Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

Labdien, dārgie draugi!Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē.  Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4):
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.  Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
Mēs jau iepriekš runājām, ka Dievs gribēja svētīt Ābramu, dot viņam zemi, padarīt viņu varenu, pacelt caur viņu varenu tautu, lai caur to visa pasaule tiktu svētīta. Tomēr, lai Dievs varētu visu to īstenot, ļoti svarīga bija Ābrama sadarbība ar Dievu. Dievam bija vajadzīga Ābrama ticība, lai piepildītu visu, ko Viņš bija apsolījis.   Ticība ir sadarbība ar Dievu. Nav svarīgi, ko Dievs tev ir apsolījis, bez tavas ticības nekas no apsolītā nepiepildīsies. Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka bez ticības Dievam nav iespējams izpatikt (Ebrejiem,11: 6). Bībelē teikts, ka Ābrams noticēja Dievam un ka Dievs viņam to pieskaitīja par taisnību. 
„Pēc šiem notikumiem Tas Kungs runāja uz Ābrāmu, viņam parādīdamies un sacīdams: “Nebīsties, Ābrām, Es esmu tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela.”  Un Ābrāms atbildēja: “Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es palieku bez bērniem, un mana nama mantinieks būs šis damaskietis Ēliēzers.”  Un Ābrāms teica: “Redzi, Tu man neesi devis pēcnācējus. Viens no mana nama ļaudīm būs mans mantinieks.”  Un tad Tā Kunga vārds nāca pār viņu: “Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.”  Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.  Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. “ (1. Mozus, 15:1-6).
Kā redzat, pēc tam, kad Dievs atklājās Ābramam un apsolīja viņam pēcnācējus, Ābrams vēl ilgu laiku palika bez bērniem. Ābrams jau sāka šaubīties, vai Dievs patiešām varēs caur viņu radīt varenu tautu. Dievs visādi centās izklīdināt viņā šīs šaubas. Dievs mudināja Ābramu sadarboties ar Viņu. Dievs panāca to, ka
 „Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.” (1. Mozus, 15:6).
Dievs šodien cenšas darīt to pašu ar mums, – Viņš cenšas panākt, lai mēs ticībā sadarbotos ar Viņu. Ticība mums tiek pieskaitīta par taisnību. Šodien mēs varam runāt par to, ka dzīve bez ticības ir nepareiza dzīve, tāpēc ka taisnība nozīmē dzīvot taisni jeb pareizi Dieva priekšā. Dievam tīkama dzīve ir ticības dzīve. Tāpēc šodien Dievs vēlas, lai tu saproti, ka tikai caur ticību tu vari dzīvot pareizi. Atbildi šodien uz kādu ļoti svarīgu jautājumu: „Vai tu tici, ka tās neiespējamās situācijas un izaicinājumi, kuri šodien stāv tavā priekšā, var mainīties?”  Dievs vēlas, lai tu šodien saprastu, ka bez ticības tu nevari sadarboties ar Viņu. Bez ticības nav iespējams ieraudzīt pārmaiņas savā dzīvē. Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties. Mēs turpināsim rīt.Esiet svētīti! Mācītājs Rufuss Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Pateicība Dievam paredz ne tikai vārdus, kuri izskan no mūsu mutes, bet arī konkrētu darbību no mūsu puses

    Tas var izpausties, piemēram, kā sevis ziedošana kalpošanai, kā materiālais ziedojums Dieva darbiem, kā arī pildot Dievam dotos solījumus. „ Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Romiešiem 12:1).
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

    Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.
  • Mums ir jāatbrīvojas no neproduktīvas laika pavadīšanas

    atru reizi, kad te šķiet, ka tev vairs nav spēka, uzliec rokas uz savas sirds un ja tā vēl pukst-tas nozīmē, ka Dievs vēl strādā tavā dzīvē. Viņam ir varens plāns tavai dzīvei. Tevi gaida vēl daudz svētību.Dievs ir labs pret mums! Laiks tik ātri skrien! Vēl ir tik daudz nepadarītu lietu! Tāpēc mums ir jānovērtē laiks un jādara tikai tas, kas ir pats svarīgākais. Mums ir jāatbrīvojas no jebkādas nevajadzīgas skriešanas un neproduktīvas laika pavadīšanas.Dievs saka mums kā Draudzei, kā ticīgajiem, ka laiks ir īss, un visu ko mēs varam darīt, mums ir jādara jau tagad, neatliekot to uz rītu, negaidot to momentu, kad mēs būsim gatavi tam, vai arī kad katrs no mums garīgi pieaugs.