Sātans kā traģēdiju iemesls

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Jau vairākas dienas mēs sīkāk runājām par to, ka mūsu pašu grēki un citu cilvēku grēki ir galvenais traģēdiju iemesls, kas norisinās sabiedrībā. Tāpat mēs arī runājām, ka grēku nožēla un taisna dzīve saskaņā ar Dieva vārdu atnes dziedināšanu, svētību un uzplaukumu.Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Sātans kā traģēdiju iemesls”.Mēs jau runājām, ka sātans ir vēl viens cilvēku ciešanu avots. Bībele sātanu sauc par «šīs pasaules dievu», kā arī par mūsu pretinieku.  
 Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.  Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē. …”(1.Pēt. 5:8-9).
 Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.  
“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi!  Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).
 Dievs, kas radījis debesis un zemi, svētījis cilvēkus, kas dzīvo uz šīs zemes un nodevis viņiem šo zemi pārvaldīšanai. Pēc tam cilvēkam, kas staigā Dieva varas pakļautībā, bija jāpārvalda šī zeme. Bet diemžēl, cilvēks pats atdeva sātanam zemes pārvaldi. Tāpēc sātans varēja atklātā tekstā par to teikt Jēzum, kārdinot Viņu tuksnesī.  
„Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis.  6 Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot.  Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.” ” (Lk. 4:5-7).
 Vai jūs pamanījāt, ka sātans kārdinot Jēzu, teica Viņam, ka visas pasaules valstis un to pārvalde nodota viņam. Kurš nodeva viņam (sātanam) to visu?Dievs? Nē! To izdarīja Ādams un Ieva, nepaklausot Dievam.  
 Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam – uz taisnību. ” (Rom.6:16).
 Mēs kļūstam par vergiem tam, kam mēs paklausam. Ādamam un Ievai bija izvēle. Bet tā kā viņi atdeva sevi grēka un nāves verdzībā, tāpēc nāve (sātans) sāka valdīt pār cilvēkiem un visu, kas tiem bija uzticēts. Pats cilvēks ar savu izvēli nolika sātanu par dievu, tāpēc arī sātans kontrolē cilvēku dzīves, ģimenes, valstis un pilsētas. Sātans ir speciālists trijos virzienos – nozagt, nokaut un nogalināt. 
“Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība. ” (Jāņa 10:10).
 Sātans ir zaglis, un lai kā viņš arī nemaskētos, viņa zemes pārvaldīšanas augļi ir acīm redzami – tā ir nāve, nabadzība, asaras, bēdas un traģēdijas. Lūk, kāpēc Bībele mūs aicina lūgties tā: „…lai nāk Tava valstība kā debesīs, tā arī virs zemes…”Ja cilvēks lūgs Dievam par to, tad uz zemes nonāks Dieva gribas pilnība. Debesīs, kur piepildās pilnīga Dieva griba, nav asaru, nav nabadzības, nav naida, nav slimību, nav nāves.Turpināsim sarunu par šo tēmu rīt!Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicības derība

    Mēs ar jums atrodamies derībā ar Dievu, un šajā derībā Dievs visā pilnībā atdod Sevi mums. Katrā derībā pastāv zināmi nosacījumi, kurus piepildot derība stājas spēkā.Pateicība ir viens no šādiem nosacījumiem, kuru piepildot derība stājas spēkā. Visu, kas tev šodien pieder, tu esi saņēmis no Dieva, un ja dotajā brīdī tu būsi pateicīgs Dievam, tad tu varēsi ieiet visa tā pilnībā , ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis nākotnē. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums, jo tas, kas tev pieder šodien, – tas vēl nav viss, ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis. Pateicība dotajā brīdī dod tev pieeju itin visam, ko Dievs tev ir sagatavojis.
  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums

    Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi?Pārdomājiet šos jautājumus. Kas ir mainījies tavā kā ticīgā dzīvē pēdējo divu gadu laikā? Pārdomā nopietni šo jautājumu. Nevajag steigties, apgalvot, ka tu mainies. Atzīmē uz papīra visu to, attiecībā uz ko tu esi mainījies. Ja tevī patiesi ir notikušas pārmaiņas, tad tās būs acīmredzamas un konkrētas pārmaiņas. Kā ticīgais kurš apmeklē draudzi, lasa Bībeli, lūdzas Dievu un klausās lieliskas mācības un svētrunas, – kādās sfērās tu esi mainījies pēdējo 5 gadu laikā?
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.
  • Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei

    Dievs vēlas, lai neticīgie cilvēki noticētu, piesauktu Tā Kunga Vārdu un caur to tiktu glābti. Dievs vēlas, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum. Mēs atnācām Dieva Valstībā ar nolūku, „.. lai liecinātu par Gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur Viņu.” (Jāņa 1:7).Šī pasaules gaisma – Jēzus – staigāja miesā Savas tautas vidū, dzīvoja starp tiem, bet Viņu neviens nepazina. Tomēr tad, kad atnāca Jānis Kristītājs un sāka liecināt par Viņu, arvien vairāk un vairāk cilvēku sāka sekot Jēzum.