Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

Dārgie draugi, laipni lūgti rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, cik svarīgi ir celt, veidot savu nākotni, Mēs runājām par to, ka bez redzējuma un bez sapratnes par to, ko mēs vēlamies, mēs nespēsim izveidot brīnišķu nākotni savai dzīvei. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs vēlas paplašināt mūsu redzējumu, paplašināt skatījumu uz mūsu pašreizējo dzīvi. Mēs to ieraudzījām piemērā no Ābrāma dzīves, kad Dievs apsolīja Ābrāmam padarīt viņu varenu. Dievs nevarēja to izdarīt līdz brīdim, pirms nebija paplašinājis Ābrāma sapratni par viņu pašu un to, ko viņš redzēja. Dievs teica Ābrāmam, ka Viņš dos tam to zemi, kuru Ābrāms būs spējīgs ieraudzīt. Mēs runājām arī par to, ka līdz brīdim, kamēr neieraudzīsim savā iztēlē, savās domās to, kādu Dievs redz mūsu nākotni, – mēs nespēsim tiekties uz šo nākotni. Tāpēc ir rakstīts, ka Dievs dara tikai to, par ko mēs domājam un Viņam lūdzam, un vēl vairāk par to. Tas ir loti svarīgi. Mums pastāvīgi jāuzdod sev jautājumi: Ko, attiecībā uz savu dzīvi, es redzu šobrīd? Kādi ir mani nodomi? Un, kā jau mēs vakar runājām, Dievs nevar to izdarīt bez mūsu līdzdalības, kā arī mēs nespējam sasniegt brīnišķīgu nākotni bez Dieva. Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.
„Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. – Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Korintiešiem 2:9-10).
Šajā rakstu vietā redzam, ka Dievam ir plāns, Viņam ir ne tikai nākotne priekš mums, bet brīnišķīga nākotne. Izņemot Svēto Garu, neviens cilvēks nezina šo nākotni. Svētais Gars atklāj mums Dieva plānus, jo Viņš vēro un zina visu to, kas, attiecībā uz tevi personīgi, ir Dieva sirdī. Tāpēc, ir tik svarīgi jautāt Dievam un nevis cilvēkiem par savu nākotni.
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit,”(Jeremijas 29:11_13).
Dievs nevēlas, lai mēs nomierināmies un atstājam savu dzīvi pašplūsmā. Mums jāpieliek piepūle tam, lai celtu, veidotu savu brīnišķīgo nākotni, kas pilna uzvaru un lielu varoņdarbu. Tālab mums jāzina, kādi ir Dieva plāni attiecībā uz mums. Mums jāzina ne tikai Dieva plāni, bet jāpieliek piepūle, lai virzītos pretim savai nākotnei. Dievs mums tajā ir apsolījis palīdzēt. Esiet svētīti! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji! II

    Trešais ticīgo tips – tie ir kalpotāji. Kalpotāji – tie ir tie, kuri dod. Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Mums vienmēr ir patīkamāk saņemt, taču, ja mēs gribam rast svētlaimi(gandarījumu), tad mums ir jāmeklē iespēja atdot no sevis.Jēzus runāja par to, ka dzīvā ūdens straumes(upes) tecēs no to miesām, kuri tic Viņam:„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc, ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.”(Jāņa7:38-39).
  • Dievs skatās uz to, ko mēs darām ar to, ko Viņš mums jau ir atklājis

    Mēs runājam par to, cik svarīgi ir iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs atklāj mums Savu plānu un Savus nodomus pakāpeniski, atkarībā no tā vai tādā mērā, kā mēs sasniedzam briedumu un kļūstam spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš mums ir sagatavojis. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ir tuvas attiecības ar Viņu, tiem, kuri meklē Viņa gribu, un kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Dievs skatās uz to, ko mēs darām ar to, ko Viņš mums jau ir atklājis, un tikai tad mums tiks atklāta nākamā Dieva plāna daļa mūsu dzīvei.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Ja tu neierosināsi pārmaiņas, tad viņas tavā dzīvē nekad nesāksies

    Šodien Dievs vēlas mūs pārliecināt par to, ka pārmaiņas dzīvē nenotiek vienkārši tāpat, tās ir jāiniciē. Pārmaiņas cilvēka dzīvē sākās tikai tāpēc, ka kāds tās ir ierosinājis.«Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: «Lai top gaisma.» Un gaisma tapa». (1. Mozus 1:1—3).
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10: