Satver mūžīgo dzīvību!

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Es lūdzu, lai Dieva labvēlība piepilda jūsu dzīvi šai dienā.Šodienas vārdu es nosauktu tā: „Satver mūžīgo dzīvību! (Turies pie mūžīgās dzīvības!)” Es uzskatu, ka, saistībā ar tiem notikumiem, kas ieskauj mūs šodien, šī ir ļoti svarīga tēma.
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Timotejam 6:11-12).
Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka mūsu kristīgā dzīve sastāv no trīs lietām. Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mums ir nepieciešams:
  1. bēgt no grēka;
  2. pieaugt vai dzīties pēc taisnības;
  3. cīnīties vai līdzdarboties labajā ticības cīņā.
Gala rezultātā šo trīs lietu kombinācija palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību. Ikviens cilvēks, kurš neņem vērā šīs trīs lietas, riskē ar to, ka var pazaudēt pašu dārgāko dāvanu, kuru viņam devis Dievs, – mūžīgo dzīvību.Lai no kaut kā bēgtu, kaut ko sasniegtu un cīnītos , ir nepieciešams pielikt konkrētu piepūli. Ja cilvēka mērķis ir satvert mūžīgo dzīvību, tad viņš darīs visu nepieciešamo, lai sasniegtu šo mērķi.Šajā dzīvē ir lietas, kurām ir pirmšķirīga nozīme vērtību un prioritāšu skalā.Kā vienam no svarīgākajiem ticīga cilvēka dzīves jautājumiem ir jābūt saistītam ar mūžīgo dzīvību.Mums ir milzīga privilēģija dzīvot ar Dievu un iepazīt Viņu visas mūžības garumā, – tā arī ir mūžīgā dzīvība. Mums ir privilēģija baudīt Dievu un būt Viņā klātbūtnē mūžīgi.Mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes – to cilvēku sirdīs, kuri jau ir iepazinuši (atzinuši) patieso Dievu caur Viņa Dēla Jēzus Kristus upuri.Jāņa Evaņģēlijā 17:3 Jēzus runā uz mums par to, kas ir mūžīgā dzīvība:
„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”
Mūžīgā dzīvība – tas ir garš ceļojums. Mūžīgās dzīvības kulminācija iestāsies debesīs, jo tieši tur mēs visā pilnībā iepazīsim (atzīsim) Dievu un Jēzu Kristu.Dārgie draugi, lai satvertu mūžīgo dzīvību un mājotu mūžīgajā dzīvībā, ir ļoti svarīgi pievērst nopietnu uzmanību tam aicinājumam, ar kādu Dievs caur apustuli Pāvilu pie mums vēršas: bēgt no grēka, tiekties un sasniegt taisnību, cīnīties labo ticības cīņu.Sīkāk par šo tēmu mēs parunāsim rīt.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.
  • Lai mēs ar jums varētu parādīt vai demonstrēt Dievu, arī mums ir jāatrodas Tēvā vai pie Tēva krūts

    Tēvā – tas nozīmē atrasties tuvu Tēva sirdij vai pie Tēva krūts.„Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.”( Jāņa 13:23).„ Pie krūtīm” un „Tēvā”- šiem vārdiem ir viena sakne. Tālab tur, kur ir rakstīts „pie krūts” varētu rakstīt arī „Tēvā”.
  • Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par Dieva dienišķajām vajadzībām. Ja tu mīli cilvēku, un ja tu zini, ka viņam ir problēma, bet tev savukārt ir iespēja atrisināt šo problēmu, – kāda būs tava rīcība? Vai tu sēdēsi un neko nedarīsi? Protams – nē. Pati lielākā cilvēku problēma ir tā, ka viņi koncentrējas tikai uz savām problēmām, vajadzībām, aizmirstot par to, ka arī Dievam ir vajadzības. Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam šo vajadzību atrisināšanā.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.

One Comment

  1. Paldies Dievam par draudzēm un Dieva vīriem vēstnesis atbraukt uz Latviju tautu un izskaidrot Dieva vārdu, kā dzīvot šodien taisnības Svēto Garu atdzimšana atpazīt garus kas ir mūžīgā dzīvība!

Comments are closed.