Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

Labdien, dārgie draugi! Jēzus Vārdā, lūdzu par to, lai Dieva gudrība, kuru jūs smeļaties caur rubriku ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”, celtu jūs arvien augstāk un augstāk.Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:
  • Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.
  • Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.
  • Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.
  • Problēmas veido mūsu raksturu.
Šodien mēs izskatīsim vēl divas priekšrocības.Problēmas sagatavo mūs mūžībai.Dieva galējais mērķis katram ticīgajam – pavadīt mūžību kopā ar Viņu. Dievs nevēlas, lai mēs domātu, ka šī pasaule ir mūsu mājas. Pēteris saka, ka šai pasaulē mēs esam piedzīvotāji un svešinieki.
„Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli,”(1.Pētera 2:11).
Dievs vēlas, lai mēs arvien lūkojamies tālāk par sāpēm un problēmām, un lai tiecamies uz to mūžīgo slavu, kas parādīsies Jēzum Kristum atnākot. Caur ciešanām, mūsu mīlestība un uzticība Dievam vairojas un pieaug ātrāk.Lai tiktu pagodināti līdz ar Dievu, Bībele saka, ka mums jācieš līdz ar Viņu.Ja šodien līdz ar Viņu ciešam, tad mēs varēsim līksmot un priecāties Viņam parādoties.
Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums.(1.Pētera 4:13-14).
Dievs zina, kā izmantot visas mūsu sāpes, problēmas un ciešanas tam, lai sagatavotu mūs mūžīgai slavai.Dievs redz tālāk par mums. Mēs redzam sāpes un ciešanas, bet Dievs redz to mūžīgo slavu, kura mūs sagaida.
„Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti.(Romiešiem 8:17).
Raksturs neveidojas auditorijā, bet problēmu laikā. Raksturs veidojas grūtībās.Problēmas dod mums iespēju iegūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.
„Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.”(2.Korint. 1:3-4).
Tavas brūces un sāpes, caur kurām esi izgājis – tas viss var kļūt par zālēm un dziedināšanu tam, kurš tikko sācis iet caur ko līdzīgu. Tas palīdz mums būt ne tikai līdzjūtīgiem, bet pieredzējušiem Tā Kunga Jēzus Kristus kalpotājiem. Bībelē tiek runāts par to, ka Jēzus Pats ticis kārdināts un cietis, lai būtu spējīgs palīdzēt tiem, kuri tiek kārdināti.
„Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.”(Ebrejiem 2:18).
Mēs zinām, ka šodien Jēzus brūces kļuvušas par pamatu mūsu dziedināšanai. Kas ar mums šodien notiktu, ja viņš atteiktos no tā, ka tiktu ievainots mūsu grēku dēļ un atteiktos uzņemties mūsu vājības un slimības? Mums nebūtu cerības uz dziedināšanu.
„Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.”(1.Pētera 2:24).
Tātad, mēs nespējam novērst problēmu parādīšanos mūsu dzīvē, bet mēs spējam novērst to uzvaru pār mums tad, kad ar cieņu pārvaram šīs problēmas, jo saprotam šo sāpju un problēmu potenciālās priekšrocības.Tas Kungs lai jūs stiprina jebkurā laikā, kad jūsu dzīvēs iestājas nopietna krīze vai atnāk problēmas.Lai Dievs jums, Jēzus Kristus vārdā, palīdz ar cieņu pārvarēt jūsu problēmas!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Sava gara stiprināšana

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.