Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

Es sveicu jūs Jēzus Kristus vārdā un lūdzu par to, lai vairojas Tā Kunga žēlastība un labvēlība jums šai dienā! Lai Dieva klātbūtne šodien piepilda jūsu dzīvi kā nekad agrāk.Jēzus Kristus, dzīvojot uz šīs zemes, vienmēr un it visā meklēja Dieva klātbūtni. Bībele par Jēzu saka sekojošo:
„Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38).
Dievs bija ar Jēzu, tāpēc arī svaidīja Viņu ar Svēto garu un spēku. Svētā Gara klātbūtnei seko svaidījums un spēks. Bez Dieva klātbūtnes nebūs ne svaidījuma, ne spēka. Lūk, tieši tāpēc Dieva klātbūtne ir tik svarīga.Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.
„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
Dieva klātbūtnes noslēpums Jēzus dzīvē, Bībelē tiek skaidrots daudzās rakstu vietās. Aplūkosim dažas no tām.
„Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).
Šeit mēs redzam, ka Viņa svaidījuma avots bija svētums un taisnības mīlestība. Jēzus sēja Sevi taisnībā un pļāva žēlastību.Kā jau redzējām, tieši svētums un dievbijība palīdz tuvoties Dievam un garantē Viņa klātbūtni mūsu dzīvē. Efektīva lūgšana pieprasa no mums dzīvi svētumā.
„Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts…Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam. Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni. Un Viņš mācīja viņu sinagogās, un visi Viņu slavēja.”(Lūkas 4:1 – 2a, 13-15).
Šajos fragmentos redzam, ka Jēzus piepildījās ar Svēto Garu, Viņš aizgāja un pavadīja 40 dienas vienatnē ar Dievu, lai lūgtu un gavētu.Lūka stāsta mums arī par to, kā līdz tam, kad Jēzus sāka gavēt, Viņš piepildījās ar Svēto Garu.
„Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts.”(Lūkas 3:21-22).
Jēzus lūdza, un pār Viņu nolaidās Svētais Gars.Tātad, mēs redzam, ka Dievs bija ar Jēzu. Dievs svaidīja Viņu ar spēku ne jau tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls, bet tāpēc, ka Pats Jēzus tuvojās Dievam Tēvam. Tas ir nemainīgs princips visiem, kas vēlas staigāt Dieva klātbūtnē un virzīties Viņa spēkā. Caur lūgšanu Jēzus tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Jēzus lūgšanas bija efektīvas un atbrīvoja Dieva klātbūtni tāpēc, ka Viņš pievienoja lūgšanai efektivitātes sastāvdaļas, un konkrēti – svētumu, mīlestību uz patiesību un gavēni. Jēzus ietekme pieauga, runas par Viņu izplatījās it visur, Viņš bija visu slavēts tikai tāpēc, ka ar Viņu bija Dievs. Jēzus varēja palīdzēt daudziem, dziedinot un atbrīvojot viņus no sātana varas, jo Dievs bija ar Viņu.Arī Tu vari staigāt Dieva klātbūtnē, kā staigāja Jēzus. Tāpēc ir jādara tas, ko darīja Jēzus, un tad Dievs vienmēr būs kopā ar tevi!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības līdzdalībniekiem

    „Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  • Dievs radīja pasauli, kuru pārvalda dabiski likumi

    Bet, ja tu pastāvīgi paēdini savu prātu ar Dieva patiesību, tad Dievs saka, ka tev būs miers un dzīvība. Lielāko daļu no traģēdijām, kuras šodien ir pasaulē varētu samazināt līdz minimumam, ja cilvēki atjaunotu savu prātu ar Dieva Vārdu un sadraudzībā ar Dievu paēdinātu savu garu. Dieva Vārds – tas ir likums. Kad mēs cienām šo likumu un katru dienu nākam pie Dieva ar lūgšanas un Viņa Vārda lasīšanas starpniecību, tad Dievs mūs piepilda ar varenu mieru un dod mums dzīvi ar pārpilnību.„Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa ev. 5: 39-40).
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.