Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

 Labdien, dārgie draugi! Esmu priecīgs, ka varu jums dāvāt dzīvo gudrības vārdu, kuru Tas Kungs šodien ir ielicis manā sirdī. Es ticu, ka šis vārds jums palīdzēs kļūt par to veiksmīgo personību, par kādu Dievs vēlās, lai jūs kļūtu.Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.Pirmais secinājums, pie kura nonāca šis cilvēks bija tāds, ka dārzs nenes nekādu labumu. Vēlāk viņš padomāja, ka tomēr tā zeme bija slikta.Kamēr gāja laiks, trešais kaimiņš arī iesāka dēstīt savu dārzu. Trešajam kaimiņam uzreiz nebija tik liela raža, kā pirmajam kaimiņam. Neskatoties uz mazo ražu, trešais kaimiņš turpināja centīgi strādāt un mācīties. Tik lielā mērā, kā viņš pielietoja savas jaunā iemaņas un praktizēja jaunās idejas, gadu pēc gada, viņa dārzs atnesa arvien vairāk un vairāk augļus.Patiesība, kuru šis stāsts mums māca ir aprakstīta Salamana pamācību grāmatā:
„Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu, 31 un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis. 32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā: 33 tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos! 34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs” (Sal.pam.24: 30-34).
Patiesība šajā stāstā ir acīmredzama, un kāda: Viens un tas pats princips nosaka kā izaugsmi, tā arī stāvēšanu uz vietas mūsu dzīvē un mūsu darbos. Lūgšana, centīgs darbs un pastāvīga, pierādītu principu pielietošana, atdala veiksmīgus cilvēkus no citiem. Un, šis princips ir taisnīgs, neatkarīgi no valsts, kultūras, slāņa, draudzes, kurā mēs atrodamies. Veiksmīgi cilvēki pavada laiku, lai meklētu Dieva vaigu un paļautos uz Viņa virzību un vadību savā dzīvē. Pēc tam viņi iet, lai paklausībā Dievam pielietotu dzīvē tās patiesības un mācības, kuras viņi ir iemācījušies. Attīstot tādus ieradumus, jebkurš cilvēks var nostāties uz izaugsmes un vairošanās ceļa. Izaugsme, veiksme – tā ir Dieva sirds vēlēšanās priekš jums un tāpat arī Viņa pavēle katram ticīgajam šodien.Kā jums ir ar šīm lietām? Vai jūs pieaugat? Vai jūs nesat augļus, kuri pagodina Dievu savā dzīvē? Vai jūs augat Kristū? Cerot uz brīnumu, vai jūs paši kaut ko darāt, vai jūs vienkārši gaidāt ražu, vērojot tikai vēja virzienu. Bībele mums saka par to, ka
„Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas” (Sal.māc.11:4).
Kā jūs redzat, kas nesēj, tam arī nebūs pļaut. Raža, izaugsme, veiksme, vairošanās neatnāks bez jūsu aktīvas dalības. Centīgs darbs, vēl joprojām ir viens uzplaukuma un labklājības instrumentiem. Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties. Liela raža gaida jūs!Uz drīzu tikšanos! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē?

    Labvēlība cilvēka dzīvē – tā nav vienkārši nejaušība, tā atnāk caur sapratni par Dieva ceļiem. Pastāv noteikti dievišķie noslēpumi, kurus ir nepieciešams izprast un tie jāpielieto, lai varētu atbrīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē.“Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.”(Salamana pam. 13:5).
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.
  • Priecājies tai Kungā!

    Bībeles tulkojumā krievu valodā ir teikts, ka „labprātīgu devēju Dievs mīl” (2. Korintiešiem, 9:7). Bībeles tulkojumā latviešu valodā turpat ir teikts, ka ”priecīgu devēju Dievs mīl”. Dievs mīl nevis vienkārši izpildītājus, bet gan priecīgus devējus. Mums ir svarīgi ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar prieku.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).