Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

Esmu priecīgs no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Katrs no mums vēlas izpatikt Dievam. Dieva Vārdā ir teikts, ka bez ticības to izdarīt nav iespējams. Dieva Vārds saka:„Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6). Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama. Tieši te daudzi palaiž garām savu iespēju piedzīvot varenu Dieva spēku savā dzīvā. Bieži notiek tā: ja cilvēki neredz, kā viss notiks, viņi neko tā arī neuzsāk darīt. Daudzi cilvēki grib staigāt ar Dievu vadoties no tā, ko tie redz, nevis ticībā.Ar savu ticību Ēnohs izpatika Dievam, jo staigāja ar Viņu. Staigāt ar Dievu var tikai ticībā, nevis vadoties no tā, ko redz. Ticība vienmēr pieprasa darbību.Kad Dievs uzrunāja mani saistībā ar draudzes nama pirkšanu, šim nolūkam mums kasē nebija neviena santīma. Bez Dieva tas bija vienkārši neiespējami. Šodien, tas ir jau noticis fakts. Tomēr, pirms tas notika, man vajadzēja noteikt, kam tad es ticu, un kas tad Dievs ir priekš manis. Un pēc tam, man vajadzēja apstiprināt savu ticību ar konkrētām darbībām. Tas līdzinājās tam, kā mūsu ticības tēvs Ābrahāms devās uz apsolīto zemi, nezinādams, kā tur nokļūt, un kur atrodas šī zeme.„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet.”(Ebrejiem 11:8).Tai laikā es izdzirdēju, ka pārdodas ēka. Es aizgāju un paziņoju par to, ka mēs vēlamies to nopirkt. Mēs sākām tirgoties, un runa gāja par vairākiem tūkstošiem latu, bet mums nebija pat santīma. Bet es zināju, ka man lika to darīt Dievs. Un Dievs bija uzticams! Kad pienāca laiks maksāt par ēku, mums bija visa nepieciešamā naudas summa. Tikai Dievs vien to zina, kā to izdevās paveikt. Dievs nevēlas demonstrēt pasaulei manas spējas, bet Viņš grib, lai pasaule caur manu dzīvi ierauga Viņa spēku un Viņa spējas. Ja es staigāšu ticībā, tad tas notiks. Ticība pieprasa atjaunoties prātā. Ticība pieprasa to, lai es mainītu savu domāšanu un sāktu domāt tā, kā domā Dievs. Tu nevari iet kopā ar Dievu un palikt uz vietas. Ticība pieprasa pārmaiņas – pārmaiņas tavā domāšanā, pārmaiņas tavos apstākļos, pārmaiņas tavās attiecībās un darbībā. Ticība liek tev dzīvot savādāk, domāt savādāk, rīkoties savādāk un savādāk pieiet problēmām. Kad tu dari to, ko Dievs tev saka darīt, tad nav svarīgi, cik muļķīgi tas izskatās, – tad Dievs veic caur tevi varoņdarbu, un tad tu sāc piedzīvot Dieva klātbūtni un spēku, kā nekad iepriekš. Tas notiks ne tikai ar tevi, bet arī ar tiem, kuri skatās uz tevi, arī viņi sāks piedzīvot Dieva spēku savā dzīvē. Ja tu uzticēsies Svētajam Garam, Kurš ir sūtīts tālab, lai palīdzētu mums, tad Viņš palīdzēs tev stādīt sevi Dieva priekšā, ieiet intīmās attiecībās ar Dievu un uzticēties Viņam it visā.„Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.”(Jāņa 14:26). Dievs var darīt nesalīdzināmi vairāk par to, ko mēs lūdzam vai par ko domājam, un viss tas notiks Dieva spēkā. Galvenais, lai mēs ļaujam Dievam to darīt. Un tātad, lai piedzīvotu Dievu un Viņa spēku savā dzīvē, ir nepieciešams:
  • nodot sevi Dievam;
  • būt sadraudzībā ar Dievu, lai iemācītos dzirdēt Viņa balsi un būt Viņa vadītiem;
  • uzticēties Dievam un, caur savu paklausību un rīcību, parādīt to ar darbiem.
 Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņu filozofija

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis II

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā…” (Mateja 5:43-44).„Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.”(Lūkas 6:27-28).
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.
  • Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu

    Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni. No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.