Viss apslēptais noteikti taps zināms
Miers jums, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šodien un lūdzu, lai šī diena jums būtu svētīta it visā.Šodien vēlos turpināt runāt par tēmu, kuru aizsākām vakar – par to, ka viss apslēptais noteikti taps zināms. Mēs runājām par to, ka mums visiem ir svarīgi dzīvot tā, ka mēs katru dienu nožēlojam grēkus, līdz ko Svētais Gars mūs atmasko.
Vēlos, lai mēs šodien paskatītos kādu rakstu vietu:
«Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).
Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.«Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi un iet viņiem pa priekšu tiesā, bet citiem grēki arī vēl seko.» (1Тim.5:24).
Šo rakstu vietu var saprast divējādi. Var saprast, ka ir acīmredzami grēki, kuru dēļ cilvēkam tūlīt kļūst kauns, un tādi grēki tūlīt tiek tiesāti. Bet ir arī apslēptie grēki, kuri vēlāk vienalga tiek atklāti. Ko tas nozīmē? Mēs ar jums nevaram noslēpt mūsu grēkus, mūsu nepareizās lietas un motīvus tā, lai tie netiktu atklāti. Tāpēc Dievs brīdina mūs, lai mēs savās sirdīs neapslēpjam nepareizās lietas, bet, lai mēs atklājam tās, pirms Dievs tās redzamā veidā dara zināmas, jo pēc tam būs par vēlu un būs kauns. Bībelē ir aprakstīti vairāki stāsti par to, kā cilvēki noslēpa savus pārkāpumus un nenožēloja tos vajadzīgajā brīdī.- Stāsts par Ananiju un Sapfīru beidzās ar šo cilvēku nāvi. (Ap.d.5.nod.). Viņi meloja, paturot lielu naudas summu, vienlaicīgi mēģinot radīt iespaidu, ka viņi visu darījuši pareizi. Ananija un Sapfīra nenožēloja izdarīto. Viņi to darīja slepenībā, bet viss kļuva zināms, kad Svētais Gars to atklāja. Viņiem tas beidzās ar nāvi.
- Interesants ir stāsts, kas saistīts ar Elīsa kalpu Gehazi (2 Ķēn. grām.5.nod.). Gehazis apmānīja Naamanu, sakot viņam, ka Elīsa prasa naudu. Kad Gehazis atgriezās pie Elīsa, viņš atkal sameloja, bet nenožēloja izdarīto. Rezultātā viņš kļuva spitālīgs un tāds palika līdz sava mūža beigām.
- Interesants ir stāts par Ahanu. (Jozua 7.nod.). Ahans paņēma no tā , kas bija ar lāstu nolemts iznīcībai, un noslēpa to savā teltī. Viņš nenožēloja to, ko izdarīja slepenībā, bet vēlāk tas nāca gaismā un tapa zināms visiem. Tā rezultātā Ahans un visa viņa dzimta tika sadedzināta ugunī nozieguma vietā.