Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

 Labdien, dārgie draugi! Esmu priecīgs, ka varu jums dāvāt dzīvo gudrības vārdu, kuru Tas Kungs šodien ir ielicis manā sirdī. Es ticu, ka šis vārds jums palīdzēs kļūt par to veiksmīgo personību, par kādu Dievs vēlās, lai jūs kļūtu.Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.Pirmais secinājums, pie kura nonāca šis cilvēks bija tāds, ka dārzs nenes nekādu labumu. Vēlāk viņš padomāja, ka tomēr tā zeme bija slikta.Kamēr gāja laiks, trešais kaimiņš arī iesāka dēstīt savu dārzu. Trešajam kaimiņam uzreiz nebija tik liela raža, kā pirmajam kaimiņam. Neskatoties uz mazo ražu, trešais kaimiņš turpināja centīgi strādāt un mācīties. Tik lielā mērā, kā viņš pielietoja savas jaunā iemaņas un praktizēja jaunās idejas, gadu pēc gada, viņa dārzs atnesa arvien vairāk un vairāk augļus.Patiesība, kuru šis stāsts mums māca ir aprakstīta Salamana pamācību grāmatā:
„Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu, 31 un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis. 32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā: 33 tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos! 34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs” (Sal.pam.24: 30-34).
Patiesība šajā stāstā ir acīmredzama, un kāda: Viens un tas pats princips nosaka kā izaugsmi, tā arī stāvēšanu uz vietas mūsu dzīvē un mūsu darbos. Lūgšana, centīgs darbs un pastāvīga, pierādītu principu pielietošana, atdala veiksmīgus cilvēkus no citiem. Un, šis princips ir taisnīgs, neatkarīgi no valsts, kultūras, slāņa, draudzes, kurā mēs atrodamies. Veiksmīgi cilvēki pavada laiku, lai meklētu Dieva vaigu un paļautos uz Viņa virzību un vadību savā dzīvē. Pēc tam viņi iet, lai paklausībā Dievam pielietotu dzīvē tās patiesības un mācības, kuras viņi ir iemācījušies. Attīstot tādus ieradumus, jebkurš cilvēks var nostāties uz izaugsmes un vairošanās ceļa. Izaugsme, veiksme – tā ir Dieva sirds vēlēšanās priekš jums un tāpat arī Viņa pavēle katram ticīgajam šodien.Kā jums ir ar šīm lietām? Vai jūs pieaugat? Vai jūs nesat augļus, kuri pagodina Dievu savā dzīvē? Vai jūs augat Kristū? Cerot uz brīnumu, vai jūs paši kaut ko darāt, vai jūs vienkārši gaidāt ražu, vērojot tikai vēja virzienu. Bībele mums saka par to, ka
„Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas” (Sal.māc.11:4).
Kā jūs redzat, kas nesēj, tam arī nebūs pļaut. Raža, izaugsme, veiksme, vairošanās neatnāks bez jūsu aktīvas dalības. Centīgs darbs, vēl joprojām ir viens uzplaukuma un labklājības instrumentiem. Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties. Liela raža gaida jūs!Uz drīzu tikšanos! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Priecājies tai Kungā! II

    Dārgie draugi, Dievs vēlreiz mudina mūs kalpot Viņam ar prieku. Jēzus reiz teica saviem mācekļiem: „Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”(Lūkas, 10:20). Ja tavs vārds ierakstīts Mūžīgās Dzīvības grāmatā, ja esi Dieva bērns, tad esi arī Kristus līdzmantinieks. Un tas ir pietiekoši, lai tu priecātos un pateiktos Dievam par katru dienu.
  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas

    Mēs turpinām sarunu par tēmu „Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.”Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.
  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.