Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

Sveicinu jūs, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs turpinām runāt par to, ka mums nav vienkārši jāsēž un jāgaida brīnuma atnākšana savā dzīvē, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums.Vakar mēs uzsākām sarunu par Annu, kurai bija ļoti smagi dzīves apstākļi. Šai sievietei nebija bērnu, un tajos laikos tas skaitījās negods un bija par pazīmi lāstam, turklāt viņas sāncense viņu pastāvīgi izsmēja. Ārēji visa šī situācija izskatījās bezcerīga. Gadiem ilgi šīs sievietes dzīvē nekas nemainījās. Un tomēr paskatīsimies, ko tad, atrodoties šajos apstākļos, darīja Anna?Annu apbēdināja un viņas dvēsele skuma, bet, neskatoties uz to, viņa lūdza Dievu un rūgti raudāja Viņa priekšā.
„Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.”(1.Samuēla 1:10).
Dievs nesvētīja Annu tālab, ka viņa bija sarūgtināta, vai tālab, ka viņa bēdājās un pasīvi gaidīja to, lai Dieva žēlastība atnāk viņas dzīvē. Tieši otrādi, savās bēdās un sarūgtinājumā Anna sauca uz Dievu. Lūk, kas lika pamatus brīnuma atnākšanai un neapstrīdamam ticības pierādījumam Annas dzīvē.Tad, kad tu esi sarūgtināts, neieņem pasīvu pozīciju, gaidot brīnumu, nenolaid rokas! Saproti, ka tad, kad tu apvienosi savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks.Viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki savās dzīvēs šodien neredz taustāmas Dieva svētības, ir tajā, ka viņi tīksminās, apjūsmo savas skumjas un bēdas, taču vairāk arī neko nedara.Lūgšana kļuva par balstu vai pamatu pārmaiņām, un Anna tai pieķērās. Ja tu savā dzīvē vēlies piedzīvot neapgāžamus pierādījumus par Dieva iejaukšanos līdzīgi tam, kā tas notika Annas dzīvē, tad beidz tikai bēdāties. Beidz tīksmināties par savām sāpēm, savām neveiksmēm un savām bēdām. Celies un lūdz Dievu!Kad mēs ieejam lūgšanu istabā, mēs pārvēršam sarūgtinājumu liecībā!Dāvids sacīja:
 „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18).
Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.Lai arī cik briesmīgi tev izskatītos tavi apstākļi, nepadodies! Dievam nekas nav neiespējams! Lūdz! Skaļi sauc uz Dievu pēc palīdzības un pēc tā, lai Viņš iejauktos, un Viņš atnāks un atbildēs! Ja tu sāksi paļauties uz Dievu un nesīsi visas savas vajadzības pie Viņa kājām, tava situācija kardināli izmainīsies.Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.
  • Jēzus Kristus Draudze – tā ir vieta, kurā atskaitāmies viens otra priekšā!

    Mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet nesam atbildību arī cits cita priekšā. Kad mēs labprātīgi darām visu to, uz ko mūs aicina Bībele, – tas ļauj mums mainīties un garīgi pieaugt. Un mēs runājām par to, ka parasti, lai izrādītu efektīvāku atbalstu cits citam, draudze ir sadalīta nelielās grupās vai mājas grupās.Lai saņemtu to, kas nepieciešams veselīgai garīgajai dzīvei, ļoti svarīgi ir būt par atvērtu grāmatu. Citi cilvēki var vērot tevi un izzināt tevi. Bet, ja tu esi aizvērts attiecībā pret citiem cilvēkiem, tad tu nevarēsi saņemt palīdzību caur satikšanos šajās nelielajās grupās.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Kāda ir atskaitīšanās cena un nosacījumi

    Lai kļūtu par cilvēku, kurš ir gatavs atskaitīties, ir jāmaksā zināma cena. Efektīvai atskaitīšanās sistēmai ir zināmi nosacījumi. Ja tu patiešām vēlies kļūt par cilvēku, kurš ir gatavs atskaitīties, tad tev ir jāņem vērā sekojoši nosacījumi:Atskaitīšanās prasa spējas un vēlēšanos mācīties .
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.