Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji!Apbrīnojami, cik daudz gudrības ir iespējams smelties Dieva Vārdā. Jau vairāku nedēļu garumā mēs izskatām Jēzus līdzību par talentiem. Tajā ir apslēpta tik vērtīga Dieva gudrība, kura spējīga mūs darīt ne tikai gudrākus, bet arī izmainīt daudzas lietas mūsu dzīvē. Ir vajadzīgs tikai viens: jāatver sava sirds tam, lai Dieva Gars caur Dieva Vārdu varētu darīt mūs gudrākus, un vēl, – mums jābūt ne tikai Vārda klausītājiem un lasītājiem, bet arī darītājiem.Ja mēs sīki jo sīki lasīsim visu šo līdzību, mēs ieraudzīsim, ka šeit tiek runāts par pakļautību.
„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.”(Mateja 25:19).
Mēs redzam, ka pēc ilga laika atnāca kungs, lai saņemtu atskaiti no saviem kalpiem, lai norēķinātos ar tiem.Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!Bez tam, Dievs apbalvo uzticību. Varbūt šodien tu domā tikai par to, ka tev ir daudz problēmu dzīvē, problēmas darbā, problēmas ar veselību, un tāpēc tev nav laika domāt par saviem talantiem un par to, kā tos laist apgrozībā Dieva Valstības labā.Gribu jums teikt, ka mums jābūt nomodā pat tad, kad mums ir virkne personīgo problēmu. Problēmas ir visiem. Tieši tajā arī izpaužas mūsu mīlestība uz Dievu, ka mēs kalpojam Viņam ne tikai tāpēc, ka Viņš piepilda katru mūsu vajadzību, bet tāpēc, ka mēs mīlam Viņu. Mums jākalpo Dievam ne tikai tad, kad mums viss iet labi, bet arī tad, kad viss iet slikti un ir smagi. Kad mums neko negribas darīt, mums par pamudinājumu jābūt tam, ka mēs nedrīkstam pievilt Dievu, tāpēc mēs arī kalpojam.Kad Jēzus atnāks, viņš apbalvos uzticamos.Gribu, lai jūs pamanāt, ka šajā līdzībā kungs vienādā mērā apbalvo kalpu, kurš pavairojis savus piecus talentus, kā arī to kalpu, kurš pavairojis savus divus talentus. Dievs nekritizē un nenosoda cilvēkus, kuri atnesuši mazāku peļņu, jo Viņš zina katra cilvēka dzīves apstākļus, Viņš zina mūsu spējas. Abi kalpi saņēma vienādu atzinību no sava kunga.Pirmajam kalpam kungs sacīja:
„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:21).
Un arī otrajam kalpam kungs sacīja tos pašus vārdus:
„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:21).
Kungs apbalvoja viņus ne jau par peļņas daudzumu, bet par viņu uzticību.„Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu….”Dievam ir svarīgi tas, ka esam uzticīgi savam aicinājumam. Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu.Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc, lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs III

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.