Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

Dārgie draugi, laipni lūgti rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, cik svarīgi ir celt, veidot savu nākotni, Mēs runājām par to, ka bez redzējuma un bez sapratnes par to, ko mēs vēlamies, mēs nespēsim izveidot brīnišķu nākotni savai dzīvei. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs vēlas paplašināt mūsu redzējumu, paplašināt skatījumu uz mūsu pašreizējo dzīvi. Mēs to ieraudzījām piemērā no Ābrāma dzīves, kad Dievs apsolīja Ābrāmam padarīt viņu varenu. Dievs nevarēja to izdarīt līdz brīdim, pirms nebija paplašinājis Ābrāma sapratni par viņu pašu un to, ko viņš redzēja. Dievs teica Ābrāmam, ka Viņš dos tam to zemi, kuru Ābrāms būs spējīgs ieraudzīt. Mēs runājām arī par to, ka līdz brīdim, kamēr neieraudzīsim savā iztēlē, savās domās to, kādu Dievs redz mūsu nākotni, – mēs nespēsim tiekties uz šo nākotni. Tāpēc ir rakstīts, ka Dievs dara tikai to, par ko mēs domājam un Viņam lūdzam, un vēl vairāk par to. Tas ir loti svarīgi. Mums pastāvīgi jāuzdod sev jautājumi: Ko, attiecībā uz savu dzīvi, es redzu šobrīd? Kādi ir mani nodomi? Un, kā jau mēs vakar runājām, Dievs nevar to izdarīt bez mūsu līdzdalības, kā arī mēs nespējam sasniegt brīnišķīgu nākotni bez Dieva. Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.
„Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. – Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Korintiešiem 2:9-10).
Šajā rakstu vietā redzam, ka Dievam ir plāns, Viņam ir ne tikai nākotne priekš mums, bet brīnišķīga nākotne. Izņemot Svēto Garu, neviens cilvēks nezina šo nākotni. Svētais Gars atklāj mums Dieva plānus, jo Viņš vēro un zina visu to, kas, attiecībā uz tevi personīgi, ir Dieva sirdī. Tāpēc, ir tik svarīgi jautāt Dievam un nevis cilvēkiem par savu nākotni.
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit,”(Jeremijas 29:11_13).
Dievs nevēlas, lai mēs nomierināmies un atstājam savu dzīvi pašplūsmā. Mums jāpieliek piepūle tam, lai celtu, veidotu savu brīnišķīgo nākotni, kas pilna uzvaru un lielu varoņdarbu. Tālab mums jāzina, kādi ir Dieva plāni attiecībā uz mums. Mums jāzina ne tikai Dieva plāni, bet jāpieliek piepūle, lai virzītos pretim savai nākotnei. Dievs mums tajā ir apsolījis palīdzēt. Esiet svētīti! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.
  • Piedošana

    Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā.„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.