Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji!

Apbrīnojami, cik daudz gudrības ir iespējams smelties Dieva Vārdā. Jau vairāku nedēļu garumā mēs izskatām Jēzus līdzību par talentiem. Tajā ir apslēpta tik vērtīga Dieva gudrība, kura spējīga mūs darīt ne tikai gudrākus, bet arī izmainīt daudzas lietas mūsu dzīvē. Ir vajadzīgs tikai viens: jāatver sava sirds tam, lai Dieva Gars caur Dieva Vārdu varētu darīt mūs gudrākus, un vēl, – mums jābūt ne tikai Vārda klausītājiem un lasītājiem, bet arī darītājiem.

Ja mēs sīki jo sīki lasīsim visu šo līdzību, mēs ieraudzīsim, ka šeit tiek runāts par pakļautību.

„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.”(Mateja 25:19).

Mēs redzam, ka pēc ilga laika atnāca kungs, lai saņemtu atskaiti no saviem kalpiem, lai norēķinātos ar tiem.

Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!

Bez tam, Dievs apbalvo uzticību. Varbūt šodien tu domā tikai par to, ka tev ir daudz problēmu dzīvē, problēmas darbā, problēmas ar veselību, un tāpēc tev nav laika domāt par saviem talantiem un par to, kā tos laist apgrozībā Dieva Valstības labā.

Gribu jums teikt, ka mums jābūt nomodā pat tad, kad mums ir virkne personīgo problēmu. Problēmas ir visiem. Tieši tajā arī izpaužas mūsu mīlestība uz Dievu, ka mēs kalpojam Viņam ne tikai tāpēc, ka Viņš piepilda katru mūsu vajadzību, bet tāpēc, ka mēs mīlam Viņu. Mums jākalpo Dievam ne tikai tad, kad mums viss iet labi, bet arī tad, kad viss iet slikti un ir smagi. Kad mums neko negribas darīt, mums par pamudinājumu jābūt tam, ka mēs nedrīkstam pievilt Dievu, tāpēc mēs arī kalpojam.

Kad Jēzus atnāks, viņš apbalvos uzticamos.

Gribu, lai jūs pamanāt, ka šajā līdzībā kungs vienādā mērā apbalvo kalpu, kurš pavairojis savus piecus talentus, kā arī to kalpu, kurš pavairojis savus divus talentus. Dievs nekritizē un nenosoda cilvēkus, kuri atnesuši mazāku peļņu, jo Viņš zina katra cilvēka dzīves apstākļus, Viņš zina mūsu spējas. Abi kalpi saņēma vienādu atzinību no sava kunga.

Pirmajam kalpam kungs sacīja:

„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:21).

Un arī otrajam kalpam kungs sacīja tos pašus vārdus:

„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:21).

Kungs apbalvoja viņus ne jau par peļņas daudzumu, bet par viņu uzticību.

„Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu….”

Dievam ir svarīgi tas, ka esam uzticīgi savam aicinājumam. Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu.

Līdz rītdienai!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai...

  • Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem. Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam...

  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs...

  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs: „ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs: „ Beidzot - topiet stipri savā Kungā un Viņa...

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.

    Dievu mīlēt nav grūti - vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā...

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.” Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim...