Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Mēs turpinām runāt par to, kā caur savstarpējām attiecībām Dievs maina mūs.Šodien es vēlētos parunāt par Jāzepa attiecībām ar viņa brāļiem.Jēkaba(Jāzepa tēva) ģimenes vēsture ir interesanta ar to, ka tā mums sniedz ļoti daudz dzīves mācību. Jēkabam bija liela ģimene – 12 dēli un vairākas meitas. Kādas tad bija attiecības Jēkaba dēlu starpā? No visiem 12 dēliem tēvs visvairāk mīlēja Jāzepu. Tas, protams, no viņa brāļu puses, provocēja vai izraisīja negatīvu attieksmi pret Jāzepu. Savās sirdīs Jāzepa brāļi attiecībā pret Jāzepu juta naidu, skaudību, dusmas, aizvainojumu un nepiedošanu. Viņi ienīda Jāzepu arī par to, ka viņš stāstīja tēvam par ikvienu viņu nepareizo rīcību un kļūdām. Iedomājieties, kāda atmosfēra sakarā ar šādām attiecībām valdīja Jēkaba namā. Brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, bet tad pārdomāja un pārdeva viņu verdzībā. Un to visu viņi izdarīja aizvainojuma, naida, nepiedošanas un skaudības dēļ, kuru tie juta attiecībā pret Jāzepu. Tomēr, Dieva roka bija pār Jāzepu, un Dievs sargāja un virzīja Jāzepu pa veiksmes kāpnēm.Pagāja gadi, un Dievs no jauna izkārtoja Jāzepa, kuram uz to laiku jau bija vara, kā arī iespēja atriebties un nogalināt savus brāļus, tikšanos ar brāļiem. Tomēr, Jāzeps to neizdarīja. Jāzepam vajadzēja iziet cauri pārbaudījumiem un izmaiņu procesam. Jāzeps cienījami paveica to visu, un Dievs izmainīja viņu. Dievs izmantoja visa veida savstarpējās attiecības Jāzepa dzīvē ar nolūku, lai mainītu viņu. Jāzeps patiešām kļuva par citu cilvēku, kurš jau skatījās uz dzīvi ar Dieva acīm. Pēc tam, kad Jāzeps no jauna satikās ar saviem brāļiem, viņš varēja piedot viņiem un neatriebties par sevi. Jāzeps spēja itin visā kas notika ar viņu, saredzēt Dieva plānu un Dieva roku. Pateicoties visam kas notika, Dievs ieveda Jāzepu viņa aicinājuma vietā un Dieva gribā. Lūk, kāpēc Jāzeps saviem brāļiem varēja sacīt: 
„Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus.”(1.Mozus 50:20).
 Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.Ko mēs varam teikt par pārējiem 11 Jāzepa brāļiem? Vai tai laikā, kamēr viņi neredzējās ar Jāzepu, viņu dzīvēs bija notikušas izmaiņas?Satiekoties ar saviem brāļiem, Jāzeps vēlējās pārbaudīt, vai tie ir mainījušies, vai arī viņi ir palikuši iepriekšējie. Vai atceraties, ka viņi pārdeva Jāzepu verdzībā skaudības, aizvainojuma, dusmu un nepiedošanas dēļ? Kādā veidā Jāzeps pārbaudīja savus brāļus?Vērsīsimies pie 1.Mozus grāmatas. 
„Tik tiešām, ka faraons dzīvs, pie tā varēs pārbaudīt jūs; no šejienes jūs netiksit prom, kamēr jūsu jaunākais brālis netiks atvests šurp! Aizsūtiet vienu no jūsu vidus, tas lai paņem jūsu brāli, bet jūs esat apcietināti; tā jūsu vārdi tiks pārbaudīti, vai tie ir patiesība vai nav. Pie faraona dzīvības! Jūs esat izlūki.” Un viņš tos ieslēdza cietumā trīs dienas. Un Jāzeps sacīja viņiem trešajā dienā: “Darait tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Dieva. Ja jūs esat uzticami ļaudis, tad lai viens no jums, brāļiem, paliek važās šinī apcietinājumā, bet jūs pārējie ejiet un aizvediet labību, tāpēc, ka bads taču ir jūsu mājās. Atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad jūsu vārdi apstiprināsies un jūs nemirsit.” Un tie darīja tā. Un tie cits citam sacīja: “Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas.” Un Rūbens tiem atbildēja: “Vai es neteicu jums, sacīdams: neapgrēkosimies pie zēna, – bet jūs neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas.” Un viņi nezināja, ka Jāzeps viņus saprata, jo tur bija tulks starp tiem. Un viņš aizgāja no tiem un raudāja, bet tad atkal atgriezās pie viņiem un sarunājās ar tiem. Un viņš paņēma no viņu vidus Simeonu un saistīja to viņu acu priekšā. Un Jāzeps deva pavēli piepildīt viņu maisus ar labību, bet viņu naudu ielikt ikviena maisā un iedot ceļamaizi līdzi ceļā. Un tā tika darīts.”(1.Mozus 42:15-25).
 Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis. Viņš gribēja zināt to, cik ļoti viņa brāļi ir mainījušies. Jau Jāzepa klātbūtnē brāļi sāka nožēlot to, kā tie līdz tam bija pret viņu izturējušies. Viņi nezināja, ka Jāzeps dzirdēja visu to, par ko tie runāja. Jāzeps vēlējās pārliecināties, vai viņu vārdi ir vienkārši nožēlas vārdi, vai arī tā bija dziļa(patiesa) grēku nožēla Dieva priekšā.Kad mēs patiesi nožēlojam to, ka esam rīkojušies nepareizi un atzīstamies (nožēlojam grēkus) Dieva priekšā, tad Viņš dod mums žēlastību mainīties un sākt dzīvot un rīkoties citādāk – kā jaunam radījumam Jēzū Kristū. Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.