Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

Esmu priecīgs no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Katrs no mums vēlas izpatikt Dievam. Dieva Vārdā ir teikts, ka bez ticības to izdarīt nav iespējams. Dieva Vārds saka:„Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6). Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama. Tieši te daudzi palaiž garām savu iespēju piedzīvot varenu Dieva spēku savā dzīvā. Bieži notiek tā: ja cilvēki neredz, kā viss notiks, viņi neko tā arī neuzsāk darīt. Daudzi cilvēki grib staigāt ar Dievu vadoties no tā, ko tie redz, nevis ticībā.Ar savu ticību Ēnohs izpatika Dievam, jo staigāja ar Viņu. Staigāt ar Dievu var tikai ticībā, nevis vadoties no tā, ko redz. Ticība vienmēr pieprasa darbību.Kad Dievs uzrunāja mani saistībā ar draudzes nama pirkšanu, šim nolūkam mums kasē nebija neviena santīma. Bez Dieva tas bija vienkārši neiespējami. Šodien, tas ir jau noticis fakts. Tomēr, pirms tas notika, man vajadzēja noteikt, kam tad es ticu, un kas tad Dievs ir priekš manis. Un pēc tam, man vajadzēja apstiprināt savu ticību ar konkrētām darbībām. Tas līdzinājās tam, kā mūsu ticības tēvs Ābrahāms devās uz apsolīto zemi, nezinādams, kā tur nokļūt, un kur atrodas šī zeme.„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet.”(Ebrejiem 11:8).Tai laikā es izdzirdēju, ka pārdodas ēka. Es aizgāju un paziņoju par to, ka mēs vēlamies to nopirkt. Mēs sākām tirgoties, un runa gāja par vairākiem tūkstošiem latu, bet mums nebija pat santīma. Bet es zināju, ka man lika to darīt Dievs. Un Dievs bija uzticams! Kad pienāca laiks maksāt par ēku, mums bija visa nepieciešamā naudas summa. Tikai Dievs vien to zina, kā to izdevās paveikt. Dievs nevēlas demonstrēt pasaulei manas spējas, bet Viņš grib, lai pasaule caur manu dzīvi ierauga Viņa spēku un Viņa spējas. Ja es staigāšu ticībā, tad tas notiks. Ticība pieprasa atjaunoties prātā. Ticība pieprasa to, lai es mainītu savu domāšanu un sāktu domāt tā, kā domā Dievs. Tu nevari iet kopā ar Dievu un palikt uz vietas. Ticība pieprasa pārmaiņas – pārmaiņas tavā domāšanā, pārmaiņas tavos apstākļos, pārmaiņas tavās attiecībās un darbībā. Ticība liek tev dzīvot savādāk, domāt savādāk, rīkoties savādāk un savādāk pieiet problēmām. Kad tu dari to, ko Dievs tev saka darīt, tad nav svarīgi, cik muļķīgi tas izskatās, – tad Dievs veic caur tevi varoņdarbu, un tad tu sāc piedzīvot Dieva klātbūtni un spēku, kā nekad iepriekš. Tas notiks ne tikai ar tevi, bet arī ar tiem, kuri skatās uz tevi, arī viņi sāks piedzīvot Dieva spēku savā dzīvē. Ja tu uzticēsies Svētajam Garam, Kurš ir sūtīts tālab, lai palīdzētu mums, tad Viņš palīdzēs tev stādīt sevi Dieva priekšā, ieiet intīmās attiecībās ar Dievu un uzticēties Viņam it visā.„Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.”(Jāņa 14:26). Dievs var darīt nesalīdzināmi vairāk par to, ko mēs lūdzam vai par ko domājam, un viss tas notiks Dieva spēkā. Galvenais, lai mēs ļaujam Dievam to darīt. Un tātad, lai piedzīvotu Dievu un Viņa spēku savā dzīvē, ir nepieciešams:
  • nodot sevi Dievam;
  • būt sadraudzībā ar Dievu, lai iemācītos dzirdēt Viņa balsi un būt Viņa vadītiem;
  • uzticēties Dievam un, caur savu paklausību un rīcību, parādīt to ar darbiem.
 Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?
  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Atbrīvojiet vietu Dievam un Viņa Vārdam jūsu ikdienas režīmā

    Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”Saskaņā ar augstāk esošo fragmentu, ja mēs mūsu dzīvēs un kalpošanās gribam piedzīvot un redzēt Dieva izpausmes, mums ir jāseko noteiktam procesam vai protokolam. Tā ir patiesība, ka Dievs ir visuresošs. Viņš ir klātesošs vienlaicīgi visur. Tomēr ir svarīgi piezīmēt, ka ir vietas kur Viņa klātbūtne ir daudz vairāk reālāka un jūtamāka nekā citur. Kas nosaka tik lielu atšķirību? Domājot par to es saku, ka mums ir jāseko protokolam. Dieva izpausmes intensitāte mūsu dzīvēs, mājās un baznīcās ir atkarīga no tā vai mēs ievērojam īsto protokolu, lai Viņa klātbūtne būtu jaušama.