Cīnieties par savu bērnu dzīvībām, saviem tuviniekiem un draugiem!

Labdien, dārgie draugi!
Vakar mēs uzsākām sarunu par sievieti, kura atstāja mums savas neatlaidības piemēru, par kuru tika bagātīgi apbalvota. Šis stāsts ir aprakstīts Mateja Evaņģēlija 15 nodaļā.

„Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās.
Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”
Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.”
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.”
Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”
Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.”
Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.”

Tā kā šai notikumā ir iesaistītas vairākas personas, kuras pieminētas augšminētajā rakstu vietā, mēs mēģināsim gūt no katras no tām svarīgas pamācības. Mēs jau vakar runājām par to, ka Jēzus ar Savu piemēru atklāj mums, cik svarīgi ir palikt vienatnē ar Dievu:

„Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās.”(Mateja 15:21).
„Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”(Marka 7:24).

Mūsu minētajā notikumā redzam, ka Jēzus ne jau nejauši, bet stratēģiski izvēlējās Tiras un Sidons robežas, kā savas vientulības vietas, jo Viņš zināja, ka farizeji un rakstu mācītāji nekad nedosies uz šīm vietām, jo tās bija pagānu teritorijas. Jēzum bija nepieciešama atpūta no milzīgā cilvēku pūļa, kurš pastāvīgi bija ap Viņu, kā arī no farizejiem un rakstu mācītājiem, kuri apbēra Viņu ar sarežģītiem jautājumiem. Jēzus domāja, ka Viņš spēs no tiem noslēpties pagānu zemē, bet Viņam tas neizdevās. Pat pagānu teritorijā cilvēki uzzināja par Jēzu. Kāda sieviete ieraudzīja Jēzu.

„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”(Mateja 15:22).
„Bet kāda sieva, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, par Viņu dzirdējusi, tūliņ nāca un nometās pie Viņa kājām.”(Marka 7:25).

Šī sieviete atnāca pie Jēzus ne jau sevis, bet savas meitiņas dēļ, kurai bija nešķīsts gars.
Šeit mēs ieraugām mātes mīlestības pilno sirdi. Māte rūpējās par savu meitu. Mums ir jāgodā un jāciena savas mātes, tālab, ka viņas mīl mūs, cīnās par mums, mūsu dzīvību, baro mūs, iedvesmo mūs, palīdz un aizsargā mūs. Šī sieviete atnāca pie Jēzus, jo viņas dzīvē bija iestājies smags mirklis. Šī sieviete zināja, kā jālūdz Jēzus un ka to vajag darīt līdz brīdim, kamēr viņa ieraudzīs pārmaiņas savas meitas dzīvē.
Jūs zināt, ka atmodas vēsturē daudzas sievietes spēlēja noteicošo lomu lūgšanās, jo Dievs deva viņām lūgšanu laiku, lai tās lūgtu par cilvēku dzīvībām. Sievietes prot ilgstoši iznēsāt un atklāt Dieva priekšā to, kas tās uztrauc. Tālab, viena no mātes funkcijām ir lūgšana. Mātes lūgšana ir spēcīga! Mātes lūgšana sasniedz mērķi! Mātes lūgšana atnes brīvību viņas bērniem! Tālab, ja jūs esat – māte, Dievs gaida no jums tādu lūgšanu, kura nebeigsies, līdz neieraudzīsiet vēlamo rezultātu. Nebeidziet lūgt par saviem bērniem. Bērniem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas, visiem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas.
Dieva aicinājums jums šodien ir šāds: esiet par dzīvības aizstāvjiem, kā to dara īsta māte! Cīnieties par savu bērnu dzīvībām, saviem tuviniekiem un draugiem! Neļaujiet ienaidniekam realizēt savu ļaunprātīgo plānu pār viņiem. Lūdziet par cilvēkiem, kuri jums dārgi, un jūs redzēsiet, kā Dievs parādīs Savu žēlastību viņu dzīvēs.
Veiksmīgu dienu!
Mēs turpināsim rīt.
Mācītājs Rufus Adžiboije