Padomu došana jeb konsultēšana

Dārgie draugi, es svētīju jūs šai dienā un lūdzu, lai Kungs palīdz jums jūsu darbā. Lai Dievs palīdz realizēt jūsu sapņus un sasniegt nospraustos mērķus.

Šodien es vēlētos dalīties ar jums vārdā par padomu došanu jeb konsultēšanu. Es vēlos atklāt konsultēšanas principu, kā piemēru minot Jetrua dzīvi. Ikviens no mums palīdz cilvēkiem, sniedzot padomus jeb konsultējot. Atnāk brīži, kad vēlamies atklāt cilvēkiem patiesību, lai viņi savā dzīvē pieņemtu pareizos lēmumus. Katram no mums ir vajadzīgs padoms. Bībelē ir teikts, ka:

„Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās”(Sal. pamācības, 15:22).

Taču ir svarīgi saprast, ka, dodot padomus jeb konsultējot cilvēkus, tas jādara pareizi, jo no tā ir atkarīgs, pieņems cilvēki mūsu padomus vai nē, palīdzēs viņiem mūsu padoms vai, tieši otrādi, vēl vairāk pasliktinās viņu situāciju.

„Un Mozus sievastēvs noskatījās visu, ko Mozus tautai darīja, un viņš sacīja: “Kas tas ir, ko tu dari tautai? Kādēļ tu sēdi atsevišķi un tauta stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?” Un Mozus atbildēja savam sievastēvam: “Tauta nāk pie manis vaicāt Dieva prātu. Jo, ja viņiem ir kāda lieta, tad tie nāk pie manis, un es tad tiesāju viņu starpā un daru tiem zināmus Dieva likumus un Viņa bauslību.” (2. Mozus, 18:14-16).

Lasot šo Rakstu vietu, mēs varam ieraudzīt, kā Jetrus izturējās pret Mozu. Jetrum bija pietiekoši gudrības, lai vispirms izjautātu Mozu par to, kā viņam veicas un ar ko viņš nodarbojas. Gudram konsultantam vai cilvēkam, kurš dod padomus citiem ļaudīm, ir jābūt tādam, kurš prot ieklausīties citos.
Jetrus nesteidzās dot padomu savam znotam Mozum līdz brīdim, kamēr neizprata, kas tad patiesībā notiek Mozus dzīvē. Jetrus vēlējās izprast lietas būtību, problēmas būtību, tāpēc visupirms deva iespēju izteikties Mozum pašam. Jetrus nesāka acumirklī mācīt Mozu, kā vajag vadīt tautas lietas. Patiess padomdevējs jeb konsultants visupirms uzklausa cilvēkus, cenšoties izprast problēmas būtību, cenšoties izprast tā cilvēka sirdi un sajūtas, kurš nonācis konkrētā situācijā. Un tikai tad viņš sāk dot kādu padomu.
Tāpēc šodien es gribētu uzdot svarīgus jautājumus visiem tiem, kuri vēlas palīdzēt cilvēkiem: Vai tu māki uzklausīt cilvēkus? Vai vēlies visupirms izprast viņu sirdis un saklausīt viņu dvēseles kliedzienu, izprast viņu sāpes un ciešanas, un tikai tad mācīt vai arī ieteikt, kā rīkoties? Iespējams, tevi vada tikai viena vēlme – mācīt visus un par visu? Ja tas ir tā, diez vai spēsi palīdzēt cilvēkiem, jo diez vai cilvēki atklās tev savas problēmas un vajadzības.
Rīt mēs turpināsim šo tēmu un aplūkosim vēl vienu īpašību, kas nepieciešama priekšzīmīgam konsultantam jeb cilvēkam, kurš vēlas sniegt padomus.

Esiet svētīti!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē?

    Labvēlība cilvēka dzīvē – tā nav vienkārši nejaušība, tā atnāk caur sapratni par Dieva ceļiem. Pastāv noteikti dievišķie noslēpumi, kurus ir nepieciešams izprast un tie jāpielieto, lai varētu atbrīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē. “Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.”(Salamana pam. 13:5).

    Labvēlība cilvēka dzīvē - tā nav vienkārši nejaušība, tā atnāk caur sapratni par Dieva ceļiem. Pastāv noteikti...

  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22). Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22). Šeit mēs...

  • Mums nepieciešama piedošana par mūsu parādiem, un mums ir jāpiedod visiem saviem parādniekiem

    Ļoti svarīgi ir ieraudzīt, ka piedošana saviem parādniekiem ir nosacījums tam, lai mēs paši turpinātu saņemt piedošanu no Dieva. Dievs izturas pret mums tā, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem. Dievs mērī mūs ar tādu pat mēru, ar kādu mēs mērījam citus cilvēkus.

    Ļoti svarīgi ir ieraudzīt, ka piedošana saviem parādniekiem ir nosacījums tam, lai mēs paši turpinātu saņemt...

  • Kā mums iemantot lielu ticību?

    Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas – tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17). Tālab, ja vēlies, lai tava ticība pieaug, mans padoms tev, – pastāvīgi klausies un piepildi savu sirdi un prātu ar Dieva Vārdu. Tomēr, ticība, kas pieaug no Dieva Vārda, noteikti tiks pārbaudīta. Bez pārbaudījumiem, tu nevarēsi uzzināt, pieaug tava ticība vai nē. Problēmas un pārbaudījumi atklāj stāvokli, kāda ir tava ticība.

    Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas - tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17)...

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs. Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.

    Pašā pamatā lūgšana - tas ir garīgs darbs. Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām...

  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju...