Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma II

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
Sveicinu jūs, dārgie draugi, šajā brīnišķīgajā dienā! Dieva Vārds saka:
„Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies,” saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs.” (Jesaja 54:10).
Cik gan brīnišķīgs ir Dieva Vārds! Cik brīnišķīgi un spēcīgi ir Dieva apsolījumi Saviem bērniem! Dievs ir žēlastības un mīlestības Dievs. Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Dievs ir visa redzamā un neredzamā Radītājs.
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efez.2:10).
Dievs mūs ir radījis labiem darbiem un tamdēļ Viņš mums ir piešķīris talantus. Priekš katra cilvēka Dievam ir īpašs aicinājums.Vakar mēs runājām par to, ka pateicoties mūsu ikdienas paklausībai Dievam mēs varēsim ieiet savā aicinājumā.Mazliet pastāstīšu par sevi, par to kā es iegāju savā aicinājumā.Es nekad nebiju domājis par to, ka kādreiz būšu mācītājs. Es nekad nebiju domājis par to, ka kādreiz nodarbošos ar to, ko daru šobrīd. Nekad!Es uz to netiecos, es pat nelūdzu par to, lai Dievs man to dotu. Ko es darīju? Es darīju to kas man bija jādara. Tad kad es redzēju kādu vajadzību – centos palīdzēt un izdarīt to, kas bija manos spēkos. Tajā laikā, kad no Nigērijas pārbraucu uz Baltkrieviju, es jau biju ticīgs cilvēks. Baltkrievijā mums izveidojās kristīga studentu grupa. Mēs sanācām kopā, runājāmies, lūdzām, uzmundrinājām viens otru. Taja laikā nedrīkstēja atklāti runāt par savu ticību, jo pretējā gadījumā tevi varēja izslēgt no institūta un izraidīt no valsts. Reiz, kāds brālis no mūsu studentu grupas apturēja uz ceļa mašīnu un palūdz šoferim aizvest viņu līdz vajadzīgajai vietai. Iekāpis mašīnā, viņš pamanīja vadītājam mašīnā kristīgu uzlīmi „Dievs ir gaisma!”. Viņi uzsāka sarunu un izrādījās, ka automašīnas vadītājs arī bija ticīgs cilvēks. Pēc viņu sarunas autovadītājs uzaicināja mūsu brāli, bet pēc tam arī visu grupu, uz savu draudzi. Tajā laikā šī draudze pulcējās pagrīdē. Mēs sākām regulāri apmeklēt šo draudzi. Tā bija brīnišķīga Vasasrssvētku draudze, kurā bija brīnišķīgi cilvēki, kas mīlēja Dievu un bija ziedojuši sevi Viņam. Šajā draudzē mēs piedzīvojām patiesu kristīgu mīlestību. Bet tajā pašā laikā bija kāda problēma – Bībeliskās mācības trūkums. Katru svētdienu šajā draudzē nožēloja grēkus jauni un jauni cilvēki, īpaši daudz bija jauniešu, bet tāpēc ka pietrūka mācības, šie cilvēki nepieauga garīgi. Mēs ieraudzījām šo vajadzību un sākām palīdzēt šajā virzienā. Mēs sākām dalīties ar to, ko bijām mācījušies paši. Mēs sākām pulcēties ar jauniešiem, lasījām un izpētījām kopīgi Bībeli, sludinājām viņiem, mācījām un uzmundrinājām viņus. Tātad, mēs bijām paklausīgi Dievam šajā vajadzībā, kuru Viņš mums parādīja. Mēs kļuvām par Dieva instrumentiem šīs problēmas risināšanā. Un pakāpeniski tas izauga par to, ko mēs nemaz negaidījām. Cilvēki vienkārši no mums izsūca visu, ko Tas Kungs mūsos lika. Jo lielāka kļuva šī vajadzība, jo vairāk Dievs pār mums izlēja Savu žēlastību. Sāka notikt neticamas lietas, par kurām mēs pat nevarējām sapņot — daudzu cilvēku atbrīvošanas un dziedināšanas. Agrāk es domāju, ka tāda veida brīnumi no Dieva, tāda veida dziedināšanas var notikt tikai caur manu mācītāju, bet ne caur mani vai mūsu grupas cilvēkiem. Es pat nestādījos priekšā, ka es kādreiz lūgšu par cilvēkiem un viņi saņems dziedināšanu, jo domāju ka tāda veida brīnumi pa spēkam tikai manam mācītājam. Es domāju, ka Dievs ir svaidījis tikai manu mācītāju, tāpēc pēc viņa lūgšanām kurlie sāka dzirdēt, aklie- sāka redzēt, paralizētie-cēlās augšā no invalīdu krēsliem. Bet, man par lielu izbrīnu, es to visu sāku redzēt mūsu grupas kalpošanās, es sāku redzēt to, ka Dievs dara visus tos pašus brīnumus arī caur mums. Un jo vairāk brīnumu no Dieva notika, jo vairāk cilvēku sāka uzaicināt mūs uz dažādām pilsētām. Mēs sākām braukāt pa dažādām pilsētām un ciemiem. Ja līdz šim brīdims man mācības bija galvenā prioritāte, tad pēc tam, kopš mēs sākām kalpot šajā draudzē, mācības palika otrajā plānā. Priekš manis par vissvarīgāko prioritāti kļuva braukāt pa pilsētām un dalīties Dieva Vārdā. Šī vēlēšanās vienkārši dega manī. Lūk tā es iegāju savā aicinājumā — caur paklausību katru dienu.Gribu jums teikt, ka visi tie cilvēki , kuri bija mūsu grupā, šodien ir mācītāji, kaut arī neviens no viņiem agrāk par to pat nedomāja. Viens cilvēks no mūsu grupas šodien ir mācītājs Vācijā, kāds cits – Dienvidāfrikā, daži ir mācītāji Baltkrievijā, Nigērijā, Ukrainā, Maskavā. Kā tas viss notika? Caur paklausību Dievam katru dienu!Esi paklausīgs, dari to, ko Dievs tevi aicina darīt katru dienu, un tu ieiesi savā aicinājuma. Taču vēlos tev teikt, ka tava paklausība ne vienmēr palīdzēs tev kļūt par mācītāju – ne visi ir aicināti būt par mācītājiem. Varbūt tu būsi slavētājs vai bērnu kalpošanas darbinieks, varbūt tu strādāsi ar jauniešiem, bet varbūt tu evaņģelizēsi uz ielām, pats galvenais lai tu atrastos SAVĀ aicinājumā. Pats galvenais, tev ir jāsaprot, ka laimes pilnību tu sasniegsi tikai savā aicinājumā. Kā zivs ir radīta ūdenim, tā arī cilvēks ir radīts savam aicinājumam.Esi paklausīgs Dievam visos sīkumos, esi paklausīgs katru dienu un tu atradīsi savu aicinājumu.Lai Dievs tev tajā palīdz!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”(Mateja 7:7-8).Šī Rakstu vieta atklāj trīs lūgšanas pakāpes. Es vēlos, lai mēs tās ieraugām. Ir daudz vietu Bībelē, kurās Dievs jau mums ir atklājis Savas vēlmes vai Savu gribu, Savus apsolījumus. Mēs varam lūgt ko lūgšanā tad, kad Dieva griba jau ir skaidra, jau ir zināma.

  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?

  • Vienotības svarīgums

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.

  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.

  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.