Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu

Sveicinu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs, vēl joprojām runājam par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?”Mēs runājām par to, ka lai vairotu savu talantu, tev ir jāatrod tam pielietojums. Un vēl mēs varam savu talantu vairot arī caur sapni.Nākamais, kas ietekmē mūsu talanta attīstību, – ir mūsu attieksme pret dzīvi. Es gribu teikt katram lasītājam: Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu.Jēzus līdzībā par talantiem iet runa par cilvēku, kurš apraka savu talantu, tāpēc, ka viņš nepareizi sprieda un šie nepareizie spriedumi ietekmēja viņa darbību.
Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.  Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. (Мat.25:24-25).
Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību uz priekšu.Cilvēks nevairoja savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza attieksme. Šim cilvēkam bija nepareiza attieksme pret savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza pārliecība. Šis cilvēks noticēja meliem. Meli, kuriem ir noticējuši daudzi cilvēki, ir kļuvuši par šķērsli viņu pašattīstībai un virzībai uz priekšu. Ja, es noticēšu meliem par to, ka mani nemīl, tad es nepieņemšu nevienu mīlestības soli no cilvēku puses. Noticot šiem meliem, es jebkuru mīlestības izpausmi no citu cilvēku puses uz mani, izskatīšu kā manipulāciju ar mani. Cilvēks, kurš ir noticējis meliem, nebūs spējīgs pieņemt svētības, palīdzību, padomu no citiem cilvēkiem, tāpēc, ka domās, ka cilvēki to dara sava personīgā labuma dēļ. Cilvēks, kurš ir noticējis meliem, pastāvīgi aizstāvas no citiem cilvēkiem, pastāvīgi kādu tur aizdomās un visā vaino citus. Tāds cilvēks, tā vietā, lai pats uzņemtos atbildību par savu dzīvi, domā, ka visā ir vainojams kāds cits. Tāds cilvēks vairās no citiem un aizver savu sirdi uz tiem cilvēkiem, kuri varētu viņam reāli palīdzēt. Tāpēc, tāda cilvēka dzīve, gadiem stāv uz vietas. Un, viss tas notiek dēļ nepareizas attieksmes. Zem vārdiem „nepareiza attieksme”, es arī domāju par tāda cilvēka attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem, kuri uzskata – „man visi ir kaut ko parādā, bet es – nevienam neko neesmu parādā”. Vai tad gribās palīdzēt tādiem cilvēkiem, kuri palīdzību uztver kā parādu no citu cilvēku puses? Nē! Parasti, tādi cilvēki nav spējīgi būt pateicīgi, visbiežāk viņi vaino citus pat tad, kad tie viņiem palīdz. Tādiem cilvēkiem, viss vienmēr ir ne tā, kā vajag būt.Pateicīgam cilvēkam vienmēr gribās palīdzēt. Pateicība – tā ir attieksme. Pazemīgs cilvēks ir spējīgs mācīties. Jebkura cita attieksme ir lepnība un augstprātība. Lepns un augstprātīgs cilvēks nav spējīgs mācīties, viņš vienmēr grib mācīt citus. Lepns cilvēks uzskata, ka bez viņa neviens cits neko nezina, ka visiem pārējiem nav taisnība, bet viņam vienmēr ir taisnība. Kad tu sarunājies ar tādiem cilvēkiem, viņi netaisās tevi uzklausīt, bet gaida mirkli, kad varēs izteikt savu viedokli. Tādi cilvēki pārtrauc citus, jo uzskata par pareizu, patiesu tikai savu redzes viedokli. Tamlīdzīga attieksme ļoti traucē. Bet, mēs ar jums varam attīsties un mainīties.Padomā, ko tu dari ar savu talantu? Dievs vēlās, lai tu attīstītu un vairotu savu talantu. Kamēr tavas spējas neattīstīsies, tu nevarēsi iegūt vairāk. Lai vairotu savas spējas, tev tās ir jāizmanto praktiski, vairāk jāsapņo un jāizmaina sava attieksme. Tas Kungs, lai palīdz mums!Bagātīgas jums svētības no Tā Kunga!Lai Dievs jums palīdz īstenoties Viņa valstībā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē

    Ziedošanās un vēlme piepildīt Dieva gribu atspoguļojas attiecībā uz to, kā un ar ko mēs pavadām savu laiku. Jēzus dzīvē mēs redzam, ka Viņš atzina par labāku pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, kuri līdzīgi Viņam vēlējās piepildīt Dieva gribu. Ja jūs esat tādu cilvēku ielenkumā, kuri nekur nevirzās šajā dzīvē, tad arī jūs drīz vien varat pazaudēt savu mērķi un virzienu savai dzīvei. Ja jūs daudz laika pavadāt kopā ar cilvēkiem, kuriem nav redzējuma par savu dzīvi, tad arī jūs drīz vien nebūsiet spējīgi redzēt savu mērķi dzīvē.
  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.