Reliģiozas dzīves ierobežojumi (Mācītājs Rufus Adžiboije)
Svarīgi saprast, ka Dievs gaida no mums ne tikai to, ka mums būtu miers ar Viņu, bet arī to, ka mēs darām kaut ko konkrētu, – iekarojot priekš Viņa konkrētu zemi. Tad, kad cilvēkā ir šī Kristus dzīvība, viņam jādomā par to, kā viņš var nest augļus un izplatīt Dieva Valstību, sasniegt veiksmi Dieva darbos. Nav jēgas dzīties pēc veiksmes pašas veiksmes dēļ, – jādara tas, kas pagodinās Dievu un paplašinās Viņa Valstību. Dievs grib mums palīdzēt tajā, vēlas, lai domājam vērienīgi un neesam reliģiozi. Katram no mums jāpārskata sava dzīve, saprotot, ka reliģiozitāte ierobežo mūsu dzīvi. Dievs vēlas, lai Viņa bērni ir priekšgalā un parāda Viņu. Par to mēs lasām 5-jā Mozus grāmatā:
„Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.”(5.Mozus 28:13).Dievs vēlas, lai esam galva, – tādi cilvēki, kuri personīgi pazīst Dievu, ar pareizām vērtībām, ar pozitīvu ietekmi uz sabiedrību. Ja priekšgalā būs grēcinieki, mēs maz ko varēsim izmainīt. Bībelē ir teikts:
„Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: “Debesu valstība līdzinās sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un iesēja savā tīrumā. Šī ir gan mazākā no visām sēklām, bet, kad tā uzaug, tad tā ir lielāka par citiem dārza stādiem un top par koku, tā ka putni apakš debess nāk un taisa ligzdas viņa zaros.” Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: “Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, iekāms viss sarūga.” (Mateja 13:31-33).Šajā Rakstu vietā redzam, ka Dievs vēlas, lai Dieva Valstības bērniem būtu ietekme. Dieva sēkla mūsos var izaugt un kļūt par vislielāko. Kad sēkla ir iesēta, tā ir pavisam maza un to neviens nepamana, iespējams, pat smejas par to. Taču šī sēkla izaugs un atnesīs slavu Dievam, jo šajā sēklā atrodas Paša Dieva dzīvība. Iespējam, ka šodien neviens nerēķinās ar tevi, bet tev jāapzinās, ko tu nes sevī – Ķēniņa īpašo sēklu. Dievs vēlas redzēt to katra Sava bērna dzīvē. Bet, lai tas notiktu ir jāmainās mūsu domāšanai.Dievs vēlas, lai darbā, kā pirmos, gribētu ņemt Viņa bērnus – viņu pareizā dzīvesveida dēļ un pareizās attieksmes pret darbu dēļ. Ne tikai Dievs, bet arī neticīgie cilvēki meklē savos darbiniekos vienādas īpašības -uzticamību darbā, centību, kārtību, strādīgumu, godīgumu un godprātību, gatavību riskēt un pārkāpt ierastā robežas, velēšanos paaugstināt savu zināšanu līmeni un paplašināt savas prasmes un iemaņas. Dieva bērniem ir jāattīsta sevī visas šīs īpašības, jo to māca Dieva Vārds. Bet, par nožēlu, Dieva bērni bieži vien ir pilni reliģiozitātes, aiz kuras slēpjas slinkums, bailes un pārliecības trūkums. Tādi cilvēki parast neko nedara, slēpjoties tikai aiz „garīgām” frāzēm: „Ja Dievs man teiks!”, „Ja Dievs to gribēs…”. Reliģija dara cilvēku neauglīgu, bet Dievs mūsu dzīvē grib redzēt daudz augļu.Tālāk, mācītājs izdalīja vairākus punktus, kuri palīdzēs mums skaidrāk ieraudzīt to, kāpēc neticīgi cilvēki dažkārt sasniedz lielākus panākumus, nekā Dieva bērni.
