Sēšanas un pļaušanas likums

Lai žēlastība un miers no mūsu Kunga, Jēzus Kristus, vairojās jūsu dzīvē!Es ticu, ka vārds, kurā es ar jums dalos šajā rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt ceļojumu uz mūžīgo dzīvi.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs radīja pasauli, kura tiek pārvaldīta ar dabiskiem likumiem, kuru pārkāpšana noved līdz negatīvām sekām. Mēs runājām par to, ka Dievs vēl mums tikai labu, tāpēc Viņš vēlās, lai lēmumu pieņemšanā mēs vadāmies pēc Viņa likumiem, kuri dod dzīvību un veselību. Mēs runājām konkrētāk par dažiem likumiem – par lietderīguma likumu, veselīga uztura likumu un pareizas domāšanas likumu. Mēs redzējām, ka pārkāpjot šos likumus, cilvēks var nokļūt reālā problēmā un, ka Dievs tajā nav vainīgs.Kā ir ar sēšanas un pļaušanas likumu? 
„Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.  Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.”  (Galatiešiem 6:7-8).
 
„Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)
 Bībele saka, ka tas, kurš sēj miesā tas pļaus no miesas iznīcību un nāvi. Katra tava rīcība – ir sēkla. Katra tava darbība vai vārds – arī ir sēkla.Un tā, grēks ir nelikumība, bet nelikumīgām rīcībām seko nepanesamas ciešanas.Vairākas reizes, Jēzus saistīja ciešanas ar grēku un cilvēka personīgo lēmumu.Paskatīsimies dažus piemērus no Rakstiem, kuri tieši par to tiek runāts. 
„Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.  Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: “Vai tu gribi vesels kļūt?”  Slimais Viņam atbildēja: “Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.”  Jēzus viņam saka: “Celies, ņem savu gultu un staigā!”  Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats…
Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” (Jāņa ev. 5: 5-9,14).
 Mēs redzam cilvēku, kurš bija paralizēts 38 gadus un kurš tika dziedināts tad, kad sastapās ar Jēzu. Tas apstiprina to, ka slimības nav no Dieva, citādāk, Jēzus nebūtu cīnījies pret slimībām un dziedinājis cilvēkus.Pēc dziedināšanas, Jēzus pamācīja, šo cilvēku, lai viņš vairs negrēkotu. Tas norāda uz to, ka agrāk šis cilvēks grēkoja un iespējams, ka viņa slimība bija saistīta ar viņa grēcīgo dzīvesveidu.Slimības, sāpes un ciešanas var būt grēka rezultāts.Jēzus teica šim cilvēkam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks”. Citiem vārdiem sakot, Jēzus teica, ja viņš pēc dziedināšanas turpinās grēkot, tad ar viņu var notikt: „kas ļaunāks”. Grēks atspoguļojās caur cilvēka veselības stāvokļa pasliktināšanos. Tāpēc, cilvēka grēcīgais dzīvesveids ir avots tām ciešanām, kuras ir cilvēka dzīvē.Tālāk, mēs paskatīsimies vēl vienu piemēru tam, kā Jēzus saistīja triekas ķertā cilvēka veselības stāvokli ar viņa grēcīgo dzīvesveidu. 
„Un pie Viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa.  Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja.  Un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: “Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.”  Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:  “Ko šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?”  Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja tos pie sevis pašiem tā domājam un uz tiem saka: “Kam jūs tā domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāk – vai sacīt uz triekas ķerto: grēki tev ir piedoti, – vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā.  Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot.” Viņš saka uz triekas ķerto: “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās.” Un tas tūdaļ cēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot, tā, ka visi izbrīnījās un Dievu teica, sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”  (Marka ev.2: 3-12).
 Jēzus šeit saka, ka rezultāts būtu tāds pats, ja Viņš teiktu triekas ķertajam: „celies, ņem savu gultu un staigā” vai „grēki tev ir piedoti!”Tādā veidā, Jēzus mums māca, ka grēku piedošana var dot dziedināšanu no slimībām.Es zinu cilvēkus, kuri caur savu grēku nožēlu pieņēma Jēzu par Kungu un kopā ar to, uzreiz saņēma dziedināšanu, kuru viņi pat nemeklēja.Ja, slimības vai ciešanas ir saistītas ar grēku, tad vienīgais veids, kā no tā var tikt vaļā ir – nožēlot grēkus un pieņemt Dieva piedošanu.Rīt mēs turpināsim runāt par šo tēmu!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.
  • Analizē savu darbību un savas dienas! II

    Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs

    Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas stiprina mūs un aizvāc no mūsu dzīves jebkuru sajukumu un jucekli. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas atmodina mūsos ticības garu un pārceļ mūs uz Dieva līmeni.Vērsīsimies šodien pie dažām Rakstu vietām, kurās mēs arī varēsim ieraudzīt tās priekšrocības, kas piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš dzird Dieva balsi un pakļaujas Svētā Gara vadībai.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.

2 Comments

  1. Labvakar!

    Vai kaut ko atņemt (nozagt) tam, kurš to ieguvis negodīgā ceļā (zaglim), arī būs grēks?

    Un kā ir ar LV valsts nodarīto saviem pavalstniekiem pēdējo 23 gadu laikā? Domāju nekļūdīšos sakot, ka šī valsts pārvalde (cilvēki, kuri pieņēma netaisnus likumus), ir noslepkavojusi tūkstošiem savu pavalstnieku, tas ir, bijusi par cēloni šo cilvēku garīgai un miesīgai bojāejai. Vai jebkādā veidā apzagt šādu valsti arī ir grēks?

    1. Sveiki!
      Paldies par komentāru.
      Zagšana pati par sevi IR grēks. Nav svarīgi, no kā tu zodz (arī no zagļa), jo tā tik un tā paliek zagšana. Tas, kurš zog, ir zaglis, un tas ir viņa paša grēks.
      Tas nav attaisnojums – zagt no zagļa. Vienīgais, kas tādiem var atmaksāt nodarīto un tādus notiesāt, ir Dievs. Tāpēc – “apzagt valsti” Būs grēks.
      Katrs Dieva priekšā atbildēs par SAVIEM darbiem un nedarbiem.

Comments are closed.