Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs turpinām runāt par to, ka mums nav vienkārši jāsēž un jāgaida brīnuma atnākšana savā dzīvē, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums.Vakar mēs uzsākām sarunu par Annu, kurai bija ļoti smagi dzīves apstākļi. Šai sievietei nebija bērnu, un tajos laikos tas skaitījās negods un bija par pazīmi lāstam, turklāt viņas sāncense viņu pastāvīgi izsmēja. Ārēji visa šī situācija izskatījās bezcerīga. Gadiem ilgi šīs sievietes dzīvē nekas nemainījās. Un tomēr paskatīsimies, ko tad, atrodoties šajos apstākļos, darīja Anna?Annu apbēdināja un viņas dvēsele skuma, bet, neskatoties uz to, viņa lūdza Dievu un rūgti raudāja Viņa priekšā.
„Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.”(1.Samuēla 1:10).
Dievs nesvētīja Annu tālab, ka viņa bija sarūgtināta, vai tālab, ka viņa bēdājās un pasīvi gaidīja to, lai Dieva žēlastība atnāk viņas dzīvē. Tieši otrādi, savās bēdās un sarūgtinājumā Anna sauca uz Dievu. Lūk, kas lika pamatus brīnuma atnākšanai un neapstrīdamam ticības pierādījumam Annas dzīvē.Tad, kad tu esi sarūgtināts, neieņem pasīvu pozīciju, gaidot brīnumu, nenolaid rokas! Saproti, ka tad, kad tu apvienosi savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks.Viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki savās dzīvēs šodien neredz taustāmas Dieva svētības, ir tajā, ka viņi tīksminās, apjūsmo savas skumjas un bēdas, taču vairāk arī neko nedara.Lūgšana kļuva par balstu vai pamatu pārmaiņām, un Anna tai pieķērās. Ja tu savā dzīvē vēlies piedzīvot neapgāžamus pierādījumus par Dieva iejaukšanos līdzīgi tam, kā tas notika Annas dzīvē, tad beidz tikai bēdāties. Beidz tīksmināties par savām sāpēm, savām neveiksmēm un savām bēdām. Celies un lūdz Dievu!Kad mēs ieejam lūgšanu istabā, mēs pārvēršam sarūgtinājumu liecībā!Dāvids sacīja:
 „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18).
Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.Lai arī cik briesmīgi tev izskatītos tavi apstākļi, nepadodies! Dievam nekas nav neiespējams! Lūdz! Skaļi sauc uz Dievu pēc palīdzības un pēc tā, lai Viņš iejauktos, un Viņš atnāks un atbildēs! Ja tu sāksi paļauties uz Dievu un nesīsi visas savas vajadzības pie Viņa kājām, tava situācija kardināli izmainīsies.Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis? II

    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:20-23).Balstoties uz šo rakstu vietu varam apliecināt, ka tavas un manas dzīves kursam, tavam un manam liktenim nav jāatrodas citu cilvēku rokās. Ņem savu likteni savās rokās!
  • Jūsu kalnu pārvietošana

    Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām.Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām problēmām tā vietā lai teiktu savām problēmām par mūsu Dievu.Bībele aicina mūs rīkoties citādi:Runā uz saviem kalniem Pavēli viņiem pārvietoties Tici sirdī kā arī nešaubies un tev notiks tas ko teiksi.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “