Satver mūžīgo dzīvību!

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Es lūdzu, lai Dieva labvēlība piepilda jūsu dzīvi šai dienā.

Šodienas vārdu es nosauktu tā: „Satver mūžīgo dzīvību! (Turies pie mūžīgās dzīvības!)” Es uzskatu, ka, saistībā ar tiem notikumiem, kas ieskauj mūs šodien, šī ir ļoti svarīga tēma.

„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Timotejam 6:11-12).

Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka mūsu kristīgā dzīve sastāv no trīs lietām. Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mums ir nepieciešams:

  1. bēgt no grēka;
  2. pieaugt vai dzīties pēc taisnības;
  3. cīnīties vai līdzdarboties labajā ticības cīņā.

Gala rezultātā šo trīs lietu kombinācija palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību. Ikviens cilvēks, kurš neņem vērā šīs trīs lietas, riskē ar to, ka var pazaudēt pašu dārgāko dāvanu, kuru viņam devis Dievs, – mūžīgo dzīvību.

Lai no kaut kā bēgtu, kaut ko sasniegtu un cīnītos , ir nepieciešams pielikt konkrētu piepūli. Ja cilvēka mērķis ir satvert mūžīgo dzīvību, tad viņš darīs visu nepieciešamo, lai sasniegtu šo mērķi.

Šajā dzīvē ir lietas, kurām ir pirmšķirīga nozīme vērtību un prioritāšu skalā.

Kā vienam no svarīgākajiem ticīga cilvēka dzīves jautājumiem ir jābūt saistītam ar mūžīgo dzīvību.

Mums ir milzīga privilēģija dzīvot ar Dievu un iepazīt Viņu visas mūžības garumā, – tā arī ir mūžīgā dzīvība. Mums ir privilēģija baudīt Dievu un būt Viņā klātbūtnē mūžīgi.

Mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes – to cilvēku sirdīs, kuri jau ir iepazinuši (atzinuši) patieso Dievu caur Viņa Dēla Jēzus Kristus upuri.

Jāņa Evaņģēlijā 17:3 Jēzus runā uz mums par to, kas ir mūžīgā dzīvība:

„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”

Mūžīgā dzīvība – tas ir garš ceļojums. Mūžīgās dzīvības kulminācija iestāsies debesīs, jo tieši tur mēs visā pilnībā iepazīsim (atzīsim) Dievu un Jēzu Kristu.

Dārgie draugi, lai satvertu mūžīgo dzīvību un mājotu mūžīgajā dzīvībā, ir ļoti svarīgi pievērst nopietnu uzmanību tam aicinājumam, ar kādu Dievs caur apustuli Pāvilu pie mums vēršas: bēgt no grēka, tiekties un sasniegt taisnību, cīnīties labo ticības cīņu.

Sīkāk par šo tēmu mēs parunāsim rīt.

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē. Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā...

  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana II

    Piedošana atbrīvo mūs no vainas apziņas. „ Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. ”(Psalms 32:5).

    Piedošana atbrīvo mūs no vainas apziņas. „ Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju...

  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām. Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību. Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.

    Piedošana - tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām. Ik pa laikam katrs cilvēks...

  • Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi

    Gavēnis „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2). Vientulība „Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35).

    Gavēnis „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2)...

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.” Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim...

  • Sava gara stiprināšana

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas...

One Comment

  1. Paldies Dievam par draudzēm un Dieva vīriem vēstnesis atbraukt uz Latviju tautu un izskaidrot Dieva vārdu, kā dzīvot šodien taisnības Svēto Garu atdzimšana atpazīt garus kas ir mūžīgā dzīvība!

Comments are closed.