Tur, kur ir dzīvība, ir arī cerība

Sveicināti Draugi, es aicinu jūs saņemt garīgo stiprinājumu caur mūsu dienišķo vārdu. Šodien es vēlos nedaudz aprunāties par cerību. Vienkāršāk sakot Dieva vārds šodien ir šāds: Tur kur ir dzīvība ir arī cerība.Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo saskaņā ar Bībeli (Efeziešiem 2:11-13) neglābtajiem nav cerības. Ja jūs lasāt šo vārdu šodien un jūs neesat pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, tad jūsu cerība sākās ar šo soli. Ja jūs vēlaties izdarīt šo soli bet jūs īsti nesaprotat ko tas nozīmē un kā to izdarīt, lūdzu izlasiet mūsu bukletu: Jēzus ko tu nepazini vai apmeklē lapu:kļūšana par Dieva draugu.Kristietim ir cerība jo viņam ir dzīve Kristū.Ticīgajam ir vismaz četri Cerības avoti.
  1. Mums ir cerība dēļ pestīšanas. (Romiešiem 5:1-2) Mēs esam pamatoti ticībā, tas nozīmē, ka mums ir tiesības stāvēt Dieva priekšā caur Kristu un mums ir pieeja Dieva žēlastībai. Mēs priecājamies cerībā. Tas nav neskaidrs sapnis, tā nav sajūta bet tā ir ieniršana paļāvībā un pārliecībā. Jo jūs esat glābti ar ticību caur Kristu, pat ja jūs mirstat šinī pašā brīdī, jums ir svēts apsolījums, ka jūs tiksiet ievesti un laipni gaidīti svētajā Dieva klātbūtnē.
  2. Mums arī ir cerība ciešanās (Romiešiem 5:3-4) Šī rakstu vieta saka:
 „ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību… ”
 Ciešanas nevar jūs salauzt pateicoties jūsu attiecībām ar Dievu un jūsu pieejai Viņa žēlastībai un spēkam. Ciešanas liek neticīgajam atteikties no visām cerībām. Tam nevajadzētu būt tā un tas nav tā ar ticīgajiem. Ja jūs zināsiet, ka ciešanas veido jūsu raksturu tad jūs ar cerību varēsiet stāties pretī ciešanām. Kad Kristietis cieš viņš priecājās cerībā jo viņš zina, ka Dievs visu kontrolē. Jo tumšāka ir nakts jo spožāk Dieva apsolījumu zvaigznes iemirdzas. Viņa apsolījumi mūsu priekšā stāv spoži, un sastopoties ar ikdienišķajiem izaicinājumiem mēs jo vairāk pieķeramies tiem un caur to cerība nekad nezudīs. Romiešiem 8:17 saka, ka ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti, tātad cerībai uz apskaidrību ar Kristu vajadzētu mums palīdzēt ar prieku stāties pretī postam un ciešanām.3. Ticīgajiem ir cerība dēļ rakstiem (Romiešiem 15:4) Neviena grāmata nevar tā iedvesmot ticību un iedrošināt kā raksti. Lasot stāstus Bībelē par to kā Dievs izturas pret Viņa cilvēkiem, jūsu ticība aug arvien stiprāka. Bībele saka, ka ticība aug no Dieva vārda dzirdēšanas (Romiešiem 10:17). Jums ir cerība dzīvē jo jūs esat glābti, jums pieder Dieva apsolījumi grūtībās, jums ier pieja Viņa žēlastībai un spēkam un jums ir Bībele. Pievienojieties jūsu Cerību avotiem šodien.4. Mums ir cerība Svētā Gara spēkā. Es nekļūdīšos ja kā vienu no pēdējiem cerības avotiem minēšu Svēto Garu, Kas ir mūsu Palīgs un Gids. Piemēram, Viņš lietos tevis lasīto Vārdu tevis iedrošināšanai cerībā kā Pāvils lūdza (Romiešiem 15:4)
 „Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. ”
Neskatoties uz to kam jūs dotajā brīdī ejat cauri, Svētais Gars ir jums blakus gatavs piepildīt jūs ar cerībām, mieru un prieku. Vienīgais noteikums ir, ka jums ir jātic un jāvēršas pie cerības avotiem ko Dievs ir darījis pieejamus saviem bērniem.Cerība ir tur kur ir glābšana, Dieva apsolījumi, raksti un Svētais Gars. Lai jūs nemaldina jūsu dzīves situācijas un apstākļi. Tur kur ir dzīvība ir arī Cerība.Līdz nākamajai reizei. Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva pielūgsme

    Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Ko tad vēl Dievs izmanto tam, lai veiktu mūsos nepieciešamās pārmaiņas?

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam.Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas, kura priekšā mums ir jāatskaitās. Cilvēks, kurš nevienam neatskaitās, diezin vai ieraudzīs sevī to lepnības, dumpības un egoisma līmeni, kas viņam būtu jāpārvar. Atskaitīšanās kāda priekšā mums ir aizsardzība pret maldiem un pašapmānu.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.