Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

Miers jums, dārgie draugi!Mēs šodien turpināsim aplūkot ticības mācības Ābrama dzīvē. Vakar mēs redzējām, ka ticība ir sadarbība ar Dievu. Bez ticības, lai ko mums arī Dievs neapsolītu, nekas neīstenosies. 1. Mozus grāmatas 12. nodaļā mēs lasījām par Dieva derību ar Ābramu. Mēs arī runājām par to, ka Ābrama dzīvē pienāca laiks, kad viņš sāka šaubīties par to, vai Dievs varēs piepildīt apsolīto, jo Ābramam nebija bērnu. Dievs viņu pārliecināja, un Ābrams noticēja. Šodien es vēlētos, lai mēs apskatām vēl vienu ļoti svarīgu ticības principu.
„Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.  Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. “ (1. Mozus, 15:5-6).
Lai izklīdinātu jebkādas bailes un šaubas, Dievs dāvāja Ābramam redzējumu par viņa pēcnācējiem. Ļoti svarīgi mums saprast, ka ticība ir saistīta ar redzējumu. 2. vēstulē korintiešiem (5:7) ir teikts:
 „Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā. “
Ticība un redzējums vienmēr ir cieši saistīti viens ar otru. To, ko mēs redzam, mēs arī saņemsim. Tāpēc Dievs palīdzēja Ābramam ar to, ka dāvāja viņam redzējumu. Tavas ticības lielums būs līdzvērtīgs tava redzējumam lielumam. Bez redzējuma nav ticības. Kā redzējums, tā arī ticība ir spēja redzēt to, ko redz Dievs, un tiekties uz to. Tu sāc ieguldīt zināmus pūliņus, lai īstenotu to, ko tu sākumā esi redzējis. Lai Dievs varētu dāvāt redzējumu, Ābramam pašam šajā procesā bija jāmainās. Mums ir ļoti svarīgi saprast, ka bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu, kā tas notika ar Ābramu. Ko Ābrams tādu izdarīja, lai saņemtu redzējumu no Dieva? Ir taču svarīgi saprast, kas mums ir jādara, lai mēs spētu saņemt redzējumu no Dieva. Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei. Šī iemesla dēļ mums, iespējams, nāksies šķirties no kādiem cilvēkiem mūsu dzīvē vai ierobežot sadraudzību ar viņiem. Ja izlasīsim 1. Mozus, 13:14-17, mēs redzēsim, ka Ābramam vajadzēja šķirties no Lata, lai viņš būtu spējīgs ieraudzīt to zemi, kuru Dievs viņam bija apsolījis.
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.  Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” “
Šeit mēs redzam, ka Ābrahāms šķīrās no Lata. Un tieši pēc tam Dievs teica Ābrahāmam: “ Pacel savas acis un raugies no tās vietas.” Kamēr Ābrahāms bija kopā ar Latu, viņš nebija spējīgs redzēt to, ko Dievs viņam bija sagatavojis. Dārgais draugs! Dievs vēlas tev šodien teikt, ka tavam redzējumam ir jābūt skaidram un noteiktam, tāpēc ka tas ir tavas ticības sastāvdaļa. Tomēr, lai tas notiktu, tev ir jāiziet no komforta zonas un jāšķiras no tiem cilvēkiem, kuriem nav ne redzējuma, ne vēlēšanās iet dzīvē uz priekšu. Ir pienācis laiks izanalizēt savu dzīvi un ieraudzīt, kas traucē tev ieraudzīt to, ko Dievs vēlas parādīt. Un tiklīdz tu to ieraudzīsi, tev nāksies veikt zināmas pārmaiņas savā dzīvē. Lai Dievs tevi svētī šajās lietās Jēzus Kristus Vārdā!Ar Dievu! Mācītājs Rufuss Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Piedošana

    Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā.„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas.3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu.Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi, uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?