Ticība bez mīlestības – tā nav bībeliska ticība!

Dārgie draugi, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!”Bībelē ir teikts, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki. Notikumi, kas šodien vērojami pasaulē, jau ir kā pazīmes šiem pēdējiem laikiem. Bet Dievs nav mūs atstājis vienus, lai mēs ar to visu cīnītos savā spēkā. Dievs mums ir atstājis bruņojumu uzvaras gūšanai šajā pēdējā laikā. Dievs vēlas, lai mēs pielietojam šo apbruņojumu un gūstam uzvaru. Dievs vēlas, lai mēs esam spējīgi pārvarēt notiekošo un uzvaram, lai mūsu sirdis ir spējīgas izturēt jebkuru pārbaudījumu. Mēs runājām, ka bruņojums, kuru Dievs mums ir devis, – tā ir ticība, cerība un mīlestība. Līdz šim mēs visos sīkumos pārrunājām ticības lomu, un uzsākām sarunu par mīlestības lomu – bruņojumu, kas nepieciešams uzvaras gūšanai šajās pēdējās dienās. Vakar mēs runājām par to, ka ar Savu piemēru Jēzus mums ir nodemonstrējis to, kā mēs varam staigāt mīlestībā. Mēs redzējām, ka Jēzus nekad neatriebās par Sevi. Tad, kad Jēzu zaimoja, Viņš nerīkojās tāpat. Tad, kad cilvēki rīkojās netaisni attiecībā pret Jēzu, Viņš nedraudēja viņiem. Jēzus visu atdeva Dieva rokās – Taisnā un Taisnīgā Tiesneša rokās. Mēs runājām par to, ka ticība mūsu uzvarā spēlē noteicošo lomu. Taču ticība darbojas tikai mīlestībā.
„Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā.”(Galatiešiem 5 :6).
 Ja mēs nestaigāsim mīlestībā, tad mūsu ticībai būs šķēršļi, mūsu ticība nespēs darboties vai strādāt, mūsu ticība būs paralizēta. Ticība bez mīlestības – tā nav bībeliska ticība. Pāvils par to runā 1.Vēstulē Korintiešiem 13:1-3:
„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.”
 Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad pēc Pāvila teiktā tu esi – „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”, un tu – esi „nekas”. Ticība bez mīlestības nedarbojas, nestrādā. Tāpēc tik svarīgi ir iemācīties staigāt mīlestībā. Jo citādi mūsu sirds nebūs spējīga izturēt pēdējo laiku uzbrukumus. Ticība bez mīlestības nedarbosies!Ko tu darīsi tad, kad cilvēki sāks tevi ienīst, vajāt vai zaimot? Vai tu apvainosies uz viņiem, vai arī meklēsi iespēju, kā viņiem atriebties vai izdarīt ko ļaunu? Tā ir miesas reakcija, miesīga cilvēka reakcija. Bībele saka, ka šāda reakcija atņems mums mieru un dzīvību.
„Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru.”(Romiešiem 8:5-6).
Šī rakstu vieta runā par to, ka tad, ja mēs atļaujam miesai pārvaldīt, vadīt mūs, – tas atnes mums sakāvi un nāvi. Tāpēc mēs nevaram un nedrīkstam sev pieļaut to, ka reaģējam un rīkojamies saskaņā ar miesu. Ja mēs nestaigāsim mīlestībā, mums nebūs miera, mēs atradīsimies pastāvīgā stresā un mums nebūs prieka un spēka. Tad, kad tu zaudē prieku, tu automātiski zaudē arī spēku. Bībelē ir teikts, ka prieks Tai Kungā ir mūsu spēks un stiprinājums. Sīkāk par to parunāsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē IV

    Vai tu esi tik aizņemts ar kalpošanu, ka nav laika pavadīt laiku ar Kungu? Kā tu zināsi vai iepriecini Viņu vai nē, ja nebūsi veltījis laiku ieklausoties Viņa vērtējumā par tavu darbību? Ir ļoti svarīgi attīstīt jūtīgu sirdi, kas var viegli atpazīt Dieva vēlmes. Šādu sirdi varam iemantot saprotot, ka kalpošanai jāsākas ar Dieva klātbūtni.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā

    „ Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:17-18).Bauslība nekad nevar izglābt cilvēku, jo bauslība atklāj vai parāda cilvēka grēcīgo dabu. Bauslība tika dota tālab, lai cilvēki apzinātos savu nepieciešamību pēc Dieva, pēc Viņa palīdzības.
  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.
  • „Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.