Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

Esmu priecīgs no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Katrs no mums vēlas izpatikt Dievam. Dieva Vārdā ir teikts, ka bez ticības to izdarīt nav iespējams. Dieva Vārds saka:„Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6). Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama. Tieši te daudzi palaiž garām savu iespēju piedzīvot varenu Dieva spēku savā dzīvā. Bieži notiek tā: ja cilvēki neredz, kā viss notiks, viņi neko tā arī neuzsāk darīt. Daudzi cilvēki grib staigāt ar Dievu vadoties no tā, ko tie redz, nevis ticībā.Ar savu ticību Ēnohs izpatika Dievam, jo staigāja ar Viņu. Staigāt ar Dievu var tikai ticībā, nevis vadoties no tā, ko redz. Ticība vienmēr pieprasa darbību.Kad Dievs uzrunāja mani saistībā ar draudzes nama pirkšanu, šim nolūkam mums kasē nebija neviena santīma. Bez Dieva tas bija vienkārši neiespējami. Šodien, tas ir jau noticis fakts. Tomēr, pirms tas notika, man vajadzēja noteikt, kam tad es ticu, un kas tad Dievs ir priekš manis. Un pēc tam, man vajadzēja apstiprināt savu ticību ar konkrētām darbībām. Tas līdzinājās tam, kā mūsu ticības tēvs Ābrahāms devās uz apsolīto zemi, nezinādams, kā tur nokļūt, un kur atrodas šī zeme.„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet.”(Ebrejiem 11:8).Tai laikā es izdzirdēju, ka pārdodas ēka. Es aizgāju un paziņoju par to, ka mēs vēlamies to nopirkt. Mēs sākām tirgoties, un runa gāja par vairākiem tūkstošiem latu, bet mums nebija pat santīma. Bet es zināju, ka man lika to darīt Dievs. Un Dievs bija uzticams! Kad pienāca laiks maksāt par ēku, mums bija visa nepieciešamā naudas summa. Tikai Dievs vien to zina, kā to izdevās paveikt. Dievs nevēlas demonstrēt pasaulei manas spējas, bet Viņš grib, lai pasaule caur manu dzīvi ierauga Viņa spēku un Viņa spējas. Ja es staigāšu ticībā, tad tas notiks. Ticība pieprasa atjaunoties prātā. Ticība pieprasa to, lai es mainītu savu domāšanu un sāktu domāt tā, kā domā Dievs. Tu nevari iet kopā ar Dievu un palikt uz vietas. Ticība pieprasa pārmaiņas – pārmaiņas tavā domāšanā, pārmaiņas tavos apstākļos, pārmaiņas tavās attiecībās un darbībā. Ticība liek tev dzīvot savādāk, domāt savādāk, rīkoties savādāk un savādāk pieiet problēmām. Kad tu dari to, ko Dievs tev saka darīt, tad nav svarīgi, cik muļķīgi tas izskatās, – tad Dievs veic caur tevi varoņdarbu, un tad tu sāc piedzīvot Dieva klātbūtni un spēku, kā nekad iepriekš. Tas notiks ne tikai ar tevi, bet arī ar tiem, kuri skatās uz tevi, arī viņi sāks piedzīvot Dieva spēku savā dzīvē. Ja tu uzticēsies Svētajam Garam, Kurš ir sūtīts tālab, lai palīdzētu mums, tad Viņš palīdzēs tev stādīt sevi Dieva priekšā, ieiet intīmās attiecībās ar Dievu un uzticēties Viņam it visā.„Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.”(Jāņa 14:26). Dievs var darīt nesalīdzināmi vairāk par to, ko mēs lūdzam vai par ko domājam, un viss tas notiks Dieva spēkā. Galvenais, lai mēs ļaujam Dievam to darīt. Un tātad, lai piedzīvotu Dievu un Viņa spēku savā dzīvē, ir nepieciešams:
  • nodot sevi Dievam;
  • būt sadraudzībā ar Dievu, lai iemācītos dzirdēt Viņa balsi un būt Viņa vadītiem;
  • uzticēties Dievam un, caur savu paklausību un rīcību, parādīt to ar darbiem.
 Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Kas ir pielūgsme? III

    Kāpēc Dievs meklē pielūdzējus? Tāpēc, ka Viņš meklē cilvēku visā pilnībā – viņa sirdi, viņa prātu, viņa gribu un viņa iztēli.Tas viss ir ietverts jēdzienā „pielūgsme”. Tālab, pielūgsmes laiks – tas ir laiks, kad mēs visā pilnībā atdodam sevi Dievam. Tieši šādā atmosfērā sākas svētu dievišķo ideju ieņemšana un pārdabisku Dieva redzējumu dzimšana.Pielūgsmes laikā mēs pieņemam Svētā Gara kalpošanu – Viņa mierinājumu, mieru, dziedināšanu un atklāsmi par to, Kas ir Dievs, un atklāsmi par to, kas mēs esam Viņā.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.