Zemes iekarošana caur ticību (Isaiah Baiyekusi)
Atgriezīsimies pie notikuma ar Israēla bērniem. Dievs pastāvīgi deva Israēla bērniem iespēju attīstīt un stiprināt savu ticību. Dievs ir ieinteresēts tajā, lai Viņa bērni nestu augļus savā dzīvē. Dievs vēlas, lai mēs atspoguļojam Viņa slavu savā dzīvē. Dievs vēlas izliet Savu slavu Savu bērnu dzīvēs ne jau viņu pašu labad, bet gan tāpēc, lai pasaule caur to ieraudzītu Dievu. Mēs esam zemes sāls un gaisma šai pasaulei. Un iemesls tam, kāpēc Dievs mūs tādus darījis – lai caur mums, Saviem bērniem, Viņš uz šīs zemes varētu veikt Savus darbus. 12 izlūki no Dieva tautas gāja, izlūkoja Apsolīto zemi un atgriezās ar atskaiti par redzēto. Viņi pat atnesa sev līdzi tās zemes augļus. Desmit no12 izlūkiem (vairāk kā 70%), tātad vairākums no viņiem, spēja ieraudzīt Apsolīto zemi tikai ar savām fiziskajām acīm. Bet viņu misija bija, apskatīt šo zemi, un tad sastādīt plānu un stratēģiju tam, kā viņi iekaros šo zemi. Un tajā visā Dievs vēlējās redzēt viņu ticību. Šie 12 izlūki atgriezās ar atskaiti. Un šī atskaite nodemonstrēja katra ticības līmeni. Izrādījās, ka desmit no viņiem neļāva Dievam uzcelt pamatu savā dzīvē caur ticību Dieva Vārdam. Dievs darīja daudz brīnumu un zīmju Dieva tautas dzīvē. Bet, neskatoties uz to visu, viņi vēl joprojām turpināja šaubīties un uzdot jautājumus par Dieva Vārdu. Dievs teica, ka Viņš dod tiem zemi, kura viņiem jāiekaro. Taču, atnākot turp, un ieraugot šajā zemē dzīvojošos milžus, viņi nolēma, ka nespēs iekarot šo zemi. Bet Dievs taču teica, ka Viņš šo zemi ir sagatavojis viņiem. Viņi neticēja Dieva spēkam, bet paļāvās uz sevi. Lai katrs no mums varētu ieiet un iekarot to zemi, kuru Dievs mums devis, mums jāattīsta ciešas attiecības ar Dievu. Mums jāattīsta sava paļāvība uz Dievu un jātic tam, ka Dievs ir spējīgs piepildīt apsolīto. Mūsu darīšana ir – ticēt tam, ko teicis Dievs. Bieži vien mēs tērējam laiku uzdodot Dievam jautājumus: „Kā tas viss notiks?”. Ja Dievs tevi kaut kur sūta, tad vienkārši ej un viss. Taču vairumā gadījumu, mēs gribam saprast, kā tas viss notiks. Dažkārt mums vajadzēs vienkārši paklausībā un ticībā darīt to, ko Dievs mums saka – pat ja mēs līdz galam nesapratīsim to, kā tas notiks.Paskatīsimies uz to, kā Israēla bērnu pieredze šodien attiecas uz mums. Aplūkosim dažus praktiskos momentus. Neskatoties uz to, ka 10 izlūki atnesa negatīvu atskaiti par redzēto, tik un tā bija divi no viņiem – Jozua un Kālebs – kuri teica, ka mēs varam iekarot šo zemi.
«Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!” Bet tie vīri, kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: “Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs» (4.Mozus 13:30-31).Kālebs sprieda kā ticības cilvēks: Ja Dievs ir teicis, tātad mēs tam ticam, un tāpēc iesim un iekarosim. Un viņam bija pilnīgi vienalga, ko saka citi. Ja Dievs ir teicis, tad tā arī būs. Jozua un Kālebs ticēja Dievam un bija gatavi darīt to, ko Viņš teiks. Mums jārod uzmundrinājums ne tajā ko redzam, bet tajā, kam ticam – Dieva Vārdam. Dieva vārds ir nelokāms. Ja Dievs ir kaut ko teicis, tātad tas tā arī notiks.
