Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

Labdien, dārgie draugi! Es sveicinu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums ar atklāsmes vārdu, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Vakar mēs iesākām runāt par to, ka mēs esam piedzimuši, lai paveiktu zināmus uzdevumus no Dieva. 
“Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2:10).
 Mēs esam glābti Kristū ne caur mūsu darbiem, bet glābti priekš labiem darbiem, kurus Dievs mums paredzējis piepildīt.Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni. 
„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa,  ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
 Pravietis Jesaja, aprakstot cilvēku likteņus, kuru pārkāpumi nošķīra viņus no Dieva, runā par to, ka šie cilvēki līdzinās miroņiem, kas atrodas starp dzīvajiem. 
„Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums, Miera ceļu viņi nepazīst, nav taisnīguma viņu gaitās; viņi iet tikai līkus ceļus; kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera.  Tādēļ taisna tiesa mums paliek sveša un taisnība mūs nesasniedz. Mēs gaidām gaismu, bet, redzi, te ir tumsa, mēs gaidām dienas gaišumu, bet mums jāstaigā nakts tumsā.  Mēs taustāmies gar sienām kā akli, mēs gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu; mēs klūpam dienas vidū kā tumsā, mēs, būdami labi baroti un dzīvības pilni, esam patiesībā kā miruši. ” (Jesaja 59:2, 8-10).
 Mēs nekad nevarēsim uzzināt vai ieiet labajos Dieva nodomos mūsu dzīvei, ja mums nebūs tuvas attiecības ar Viņu. Mēs esam zaudējuši savu nākotni un cerību bez atklāsmes no Dieva par Viņa plāniem priekš mūsu dzīves. Lūk, kāpēc, pēc tam, kad Dievs teica, ka tikai Viņš zina kādas domas Viņam ir par mums, Bībele uzreiz arī aicina mūs uz to, lai mēs vēršamies pie Dieva lūgšanās un meklējam Viņu no visas sirds. 
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.  Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu.  Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit, ”. (Jerem.29: 11-13).
 Sava mērķa un aicinājuma izpratne – tas ir vienīgais, kas spēj virzīt cilvēka dzīvi uz pilnību un apmierinājumu. Bez atklāsmes par mērķi atnāk bojāeja un pašiznīcināšanās.Lūk, ko par to saka Sālamans: 
“Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! …” (Sāl. pam. 29:18).
 Atklāsme par Viņa mērķi var atnākt pie mums tikai no augšienes, tāpēc ka mūsu Radītājs ir Visuaugstais Dievs. Ja mēs nemeklējam Visuaugsto Dievu, ja mēs nevēršamies pie Viņa Vārda un nesaucam uz Viņu, tad mēs pavadīsim savu dzīvi maldos un nevaldāmībā, bez orientiera mūsu dzīvei.Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, neskatoties uz visiem viņu sasniegumiem un ieguvumiem dzīvē. Ja jūs nezinat mērķi savai dzīvei, vai arī jūsu izvēlētais dzīveskurss neatbilst Dieva aicinājumam priekš jums, tad jums nebūs miera sevī un jūs nebūsiet patiesi laimīgs cilvēks.Laime bez sadarbības ar Dievu (Radītāju) – tas ir mīts un mocības. Tikai Dievs zina patieso mērķi cilvēka dzīvei. Uz šo lomu nevar pretendēt ne zinātnieki, ne psihologi, ne filozofi, ne astrologi, ne ekstrasensi, ne nākotnes pareģotāji, ne kāds cits. Mēs esam Viņa radījumi, un tikai Dievs kā Radītājs zina patiesos mērķus un aicinājumu priekš cilvēkiem. Dievs ir gatavs atklāt un parādīt to Saviem bērniem, ja mēs sauksim uz Viņu un meklēsim Viņu no visas sirds.Turpināsim sarunu par šo tēmu rītdien!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem

    Mēs turpinām sarunu par tēmu: „Tava dāvana(talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara.Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.
  • Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.
  • Kas ir bauslības lāsts II

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu mūsu uzvaru pār grēku, Viņš mūsu labā tapa par grēku. Spēks un spēja tagad negrēkot mums ir pieejama caur Kristus Asinīm. Spēks, lai atbrīvotos no bauslības lāsta varas tika nodots mums caur to, ka Jēzus mūsu vietā karājās pie Krusta.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un, nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi, ne reizi nav redzējuši. Dievs – ir brīnišķīgs Dievs! Un, tas ir jāpiedzīvo personīgi.