Sēšanas un pļaušanas likums

Lai žēlastība un miers no mūsu Kunga, Jēzus Kristus, vairojās jūsu dzīvē!Es ticu, ka vārds, kurā es ar jums dalos šajā rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt ceļojumu uz mūžīgo dzīvi.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs radīja pasauli, kura tiek pārvaldīta ar dabiskiem likumiem, kuru pārkāpšana noved līdz negatīvām sekām. Mēs runājām par to, ka Dievs vēl mums tikai labu, tāpēc Viņš vēlās, lai lēmumu pieņemšanā mēs vadāmies pēc Viņa likumiem, kuri dod dzīvību un veselību. Mēs runājām konkrētāk par dažiem likumiem – par lietderīguma likumu, veselīga uztura likumu un pareizas domāšanas likumu. Mēs redzējām, ka pārkāpjot šos likumus, cilvēks var nokļūt reālā problēmā un, ka Dievs tajā nav vainīgs.Kā ir ar sēšanas un pļaušanas likumu? 
„Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.  Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.”  (Galatiešiem 6:7-8).
 
„Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)
 Bībele saka, ka tas, kurš sēj miesā tas pļaus no miesas iznīcību un nāvi. Katra tava rīcība – ir sēkla. Katra tava darbība vai vārds – arī ir sēkla.Un tā, grēks ir nelikumība, bet nelikumīgām rīcībām seko nepanesamas ciešanas.Vairākas reizes, Jēzus saistīja ciešanas ar grēku un cilvēka personīgo lēmumu.Paskatīsimies dažus piemērus no Rakstiem, kuri tieši par to tiek runāts. 
„Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.  Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: “Vai tu gribi vesels kļūt?”  Slimais Viņam atbildēja: “Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.”  Jēzus viņam saka: “Celies, ņem savu gultu un staigā!”  Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats…
Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” (Jāņa ev. 5: 5-9,14).
 Mēs redzam cilvēku, kurš bija paralizēts 38 gadus un kurš tika dziedināts tad, kad sastapās ar Jēzu. Tas apstiprina to, ka slimības nav no Dieva, citādāk, Jēzus nebūtu cīnījies pret slimībām un dziedinājis cilvēkus.Pēc dziedināšanas, Jēzus pamācīja, šo cilvēku, lai viņš vairs negrēkotu. Tas norāda uz to, ka agrāk šis cilvēks grēkoja un iespējams, ka viņa slimība bija saistīta ar viņa grēcīgo dzīvesveidu.Slimības, sāpes un ciešanas var būt grēka rezultāts.Jēzus teica šim cilvēkam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks”. Citiem vārdiem sakot, Jēzus teica, ja viņš pēc dziedināšanas turpinās grēkot, tad ar viņu var notikt: „kas ļaunāks”. Grēks atspoguļojās caur cilvēka veselības stāvokļa pasliktināšanos. Tāpēc, cilvēka grēcīgais dzīvesveids ir avots tām ciešanām, kuras ir cilvēka dzīvē.Tālāk, mēs paskatīsimies vēl vienu piemēru tam, kā Jēzus saistīja triekas ķertā cilvēka veselības stāvokli ar viņa grēcīgo dzīvesveidu. 
„Un pie Viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa.  Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja.  Un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: “Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.”  Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:  “Ko šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?”  Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja tos pie sevis pašiem tā domājam un uz tiem saka: “Kam jūs tā domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāk – vai sacīt uz triekas ķerto: grēki tev ir piedoti, – vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā.  Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot.” Viņš saka uz triekas ķerto: “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās.” Un tas tūdaļ cēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot, tā, ka visi izbrīnījās un Dievu teica, sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”  (Marka ev.2: 3-12).
 Jēzus šeit saka, ka rezultāts būtu tāds pats, ja Viņš teiktu triekas ķertajam: „celies, ņem savu gultu un staigā” vai „grēki tev ir piedoti!”Tādā veidā, Jēzus mums māca, ka grēku piedošana var dot dziedināšanu no slimībām.Es zinu cilvēkus, kuri caur savu grēku nožēlu pieņēma Jēzu par Kungu un kopā ar to, uzreiz saņēma dziedināšanu, kuru viņi pat nemeklēja.Ja, slimības vai ciešanas ir saistītas ar grēku, tad vienīgais veids, kā no tā var tikt vaļā ir – nožēlot grēkus un pieņemt Dieva piedošanu.Rīt mēs turpināsim runāt par šo tēmu!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.
  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu?

    Ko mēs patiesībā domājam, uzdodot sev jautājumu: „Kāda ir Dieva griba priekš manis?” Vairākums cilvēku ar to grib teikt: „Kāds ir Dieva plāns priekš manis šai situācijā? Kāds pareizs lēmums man šobrīd ir jāpieņem?”Mēs vēlamies saņemt virzienu no Dieva dažādos dzīves apstākļos. Mēs gribam pazīt Dieva balsi, jo, pazīstot Dieva balsi, mēs nonākam pie atziņas par Viņa gribu. Savukārt Dievs vēlas, lai ikviens no mums zinātu Viņa gribu attiecībā uz itin visu.
  • Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū

    „ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18).Bet kā Dievs varēs mūs sūtīt sludināt, ja mēs nemācēsim dzirdēt no Viņa un saņemt Svētā Gara norādījumus? Nedzirdot Svēto Garu mēs nevarēsim būt efektīvi liecinieki un tad daudzas cilvēku dvēsele, kuras Dievs jau ir sagatavojis pļaujai, var aiziet bojā.
  • Ko sevī ietver pielūgsme II

    “ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās.
  • Dieva Vārds – tas ir ūdens

    Dieva Vārds – tas ir dārgums, pret kuru mums ir pareizi jāizturas un caur kuru mums ir nepieciešams nostiprināties mūžīgai dzīvībai, kuru dāvājis mums Dievs.Bībele saka:„Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.”(Sāl.pam.25:2)

2 Comments

  1. Labvakar!

    Vai kaut ko atņemt (nozagt) tam, kurš to ieguvis negodīgā ceļā (zaglim), arī būs grēks?

    Un kā ir ar LV valsts nodarīto saviem pavalstniekiem pēdējo 23 gadu laikā? Domāju nekļūdīšos sakot, ka šī valsts pārvalde (cilvēki, kuri pieņēma netaisnus likumus), ir noslepkavojusi tūkstošiem savu pavalstnieku, tas ir, bijusi par cēloni šo cilvēku garīgai un miesīgai bojāejai. Vai jebkādā veidā apzagt šādu valsti arī ir grēks?

    1. Sveiki!
      Paldies par komentāru.
      Zagšana pati par sevi IR grēks. Nav svarīgi, no kā tu zodz (arī no zagļa), jo tā tik un tā paliek zagšana. Tas, kurš zog, ir zaglis, un tas ir viņa paša grēks.
      Tas nav attaisnojums – zagt no zagļa. Vienīgais, kas tādiem var atmaksāt nodarīto un tādus notiesāt, ir Dievs. Tāpēc – “apzagt valsti” Būs grēks.
      Katrs Dieva priekšā atbildēs par SAVIEM darbiem un nedarbiem.

Comments are closed.