Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai II

Miers jums, dārgie draugi!
Šodien es gribētu turpināt runāt par vakar uzsākto tēmu – par viesmīlības un dāsnuma svarīgumu. Kā lasījām, Ābrahāms caur viesmīlību saņēma apstiprinājumu jeb zīmogu solījumam, kuru Dievs viņam bija devis attiecībā uz bērnu. Ābrahāms atvēra savu sirdi, savu namu un savas rokas svešiem cilvēkiem. Viņš kalpoja šiem vīriem vislabākajā veidā un, pateicoties tam, saņēma savu brīnumu.
Es vēlētos, lai šodien mēs izskatām vēl vienu piemēru, kurš ilustrē viesmīlības principu, kā arī to, ka caur viesmīlību mēs mudinām Dievu darboties mūsu dzīvē.

„Un kādu dienu notika, ka Elīsa gāja uz Sunemu, un tur bija kāda bagāta sieva, un tā viņu lūdz, ka viņš ar to ēstu mielastu. Un tā notika: cikkārt viņš tur gāja garām, viņš tur iegriezās ēst maizi. Un tā sacīja savam vīram: „Redzi, es atzīstu, ka tas ir svēts Dieva vīrs, kas pie mums še pastāvīgi iegriežas. Mēs varētu viņam iekārtot mazu augštelpu ar sienām, tur tad noliksim viņam gultu un galdu, kā arī krēslu un lukturi, lai viņam pie mums atnākušam būtu, kur ieiet.”
(2. Ķēniņu, 4:8-10).

Šajā Rakstu vietā lasām, ka sieviete, kura uzņēma Elīsu savā namā, bija bagāta, bet viņai bija problēma – tai nebija bērnu. Vēlāk paskatīsimies, kā šīs sievietes dzīvē ienāca brīnums.
Šī sieviete bija atvērts cilvēks. Kad viņa ieraudzīja, ka Elīsa pastāvīgi staigā gar viņas namu, tā atvēra savu namu viņam, Dieva vīram, iekārtoja viņam ērtu vietu nakšņošanai un kalpoja viņam. Šī sieviete bija viesmīlīga.

„Kādu dienu, kad viņš tur ieradās, viņš iegāja šai augšējā istabā un apgūlās. Un viņš sacīja savam puisim Gehazim: „Paaicini šo sunamieti!” Un viņš to pasauca, un tā ienāca pie viņa. Un Elīsa sacīja kalpam: „Lūdzu pasaki viņai: redzi, tu mūsu labad esi tā rūpējusies; ko lai mēs tevis labad darām? Vai būtu vēlams tevis labad iebilst kādu labu vārdu pie ķēniņa vai pie karaspēka virspavēlnieka?” Bet viņa atbildēja: „Es dzīvoju droši savas tautas vidū!” Kad viņš vēlreiz jautāja, kas būtu viņas labā darāms, tad Gehazis atbildēja: „Taču kaut kas, jo viņai nav dēla, un viņas vīrs ir vecs.” Tad Elīsa sacīja: „Atsauc viņu šurp!” Kad viņš bija to pasaucis un viņa stāvēja durvīs, tad viņš sacīja: „Nākamā gadā ap šo laiku tu apkampusi turēsi dēlu.” Bet tā sacīja: „Ak nē, mans kungs, tu dieva vīrs, nemaldini savu kalponi!” Un šī sieva patiesi kļuva grūta un dzemdēja dēlu tanī pašā laikā nākamajā gadā, tieši kā Elīsa viņai bija sacījis. (2. Ķēniņu, 4:11-17)

Bērns reiz bija šīs sievietes sirds slepenā vēlēšanās, bet tobrīd viņa jau bija apglabājusi šo savu vēlēšanos un vairs nedomāja par to. Kad sievietei jautāja, kas tai vajadzīgs, viņa pat nezināja, ko atbildēt, jo tobrīd jau bija samierinājusies ar to, ka viņai nav bērnu. Bet, redziet, caur viesmīlību, caur atvērtību, caur sirds ziedošanos šī sieviete, to pat neizprotot, pamudināja Dievu iejaukties, un Dievs dāvāja viņai bērnu.
Bībele daudzkārt runā par to, lai mēs esam viesmīlīgi.

Aplūkosim kādu Rakstu vietu:

„Brāļu mīlestība lai paliek! Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!” (Ebrejiem, 13:1-2).

Kad esam viesmīlīgi un atvērti tam, lai palīdzētu cilvēkiem un dalītos ar to, kas mums ir, kad darām visu nepieciešamo, lai mūsu viesi justos ērti, un kalpojam viņiem no visas savas sirds, saskaņā ar Dieva teikto, mēs, pat neizprotot to, varam izrādīt viesmīlību eņģeļiem, kuri atnes mums svētīgas dāvanas no Dieva. Atraidot cilvēkus, neapzināti mēs varam atraidīt Dieva eņģeļus.
Dieva Vārds tev šodien: esi viesmīlīgs, un Dievs tevi svētīs!

Esiet svētīti!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod...

  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet lai tas notiktu, mums ir jāsagatavo savas sirdis, mums ir jāsagatavo Viņam ceļš. Mums ir jāattīra savas sirdis no tām lietām, kuras Dievs neieredz vai kuras nevar uzlūkot. Nākamās Rakstu vietas atklāj principus, kā sagatavot ceļu Tam Kungam. „Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.”(Mateja 3:1-3).

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet lai tas...

  • Kristieša auglīgums sākas tad, kad viņš atklāj priekš sevis Dieva gribu it visās savas dzīves sfērās un seko tai

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2). Piepildīties ar Dieva atziņu ir iespējams atjaunojot savu prātu ar Dieva vārdu. Caur prāta atjaunošanu mēs mācāmies domāt tā, kā domā Pats Dievs, un skatīties uz savu dzīvi ar Dieva acīm.

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva...

  • Atbildība – atslēga uz veiksmi!

    Kāpēc ir tik svarīgi būt par atbildīgu personību? Viens no galvenajiem iemesliem ir tajā, ka tavas varas un autoritātes līmenis, tiešā veidā ir saistīts ar to, cik atbildīgs tu esi. Pat, ja tev ir iespaidīga autoritāte cilvēku acīs, bet pie visa tā, tu attiecies pret dzīvi bezatbildīgi, tad visdrīzāk, ka tu šo autoritāti ļoti drīz zaudēsi. Un, tas būs taisnīgi jebkurā situācijā: vai tas skar draudzi, ģimeni, uzņēmumu, vai atsevišķu indivīdu.

    Kāpēc ir tik svarīgi būt par atbildīgu personību? Viens no galvenajiem iemesliem ir tajā, ka tavas varas un...

  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu. Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.

    Rodas jautājums, - kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā...

  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu. Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī...