Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

Miers jums, dārgie draugi!

Mēs šodien turpināsim aplūkot ticības mācības Ābrama dzīvē.
Vakar mēs redzējām, ka ticība ir sadarbība ar Dievu. Bez ticības, lai ko mums arī Dievs neapsolītu, nekas neīstenosies.
1. Mozus grāmatas 12. nodaļā mēs lasījām par Dieva derību ar Ābramu. Mēs arī runājām par to, ka Ābrama dzīvē pienāca laiks, kad viņš sāka šaubīties par to, vai Dievs varēs piepildīt apsolīto, jo Ābramam nebija bērnu. Dievs viņu pārliecināja, un Ābrams noticēja.
Šodien es vēlētos, lai mēs apskatām vēl vienu ļoti svarīgu ticības principu.

„Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.  Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. “ (1. Mozus, 15:5-6).

Lai izklīdinātu jebkādas bailes un šaubas, Dievs dāvāja Ābramam redzējumu par viņa pēcnācējiem. Ļoti svarīgi mums saprast, ka ticība ir saistīta ar redzējumu. 2. vēstulē korintiešiem (5:7) ir teikts:

 „Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā. “

Ticība un redzējums vienmēr ir cieši saistīti viens ar otru. To, ko mēs redzam, mēs arī saņemsim. Tāpēc Dievs palīdzēja Ābramam ar to, ka dāvāja viņam redzējumu. Tavas ticības lielums būs līdzvērtīgs tava redzējumam lielumam. Bez redzējuma nav ticības. Kā redzējums, tā arī ticība ir spēja redzēt to, ko redz Dievs, un tiekties uz to. Tu sāc ieguldīt zināmus pūliņus, lai īstenotu to, ko tu sākumā esi redzējis.
Lai Dievs varētu dāvāt redzējumu, Ābramam pašam šajā procesā bija jāmainās. Mums ir ļoti svarīgi saprast, ka bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu, kā tas notika ar Ābramu.
Ko Ābrams tādu izdarīja, lai saņemtu redzējumu no Dieva? Ir taču svarīgi saprast, kas mums ir jādara, lai mēs spētu saņemt redzējumu no Dieva.
Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.
Šī iemesla dēļ mums, iespējams, nāksies šķirties no kādiem cilvēkiem mūsu dzīvē vai ierobežot sadraudzību ar viņiem. Ja izlasīsim 1. Mozus, 13:14-17, mēs redzēsim, ka Ābramam vajadzēja šķirties no Lata, lai viņš būtu spējīgs ieraudzīt to zemi, kuru Dievs viņam bija apsolījis.

„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem,
jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.  Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” “

Šeit mēs redzam, ka Ābrahāms šķīrās no Lata. Un tieši pēc tam Dievs teica Ābrahāmam: “ Pacel savas acis un raugies no tās vietas.” Kamēr Ābrahāms bija kopā ar Latu, viņš nebija spējīgs redzēt to, ko Dievs viņam bija sagatavojis.
Dārgais draugs! Dievs vēlas tev šodien teikt, ka tavam redzējumam ir jābūt skaidram un noteiktam, tāpēc ka tas ir tavas ticības sastāvdaļa. Tomēr, lai tas notiktu, tev ir jāiziet no komforta zonas un jāšķiras no tiem cilvēkiem, kuriem nav ne redzējuma, ne vēlēšanās iet dzīvē uz priekšu.
Ir pienācis laiks izanalizēt savu dzīvi un ieraudzīt, kas traucē tev ieraudzīt to, ko Dievs vēlas parādīt. Un tiklīdz tu to ieraudzīsi, tev nāksies veikt zināmas pārmaiņas savā dzīvē.
Lai Dievs tevi svētī šajās lietās Jēzus Kristus Vārdā!

Ar Dievu!
Mācītājs Rufuss Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.

    Mūsu kalpošana mērķis ir, - būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau...

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.

    Atskaitīšanās - tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot...

  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7). Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.” Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura...

  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani...

  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants) Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants) Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš...

  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos. Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa. Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu...