Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji!Apbrīnojami, cik daudz gudrības ir iespējams smelties Dieva Vārdā. Jau vairāku nedēļu garumā mēs izskatām Jēzus līdzību par talentiem. Tajā ir apslēpta tik vērtīga Dieva gudrība, kura spējīga mūs darīt ne tikai gudrākus, bet arī izmainīt daudzas lietas mūsu dzīvē. Ir vajadzīgs tikai viens: jāatver sava sirds tam, lai Dieva Gars caur Dieva Vārdu varētu darīt mūs gudrākus, un vēl, – mums jābūt ne tikai Vārda klausītājiem un lasītājiem, bet arī darītājiem.Ja mēs sīki jo sīki lasīsim visu šo līdzību, mēs ieraudzīsim, ka šeit tiek runāts par pakļautību.
„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.”(Mateja 25:19).
Mēs redzam, ka pēc ilga laika atnāca kungs, lai saņemtu atskaiti no saviem kalpiem, lai norēķinātos ar tiem.Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!Bez tam, Dievs apbalvo uzticību. Varbūt šodien tu domā tikai par to, ka tev ir daudz problēmu dzīvē, problēmas darbā, problēmas ar veselību, un tāpēc tev nav laika domāt par saviem talantiem un par to, kā tos laist apgrozībā Dieva Valstības labā.Gribu jums teikt, ka mums jābūt nomodā pat tad, kad mums ir virkne personīgo problēmu. Problēmas ir visiem. Tieši tajā arī izpaužas mūsu mīlestība uz Dievu, ka mēs kalpojam Viņam ne tikai tāpēc, ka Viņš piepilda katru mūsu vajadzību, bet tāpēc, ka mēs mīlam Viņu. Mums jākalpo Dievam ne tikai tad, kad mums viss iet labi, bet arī tad, kad viss iet slikti un ir smagi. Kad mums neko negribas darīt, mums par pamudinājumu jābūt tam, ka mēs nedrīkstam pievilt Dievu, tāpēc mēs arī kalpojam.Kad Jēzus atnāks, viņš apbalvos uzticamos.Gribu, lai jūs pamanāt, ka šajā līdzībā kungs vienādā mērā apbalvo kalpu, kurš pavairojis savus piecus talentus, kā arī to kalpu, kurš pavairojis savus divus talentus. Dievs nekritizē un nenosoda cilvēkus, kuri atnesuši mazāku peļņu, jo Viņš zina katra cilvēka dzīves apstākļus, Viņš zina mūsu spējas. Abi kalpi saņēma vienādu atzinību no sava kunga.Pirmajam kalpam kungs sacīja:
„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:21).
Un arī otrajam kalpam kungs sacīja tos pašus vārdus:
„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:21).
Kungs apbalvoja viņus ne jau par peļņas daudzumu, bet par viņu uzticību.„Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu….”Dievam ir svarīgi tas, ka esam uzticīgi savam aicinājumam. Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu.Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.
  • Kā attiecības ar citiem cilvēkiem var palīdzēt mums mainīties?

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs palīdzam viens otram mainīties. Tikai Dievs nemainās, bet visiem cilvēkiem, lai kas viņi arī nebūtu, – ir vajadzīgas izmaiņas. Un tieši tāpēc, mēs esam viens otram vajadzīgi un palīdzam viens otram mainīties. Ja mēs to nesapratīsim, ja mēs palaidīsim to garām, tad mums būs grūti dibināt ar kādu savstarpējās attiecības.
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.
  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.
  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.