Neapglabā savu brīnumu!

Sveicu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien gribu teikt jums, lai neapglabājat savu sapni pat tad, kad viss liecina par to, ka jūsu sapnis nekad nepiepildīsies. Dieva spēks ir augšāmcelšanās spēks. Tieši ar šo vārdu es gribu vērsties pie jums šodien. Vakar mēs uzsākām sarunu par sievieti, kura, pateicoties savai viesmīlībai, saņēma brīnumu savā dzīvē, proti, viņai piedzima bērns.
„Kad zēns bija paaudzies, tas kādu dienu gāja pie sava tēva, pie pļāvējiem. Tad piepeši tas sāka vaimanāt un sacīja savam tēvam: “Mana galva, mana galva!” Bet tas pavēlēja savam kalpam: “Aiznes to pie viņa mātes!” Kad tas to paņēma uz rokām un nonesa pie viņa mātes, tad viņš līdz pusdienai nosēdēja viņas klēpī un tad nomira .  Un tā uzgāja augšā un noguldīja viņu Dieva vīra gultā, un aizslēdza durvis un izgāja ārā. Tad viņa pasauca savu vīru un tam sacīja: “Lūdzu, atsūti man kādu no puišiem un vienu ēzeļa māti; es steigšos pie Dieva vīra, bet es atkal drīz pārnākšu.” Un viņš sacīja: “Kāpēc taisni šodien tu gribi pie viņa iet? Nav taču nedz jauna mēness svētki, nedz arī sabats!” Bet viņa atbildēja: “Būs labi.” Un viņa lika apseglot ēzeļa māti un sacīja savam puisim: “Dzen steigšus un nekavē mani jājot kā vien, kad es tev teikšu!” Un tā viņa devās ceļā un nonāca pie Dieva vīra Karmela kalnā. Un notika, kad Dieva vīrs viņu ieraudzīja no tālienes, tad viņš sacīja savam puisim Gehazim: “Redzi, tur ir mūsu sunamiete! Lūdzu, tagad steidzies viņai pretī un jautā viņai, vai viņai pašai, viņas vīram un viņas dēlam klājas labi.” Un viņa atbildēja: “Labi gan!” (2. Ķēniņu, 4:18-26).
Šī ir ļoti interesanta Rakstu vieta, kura attēlo šīs sievietes rīcību. Brīnums, kuru viņa saņēma no Dieva, nomira. Kad cilvēks mirst, viņu parasti apglabā. Bet te mēs redzam, ka šī sieviete pieņēma stingru lēmumu neapglabāt Dieva brīnumu. Pēc tam, kad viņas dēls bija nomiris, tā noguldīja bērnu Dieva vīra gultā, bet pati devās pie Elīsas. Bērna nāve – tā bija slikta ziņa mātei. Arī šodien mums visapkārt ir daudz sliktu ziņu, kuras traucē cilvēkiem pievērst savu uzmanību labajām ziņām, kuras skan mums apkārt. Šī sieviete pieņēma lēmumu nepievērst uzmanību sliktajai ziņai. Dievs šodien vēlas tev iemācīt fokusēties uz labajām ziņām, nevis tām sliktajām lietām, ar kurām šodien ir piepildīta mūsu pasaule. Sunamiete neapglabāja savu bērnu, jo zināja, ka eksistē augšāmcelšanās spēks. Viņa devās pie Dieva vīra, un, ieradusies pie viņa, tā neizrunāja nevienu negatīvu vārdu. Savam vīram viņa teica, ka viss ir labi; Dieva vīram viņa teica, ka visi ir veseli, lai gan tobrīd viņas dēls jau bija miris. Par ko tas liecina? Par pilnīgu viņas pārliecību, ka, neskatoties ne uz ko, līdzko viņa satiksies ar Dieva vīru, ar bērnu viss būs labi, tāpēc arī atteicās apglabāt savu dēlu.Arī Ābrahāms rīkojās līdzīgi. Kad Dievs lika Ābrahāmam upurēt Īzāku, viņš sacīja saviem kalpiem, ka tas ar dēlu dosies pielūgt Kungu un pēc tam atgriezīsies (1. Mozus, 22:5). Lai arī Dievs skaidri pateica, ka dēlu nāksies upurēt, Ābrahāms, neskatoties ne uz ko, ticēja, ka atkal atgriezīsies pie saviem kalpiem kopā ar savu Īzāku. Kāpēc? Jo Ābrahāms bija pārliecināts, ka Dievs ir spējīgs augšāmcelt to brīnumu, ko Dievs viņam devis Īzāka izskatā. Tā arī notika, un Ābrahāms saņēma savu augšāmcēlušos dēlu.
„Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumu, par ko bija teikts: pēc Īzāka tev pēcnācēji tiks nosaukti,- jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību.”(Ebrejiem, 11:17-19).
Šodien Dievs mudina mūs tik ātri nepadoties un neapglabāt savu brīnumu, jo Dieva rīcībā ir augšāmcelšanās spēks. Kaut arī liekas, ka tavs sapnis jau ir miris, vienalga nepadodies, turpini ticēt un turēties pie Dieva, kurš ir spējīgs augšāmcelt brīnumu tavā dzīvē. Neapglabā savu brīnumu!Lai Dievs tevi šodien svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Mēs varam saprast Dievu un garīgas lietas tikai ar garu

    „ Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”(Ps.118:105)Dieva vārds – tā ir gaisma priekš manis. Lasot Vārdu, es tuvojos gaismai, es apgaismoju savu ceļu, es saņemu sapratni no Dieva. Dieva Vārds apgaismo mūsu ceļu un atnes skaidrību un virzienu mūsu dzīvei. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, tad mūsu dzīvē ienāk skaidrība.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls

    Ir būtiski, kāda ir mūsu attieksme pret Dieva Vārdu. Dievs sūta Savu Vārdu mūsu dzīvē ar nolūku, lai Dieva Vārds sniegtu mums to, kas ir nepieciešams. Lai Dieva Vārda sēkla augtu mūsu sirdīs, ļoti svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis. „Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”(Jesajas, 55:10-11)
  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10: