Kam es atļauju sevi vadīt?

[dropcap]Š[/dropcap]ajā svētdienā sludināja bērnu kalpošanas līdere Daina Eglīte. Draudze slavēja Dievu par Viņa žēlastību un labestību, par Viņa mīlestību un aizsardzību, par Viņa vadību un par to, ka Viņš mūs maina ar Dieva Vārdu un Svēto Garu. Dievs Savus bērnus padara svētus. Dievs dod jaunu iespēju nākt pie Viņa troņa un nožēlot visus savus grēkus. Dievs mums piedod. Dievs attīra un atjauno mūs. Dievs sūta Saviem bērniem Vārdu no debesīm. Dieva Vārds bieži mūs brīdina un māca, lai mēs saņemtu Dieva atziņu. Bībele mums ir dota, lai mēs iegūtu sev noderīgas pamācības. Daži cilvēki saka, ka Vecā Derība uz mums šodien neattiecas, tāpēc, ka mēs esam Jaunās Derības kalpotāji, bet paskatīsimies, kas ir rakstīts Pirmajā Vēstulē Korintiešiem: 
«Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru, un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti, un visi baudījuši to pašu garīgo barību, un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus. Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām. Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.» (1. Korint. 10:1-13).
 Šeit tiek aprakstīts tas, kam Izraēla tauta gāja cauri, pēc tam, kad viņi bija izgājuši no Ēģiptes.  Tie notikumi, kas notika ar Izraēla tautu, šodien ir aktuāli arī mums.No sākuma noskaidrosim, kas bija Mozus. Viņš bija Ēģiptes princis, kuru Dievs izglāba un pasargāja, kad viņš bija zīdainis. Dievam bija plāns un aicinājums, kuru Viņš bija paredzējis Mozum. Kad Mozum bija 80 gadi un viņš atradās tuksnesī, tad Dievs viņam tur parādījās. Dievs sadzirdēja Savas tautas vaimanas un redzēja viņu smagās ciešanas Ēģiptē. Tāpēc Dievs uzdeva Mozum izvest Viņa tautu no Ēģiptes un virzīties uz Apsolīto zemi. Ļoti svarīgi ir ievērot, ka Dievs izredzēja Mozu, lai tiktu izpildīts šis uzdevums, nevis Mozus pats sevi izredzēja un nolika. Mozus pat protestēja pret to, sakot, ka viņš neprot labi runāt. Un Dievs teica, ka Viņš noliks blakus Mozum viņa brāli Āronu. Dievs teica, ka Ārons kļūs par Mozus muti, bet pats Mozus būs Dieva balss Izraēla bērniem. Un no šī brīža Mozus kļuva par Dieva pārstāvi uz zemes, kuru bija nolicis Pats Dievs. Mozus nevarēja ar savu spēku izvest Izraēla tautu no Ēģiptes. To Dievs izdarīja caur Mozu – cilvēku, kuram Viņš varēja uzticēties.

Līdzīgi raksti

  • Dieva gudrība tava sapņa piepildīšanai (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs dalījās ar virkni domu, kuras Dievs deva viņam slavēšanas laikā. Dievam ir svarīgi kādā stāvoklī atrodas mūsu sirds. Zinot to, mums laiku pa laikam jāapstājas savā ceļā un jāizanalizē tas, ko mēs darām, ar kādu nolūku to darām un vai tas ir saistīts ar Dieva mērķa piepildīšanu. Lūdzot par neglābtajiem cilvēkiem, mēs nedrīkstam to darīt aiz ieraduma, neieguldot tajā savu sirdi un mīlestību uz cilvēkiem. Daudzi cilvēki ir atsaluši savās lūgšanās, un dara to vien ķeksīša dēļ. Vai tava sirds pārdzīvo par neglābtajiem cilvēkiem? Vai ir kādi cilvēki, kurus tu nes savā sirdī un lūdz Dievam par viņu glābšanu? Dievs vēlas glābt cilvēkus un šim nolūkam Viņš sūta Savus bērnus.
  • Cilvēka pašnovērtējums (mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mācītājs Rufus runāja par to, ka patiesiem pielūdzējiem ir jāpielūdz Dievs garā un patiesībā. Bet tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja cilvēkam ir personīga atklāsme par to, Kas ir Dievs personīgi priekš viņa, un ko Viņš ir izdarījis. Dieva pielūgsme ir saistīta ar manas atklāsmes un atziņas līmeni.
  • Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 2.daļa

    Šajā svētdienā mācītājs Rufuss turpināja mācīt par tēmu „Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība”. Mēs visi esam pārvaldnieki. Bet katram no mums ir jāatklāj pašam, kurš ir zemes un visa, kas to piepilda, patiesais Valdnieks. Patiesais zemes Saimnieks un Valdnieks ir Dievs.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Lieldienu nozīme

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par Lieldienu nozīmi un jēgu. Lieldienas ir brīnišķīgi svētki, tā ir labā vēsts par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum no Dieva. Katrs, kurš dzirdēja un noticēja Jēzus augšāmcelšanās vēstij,- viņu dzīve pilnībā mainījās. Cilvēki, kuri satikās ar Jēzu un ziedoja Viņam savu dzīvi, ne tikai piedzīvoja acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, bet šodien viņi dod šo Dieva dzīvību citiem cilvēkiem.
  • Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus runāja par to, ka Dievs vēlas, lai mēs nopietni attiektos pret Viņa patiesību un dzīvotu saskaņā ar šo patiesību. Vienīgi dzīvojot Dieva patiesībā, mums būs iespējama sadraudzība ar Dievu un vienam ar otru.