Stājieties pretī velnam, un viņš bēgs no jums, bet neaizmirstiet, ka jūsu vara stāties pretī velnam atnāk pēc jūsu paklausības Dievam

Sveicināti, dārgie draugi!
Šodien mēs pabeigsim izskatīt tēmu par izrāvienu. Mēs atmaskosim velnu, atklājot visus iemeslus, kuri atņem mums izrāvienu, un novērsīsim šos iemeslus savā dzīvē, lai dzīvotu un baudītu vislabāko, ko mums sagatavojis Dievs..

Vēl viens iemesls, kāpēc nenotiek izrāviens cilvēka dzīvē, ir tas, ka velns liek šķēršļus mūsu brīnumam.

Jēzus teica:

 «Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.» (Jņ.10: 10).

Lai gan šajā rakstu vietā, vairāk iet runa par viltus skolotājiem, nekā par velnu, bet mēs zinām, ka tieši velns ir jebkuras  viltus mācības avots un iedvesmotājs. Patiesība atnes brīvību, patiesība apgaismo un uzmundrina, tomēr velns ir melu tēvs, un viņš alkst, lai mēs būtu savu apstākļu vergi, lai mēs staigātu tumsā un nezināšanā.  Velns nav ieinteresēts, lai mēs virzītos uz priekšu, tāpēc viņš cenšas visādi kavēt mūsu izrāvienu.
Bet, paldies Dievam, ka tā vēl nav visa patiesība. Patiesības pilnība ir tajā, ka Jēzus ir nācis, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība. Pateicoties tam, ka Jēzus ir atnācis, mēs varam stāties pretī velnam (zaglim),un viņš bēgs no mums.

«Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. 9 Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.» (1Pēt.5:8-9).

Bībele saka, ka mēs varēsim veiksmīgi stāties pretī velnam Svētā Gara spēkā. Kad mēs pieņemam Jēzu, kā Kungu un Glābēju, un pakļaujamies Dievam, tad mums ir pieeja Dievišķajam spēkam, kurš piespiež velnu bēgt no mums, ja vien mēs stājamies viņam pretī.

«Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums» (Jēk..4: 7).

Dieva vārds mums šodien tāds: stājieties pretī velnam, un viņš bēgs no jums, bet neaizmirstiet, ka jūsu vara stāties pretī velnam atnāk pēc jūsu paklausības Dievam.

Jāatzīmē, ka nepietiek vienkārši ar paklausību Dievam savā dzīvē. Dievam paklausīgiem cilvēkiem ir jāmāk stāties pretī velnam un viņa darbiem, lai piedzīvotu izrāvienu.

Dārgie lasītāji, Dievs vēlās dot jums izrāvienu, bet vai to vēlaties jūs? Ja jūs sakāt – jā, tad kādā veidā jūs pierādiet Dievam, ka jūs vēlēšanās ir nopietna?

Noņemiet visus šķēršļus, kuri var nostāties ceļā uz jūsu izrāvienu, un ar šodienu sāciet baudīt Dievišķo iejaukšanos katrā jūsu dzīves sfērā..
Es lūdzu, lai kopā ar Dāvidu jūs pārliecināti varētu teikt:

 «Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. » (Ps.23:6).

Lai tas Kungs jūs svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādā veidā Dievs mums ir piedevis

    Ja Dievs mums ir piedevis, tad kā? Tam vajag pievērst uzmanību divu iemeslu dēļ.Pirmkārt, tas palīdzēs mums ar cieņu pieņemt Dieva piedošanu.Otrkārt, tas parādīs mums to, kā mums vajag piedot citiem cilvēkiem.

    Ja Dievs mums ir piedevis, tad kā? Tam vajag pievērst uzmanību divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas palīdzēs mums ar...

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim...

  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es...

  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda...

  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus -...

  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir...