Labdien, dārgie draugi!Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga.
Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē.
Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4):
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
Mēs jau iepriekš runājām, ka Dievs gribēja svētīt Ābramu, dot viņam zemi, padarīt viņu varenu, pacelt caur viņu varenu tautu, lai caur to visa pasaule tiktu svētīta. Tomēr, lai Dievs varētu visu to īstenot, ļoti svarīga bija Ābrama sadarbība ar Dievu. Dievam bija vajadzīga Ābrama ticība, lai piepildītu visu, ko Viņš bija apsolījis.
Ticība ir sadarbība ar Dievu. Nav svarīgi, ko Dievs tev ir apsolījis, bez tavas ticības nekas no apsolītā nepiepildīsies. Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka bez ticības Dievam nav iespējams izpatikt (Ebrejiem,11: 6). Bībelē teikts, ka Ābrams noticēja Dievam un ka Dievs viņam to pieskaitīja par taisnību. „Pēc šiem notikumiem Tas Kungs runāja uz Ābrāmu, viņam parādīdamies un sacīdams: “Nebīsties, Ābrām, Es esmu tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela.” Un Ābrāms atbildēja: “Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es palieku bez bērniem, un mana nama mantinieks būs šis damaskietis Ēliēzers.” Un Ābrāms teica: “Redzi, Tu man neesi devis pēcnācējus. Viens no mana nama ļaudīm būs mans mantinieks.” Un tad Tā Kunga vārds nāca pār viņu: “Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.” Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. “ (1. Mozus, 15:1-6).
Kā redzat, pēc tam, kad Dievs atklājās Ābramam un apsolīja viņam pēcnācējus, Ābrams vēl ilgu laiku palika bez bērniem. Ābrams jau sāka šaubīties, vai Dievs patiešām varēs caur viņu radīt varenu tautu. Dievs visādi centās izklīdināt viņā šīs šaubas. Dievs mudināja Ābramu sadarboties ar Viņu. Dievs panāca to, ka „Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.” (1. Mozus, 15:6).
Dievs šodien cenšas darīt to pašu ar mums, – Viņš cenšas panākt, lai mēs ticībā sadarbotos ar Viņu. Ticība mums tiek pieskaitīta par taisnību.
Šodien mēs varam runāt par to, ka dzīve bez ticības ir nepareiza dzīve, tāpēc ka taisnība nozīmē dzīvot taisni jeb pareizi Dieva priekšā. Dievam tīkama dzīve ir ticības dzīve. Tāpēc šodien Dievs vēlas, lai tu saproti, ka tikai caur ticību tu vari dzīvot pareizi.
Atbildi šodien uz kādu ļoti svarīgu jautājumu: „Vai tu tici, ka tās neiespējamās situācijas un izaicinājumi, kuri šodien stāv tavā priekšā, var mainīties?”
Dievs vēlas, lai tu šodien saprastu, ka bez ticības tu nevari sadarboties ar Viņu. Bez ticības nav iespējams ieraudzīt pārmaiņas savā dzīvē. Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties.
Mēs turpināsim rīt.Esiet svētīti!
Mācītājs Rufuss Adžiboije
