu vari priecāties par viņu veiksmi?Ja tu varēsi priecāties par citu veiksmi, tad veiksme ienāks arī tavā dzīvē, – tas ir Dieva garīgais princips.

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs. Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību...

  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, - svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli...

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām II

    Tev ir talants, kurš atbilst tavām spējām, un Dievs vēlās, lai tu vairo šo talantu. Tas ietekmēs tavu nākotni. Tas, kas tev no Dieva ir šodien, noteiks tavu vietu mūžībā. Tava balva mūžībā būs atkarīga no tā, ko tu izdarīji ar saviem talantiem. Tu vari aprakt savus talantus, vai arī vairotšos talantus. Tu vari atgriezt Dievam savu talantu, tādu pašu kādu tu viņu saņēmi un pateikt Dievam, ka tev nekas nesanāca. Tu vari vienkārši sūdzēties par savu dzīvi un pat nemēģināt kaut ko mainīt vai izdarīt ar savu dzīvi.„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. „ (Мt.25:19).

    Tev ir talants, kurš atbilst tavām spējām, un Dievs vēlās, lai tu vairo šo talantu. Tas ietekmēs tavu nākotni...

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā...

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas...