Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem

Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet un pielietosiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir lūgšana, un par efektīvas lūgšanas īpatnībām.Vakar mēs runājām par to, ka sātans baidās no tiem ticīgajiem, kuri lūdz, tāpēc viņš dara visu iespējamo, lai Dieva bērni nelūgtu. Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem.Kāpēc sātans tā neieredz un baidās no Dieva bērnu lūgšanām? Tas notiek tāpēc, ka lūgšanā mēs ar Dievu kļūstam par vienu komandu – neuzvaramu komandu. Daniēla grāmatā ir aprakstīts notikums, kad noteikta cilvēku grupa pamudināja ķēniņu izdot likumu, kurš aizliedza griezties ar lūgšanu pie dzīvā Dieva. Izņemot dzīvo Dievu, drīkstēja lūgt jebkurus citus dievus. Drīkstēja lūgt palīdzību cilvēkiem, bet tikai ne dzīvajam Dievam. Un tas bija sātana plāns. Kāpēc sātans lika šādus šķēršļus? Tāpēc, ka viņš saprata, ka lūgšana –tas ir spēks. Bet Daniēls tik un tā turpināja lūgt. Lūgšana – tā ir cīņa. Mēs dzīvojam kaujas laukā, mēs karojam. Un lūgšana ir pats efektīvākais ierocis šai karā. Labā cīņā ar ļauno pats efektīvākais līdzeklis ir lūgšana. Ļoti bieži, lai mainītu nāciju vai gāztu veco varu un nodibinātu jaunu, cilvēki izvēlas revolūciju, apvērsumu, domājot, ka tagad viss būs labi. Tā ir krāpšana! Kurš no jums ir vērojis, kā viena valdība nomaina otru, bet viss tik un tā paliek pa vecam. Vai zināt kāpēc? Tāpēc, ka labā cīņā ar ļauno politisks apvērsums nav efektīvs ierocis. Pats spēcīgākais instruments šai cīņā ir lūgšana.Bībelē ir teikts:
„Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā.”(1.Timotejam 2:1-3).
 Kāpēc Bībelē ir teikts, lai mēs lūdzam par valsti un valdniekiem? Tāpēc, ka, ja mēs lūdzam par valsti, Dievs strādā cilvēku sirdīs un apziņā, tad cilvēki mainās, un tikai tad notiek izmaiņas.Un tātad lūgšana – tā ir cīņa.Lūgšana – tā ir iespēja nākt pie Dieva žēlastības troņa. Un tā ir mūsu privilēģija – nākt pie troņa, uz kura svinīgi sēž Dievs.Vēstulē Ebrejiem 4:16 ir rakstīts:
„Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.”
 Vai zināt, ka ne visi var nākt pie ķēniņiem? Vecajā Derībā mēs lasām stāstu par Esteri. Neskatoties uz to, ka Estere bija ķēniņiene, viņa nedrīkstēja, ja ķēniņš to nebija aicinājis, jebkurā laikā, kad viņa to vēlējās, nākt pie ķēniņa. Bet vēstulē Ebrejiem 4:16 ir teikts, ka caur lūgšanu mums ir privilēģija nākt Kungu Kunga klātbūtnē jebkurā laikā un jebkurā vietā. Caur lūgšanu mums ir pieeja Dievam. Tieši lūgšana palīdz mums ieiet Dieva klātbūtnē.Ja tu vēlies just reālu Dieva klātbūtni, tad sāc lūgt. Tieši lūgšana aizvedīs tevi Dieva klātbūtnē. Bet tad, kad tu atrodies Viņa klātbūtnē, tad viss mainās.Vai tagad jūs redzat, kāpēc lūgšana ir tik svarīga, un kāpēc Jēzus sacīja, ka mums aizvien būs lūgt? Mums aizvien ir jālūdz, jo lūgšana – tā ir mūsu dzīve ar Dievu, tā ir mūsu sadarbība ar Dievu, tā ir mūsu elpa. Lai Dievs jūs svētī šai brīnišķīgajā dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām II

    Tev ir talants, kurš atbilst tavām spējām, un Dievs vēlās, lai tu vairo šo talantu. Tas ietekmēs tavu nākotni. Tas, kas tev no Dieva ir šodien, noteiks tavu vietu mūžībā. Tava balva mūžībā būs atkarīga no tā, ko tu izdarīji ar saviem talantiem. Tu vari aprakt savus talantus, vai arī vairotšos talantus. Tu vari atgriezt Dievam savu talantu, tādu pašu kādu tu viņu saņēmi un pateikt Dievam, ka tev nekas nesanāca. Tu vari vienkārši sūdzēties par savu dzīvi un pat nemēģināt kaut ko mainīt vai izdarīt ar savu dzīvi.„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. „ (Мt.25:19).
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.
  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

    „Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta.
  • To, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj

    Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi – tā ir sēkla, mūsu darbības – arī ir sēkla. Pat visa jūsu pasivitāte, vai bezdarbība – arī ir sēkla.Un tā, katru dienu jūs savā dzīvē sējat, vai nu miesā, vai nu garā. Viens veids, kā jūs varat sēt garā, – ir izmantot katru iespēju, kuru jums dod Dievs, lai darītu kaut ko labu visiem cilvēkiem, īpaši saviem ticības biedriem.
  • Ko tu dari ar savu potenciālu?

    alants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.