Vienotības svarīgums II

Miers jums, dārgie Dieva bērni!Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
„Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību.” Bet Jēzus, viņu domas nomanīdams, tiem sacīja: “Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt.” (Мateja, 12:24-25).
Saskaņā ar šo Rakstu vietu Jēzus autoritatīvi paziņo, ka caur šķelšanos atnāk posts un sakāve. Tieši šķelšanās Jēzus Kristus Miesā ir viens no iemesliem, kāpēc draudzes šodien nav efektīvas. Saskaņā ar Jēzus vārdiem tāds nams, kas ir sevī sašķēlies, nenostāvēs. Lūk, kāpēc sātans visur ļoti aktīvi cīnās pret vienotību, it īpaši draudzē un ģimenē. Viņaprāt, tas ir pats īsākais ceļš, lai neļautu Draudzei īstenot tās misiju un grautu ģimeni. Šodien Dievs grib vērsties pie katra, kurš lasa šo vārdu: katram cilvēkam, kurš mīl Jēzu Kristu, ir jādara viss iespējamais, lai nekļūtu par šķelšanās un nesaskaņu avotu Draudzē. Bez tam mums ir jāieņem aktīva pozīcija pret jebkuru šķelšanās izpausmi Viņa Miesā, pat izvairoties no sakariem ar tādiem cilvēkiem, kuri veicina nesaskaņas draudzē. Par to ir teikts Vēstulē romiešiem (16:17-19):
„Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem! Tādi cilvēki nekalpo mūsu Kungam Kristum, bet savam vēderam un ar saviem saldajiem vārdiem un skaistajām runām pieviļ vientiesīgo sirdis.”
Pāvils teica, ka tie cilvēki, kuri ienes šķelšanos un kļūst par klupšanas akmeni Kristus Miesā, kalpo nevis Jēzum Kristum, bet savam vēderam, un tas nozīmē, ka visā, ko viņi dara, viņi meklē savu labumu, nevis cenšas mīlēt To Kungu. Tādi cilvēki nerūpējas par to, lai atbalstītu Dieva darbu. Dievs mudina mūs nekļūt par šķelšanās avotu, kā arī darīt visu, kas no mums atkarīgs, lai mēs censtos apturēt tos cilvēkus, kuri rada šķelšanos. Mums ir jāapkaro tamlīdzīgas lietas, lai Draudze varētu piepildīt savu aicinājumu uz šīs zemes. Lai Dievs jums dāvā gudrību un jūs piedalītos Draudzes stiprināšanā!Lai Dievs jūs svētī! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

    1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.
  • Mēs varam vairot savus talantus pielietojot tos praksē

    Mums noteikti ir jāatrod pielietojums saviem talantiem. Draudzē, Dieva Valstībā tev ir pielietojums. Neviens nebūs vainīgs tavā neauglībā, kā vienīgi tu pats. Iemācies pielietot savus talantus un dari to labi. Visu ko tu dari, dari to labi, lai tevi var saukt par godīgo un uzticīgo kalpu. Vārdā “uzticīgs” ir ietverta dziļa nozīme. Uz uzticīgu cilvēku var paļauties, viņš ir uzticīgs un nekad nepievils.
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.