Neapglabā savu brīnumu!

Sveicu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien gribu teikt jums, lai neapglabājat savu sapni pat tad, kad viss liecina par to, ka jūsu sapnis nekad nepiepildīsies. Dieva spēks ir augšāmcelšanās spēks. Tieši ar šo vārdu es gribu vērsties pie jums šodien. Vakar mēs uzsākām sarunu par sievieti, kura, pateicoties savai viesmīlībai, saņēma brīnumu savā dzīvē, proti, viņai piedzima bērns.
„Kad zēns bija paaudzies, tas kādu dienu gāja pie sava tēva, pie pļāvējiem. Tad piepeši tas sāka vaimanāt un sacīja savam tēvam: “Mana galva, mana galva!” Bet tas pavēlēja savam kalpam: “Aiznes to pie viņa mātes!” Kad tas to paņēma uz rokām un nonesa pie viņa mātes, tad viņš līdz pusdienai nosēdēja viņas klēpī un tad nomira .  Un tā uzgāja augšā un noguldīja viņu Dieva vīra gultā, un aizslēdza durvis un izgāja ārā. Tad viņa pasauca savu vīru un tam sacīja: “Lūdzu, atsūti man kādu no puišiem un vienu ēzeļa māti; es steigšos pie Dieva vīra, bet es atkal drīz pārnākšu.” Un viņš sacīja: “Kāpēc taisni šodien tu gribi pie viņa iet? Nav taču nedz jauna mēness svētki, nedz arī sabats!” Bet viņa atbildēja: “Būs labi.” Un viņa lika apseglot ēzeļa māti un sacīja savam puisim: “Dzen steigšus un nekavē mani jājot kā vien, kad es tev teikšu!” Un tā viņa devās ceļā un nonāca pie Dieva vīra Karmela kalnā. Un notika, kad Dieva vīrs viņu ieraudzīja no tālienes, tad viņš sacīja savam puisim Gehazim: “Redzi, tur ir mūsu sunamiete! Lūdzu, tagad steidzies viņai pretī un jautā viņai, vai viņai pašai, viņas vīram un viņas dēlam klājas labi.” Un viņa atbildēja: “Labi gan!” (2. Ķēniņu, 4:18-26).
Šī ir ļoti interesanta Rakstu vieta, kura attēlo šīs sievietes rīcību. Brīnums, kuru viņa saņēma no Dieva, nomira. Kad cilvēks mirst, viņu parasti apglabā. Bet te mēs redzam, ka šī sieviete pieņēma stingru lēmumu neapglabāt Dieva brīnumu. Pēc tam, kad viņas dēls bija nomiris, tā noguldīja bērnu Dieva vīra gultā, bet pati devās pie Elīsas. Bērna nāve – tā bija slikta ziņa mātei. Arī šodien mums visapkārt ir daudz sliktu ziņu, kuras traucē cilvēkiem pievērst savu uzmanību labajām ziņām, kuras skan mums apkārt. Šī sieviete pieņēma lēmumu nepievērst uzmanību sliktajai ziņai. Dievs šodien vēlas tev iemācīt fokusēties uz labajām ziņām, nevis tām sliktajām lietām, ar kurām šodien ir piepildīta mūsu pasaule. Sunamiete neapglabāja savu bērnu, jo zināja, ka eksistē augšāmcelšanās spēks. Viņa devās pie Dieva vīra, un, ieradusies pie viņa, tā neizrunāja nevienu negatīvu vārdu. Savam vīram viņa teica, ka viss ir labi; Dieva vīram viņa teica, ka visi ir veseli, lai gan tobrīd viņas dēls jau bija miris. Par ko tas liecina? Par pilnīgu viņas pārliecību, ka, neskatoties ne uz ko, līdzko viņa satiksies ar Dieva vīru, ar bērnu viss būs labi, tāpēc arī atteicās apglabāt savu dēlu.Arī Ābrahāms rīkojās līdzīgi. Kad Dievs lika Ābrahāmam upurēt Īzāku, viņš sacīja saviem kalpiem, ka tas ar dēlu dosies pielūgt Kungu un pēc tam atgriezīsies (1. Mozus, 22:5). Lai arī Dievs skaidri pateica, ka dēlu nāksies upurēt, Ābrahāms, neskatoties ne uz ko, ticēja, ka atkal atgriezīsies pie saviem kalpiem kopā ar savu Īzāku. Kāpēc? Jo Ābrahāms bija pārliecināts, ka Dievs ir spējīgs augšāmcelt to brīnumu, ko Dievs viņam devis Īzāka izskatā. Tā arī notika, un Ābrahāms saņēma savu augšāmcēlušos dēlu.
„Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumu, par ko bija teikts: pēc Īzāka tev pēcnācēji tiks nosaukti,- jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību.”(Ebrejiem, 11:17-19).
Šodien Dievs mudina mūs tik ātri nepadoties un neapglabāt savu brīnumu, jo Dieva rīcībā ir augšāmcelšanās spēks. Kaut arī liekas, ka tavs sapnis jau ir miris, vienalga nepadodies, turpini ticēt un turēties pie Dieva, kurš ir spējīgs augšāmcelt brīnumu tavā dzīvē. Neapglabā savu brīnumu!Lai Dievs tevi šodien svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis? II

    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:20-23).Balstoties uz šo rakstu vietu varam apliecināt, ka tavas un manas dzīves kursam, tavam un manam liktenim nav jāatrodas citu cilvēku rokās. Ņem savu likteni savās rokās!
  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.